Pirms 9. maija "svinībām" Krievijas vēstniecības priekšā uzstādīta atkritumu skulptūra ar stilizētu mēslu mušu galā
Imants Liepiņš08.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tuvojoties ikgadējiem "9. maija atzīmēšanas" pasākumiem, kas ar katru gadu izsauc arvien lielāku neizpratni Latvijas sabiedrībā, laukumā pie Kongresu nama tieši otrā ielas pusē no Krievijas vēstniecības uzstādīta milzīga atkritumu instalācijas skulptūra ar stilizētu gigantisku mēslu mušu galā.
Mākslinieciskā instalācija Krievijas vēstniecības priekšā veidota no otrreizējai pārstrādāšanai sagatavotiem atkritumiem, kas sapresēti ķīpās un sakrauti kaudzē. Tai pa virsu uzlikta no dažādiem rūpniecības atkritumiem samontēta mēslu mušas figūra, kas novietota tādā virzienā, lai radītu iespaidu, ka tā tikko izlidojusi no vēstniecības ēkas otrā ielas pusē.
Par ideju atzinību jau paspēja paust Latvijas Ukraiņu kongresa atbalstītāji, kura biedri šodien bija sapulcējušies uz piketu pret Krievijas agresiju Donbasā: koronavīrusa apstākļos kopš oktobra bija pārtrūkušas regulārās demonstrācijas pret Kremļa agresīvo politiku, viltus ziņām, politieslodzīto neatbrīvošanu, kara kurināšanu utt., taču šodien beidzot bija atļauts piketēt 10 cilvēkiem.
Protams, sanākušo skaits bija lielāks, taču aktīvisti atrada izeju: piketētāji, nepārsniedzot 10 cilvēku skaitu ar plakātiem un karogiem, rotācijas kārtībā mainījās, tādā veidā visiem sanākušajiem atrodot iespēju demonstrēt savu nostāju. Savukārt policisti, kas uzraudzīja piketētāju drošību, paskaidroja: saskaņā ar pašreiz spēkā esošo ārkārtas stāvokļa noteikumu nosacījumiem, ir atļauta piketēšana klusējot vai dziedot, bet nav atļauta sanākšana pulciņā un runu teikšana, jo tad pikets kļūšot par sapulci, kādas joprojām nedrīkst noturēt.
Kā redzams no informācijas plāksnes, atkritumu instalāciju iepretī Krievijas vēstniecībai novietojusi kāda "zaļā" organizācija, kas no visām pieejamām vietām šādai simbolikai izvēlējusies tieši publisku laukumu pretī Krievijas vēstniecībai.
Savukārt vidū starp vēstniecību un atkritumu kaudzi vēl redzams Krievijas režisora Vitālija Manska rīkotā dokumentālā kinofestivāla "Artdocfest" reklāmas plakāts, uz kura redzami kinolentes ruļļi, kas šeit veido "sveicienu" Krievijas diplomātiskās pārstāvniecības virzienā.
Tikmēr tajā pašā laikā citi aktīvisti sarīkojuši simbolisku gājienu ar zārku Pārdaugavā pie t.s. "Uzvaras pieminekļa", savukārt iepriekšējos gados 9. maija priekšvakarā tur tika novietots dzeloņdrāšu vaiņags, simbolizējot pēc Otrā pasaules kara beigām piedzīvotās represijas, deportācijas un slepkavības. Loģika skaidra: ja Staļina režīms skaitījās atbrīvojis daudzas Eiropas valstis no nacistu okupācijas, tad pēc hitleriešu kapitulācijas 1945. gada 8. maijā 23:01 padomju armijai no 9. maija šajās "atbrīvotajās" zemēs vairs nebija nekas darāms, jo karš Eiropā taču bija beidzies.
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
