Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu, uz kuru aicināja „siseņi” ar Bruno Kalniņu priekšgalā, kas tika finansēti no Maskavas caur Kominterni. Kā tas notika, un kāpēc valdība neatzīmē šo dienu tagad?

Mēģināsim uz to paraudzīties no 4. Saeimas IX sesijas 9.sēdes protokola stenogrammas. Tas ir, no pēdējās sēdes pirms ārkārtas stāvokļa izsludināšanas tā laika liecinieku atmiņā.

Politiskais stāvoklis tolaik Latvijā nebija stabils, jo apvērsumu gatavoja gan boļševiki pasaules revolūcijas vārdā, gan pērkoņkrustieši Vācijas Reiha vārdā. Vieni saņēma finansiālu atbalstu no Maskavas Kominternes, otrie raudzījās un iedvesmojās no Vācijas parauga.

Pašreizējie Latvijas valdnieki un vēsturnieki izplata baumas, ka Kārļa Ulmaņa sastādītā valdība, kas Saeimā tika apstiprināta 17. martā, nebija nejaušs notikums, jo Kārlis Ulmanis esot gatavojis apvērsumu. Bet aizmirstam to, ka A.Bļodnieka sastādītā valdība netika galā ar budžetu un krita, ka valsts kase bija iztukšota, lauku mājas ieķīlātas un tās gatavojās ūtrupēt.

15. maijā beidzās pastiprinātas apsardzības stāvoklis, kas bija noteikts iepriekšējās valdības laikā. Saeima, pamatojoties uz Satversmes 62. pantu un Ministru kabineta rakstu, pagarināja uz 6 mēnešiem 15 km platā joslā gar austrumu robežu pastiprinātas apsardzības stāvokli.

Saeimā arī bija saspringts stāvoklis. To apliecina tas fakts, ka 38 deputāti bija Saeimu pametuši un 18 deputātus Saeima izdeva tiesas vajāšanai. 13 deputātiem bija liegtas tiesības balsot, tas ir piedalīties sēdēs ar balss tiesībām.

Runa ir par šiem deputātiem - J. Korņiljevu, A. Jukšinski (divās lietās), K. Eliasu, P. Leikartu (2 lietās), A. Pastoru, Fr. Menderu, A. Rancānu, S. Vitenbergu, V. Pusuli, A. Frišmani., A. Bļodnieku (bijušo Ministru prezidentu), Ed.Grantskalnu, M. Kaļistratovu. 5 deputātiem saglabāja tiesības balsot. Arī šodien ir līdzīgā situācijā, kad skaitās deputāts, bet neko nelemj...

Kā to dienu notikumus vērtēja aculiecinieki un dalībnieki, laika biedri Kārlis Zuika no Madonas apriņķa un Joahims Pencis 1934.gada Rīgas sakaru bataljona karavīrs no Valkas apriņķa?

Abi kungi vienprātīgi uzskata, ka apvērsuma nebija. Sakarā ar nekārtībām Rīgā, kuras sāka izraisīt „siseņi” pēc policijas izdarītās kratīšanas „siseņu” vadoņa Bruno Kalniņa dzīvoklī Mežaparkā. Tur atrada veselu arsenālu ar ieročiem. Sava vadoņa aizstāvēšanai „siseņi” veica aktivitātes, gājienus, skrejlapu kaisīšanu, tas viss varēja izraisīt nemierus un plašas nekārtības Rīgā.

 Lai novērstu nekārtības, Valdība atbilstoši Satversmei, bija spiesta pieņemt rīkojumu par kara stāvokļa izsludināšanu:

„Ievērojot to, ka valstī draud izcelties iekšējie nemieri, kuŗi apdraud valsts iedzīvotāju drošību, ar šo tiek izsludināts kaŗa stāvoklis visā Latvijā uz 6 mēnešiem.

Kaŗa stāvoklis stājas spēkā Rīgā šī gada 15.maijā pulkst. 23-os, pārejās Latvijas daļās 16.maijā pulkst. 1 rītā.

Visiem iedzīvotājiem, kaŗa, administrācijas un pašvaldības iestādēm bez ierunas jāiplda visi pienākumi, kādus viņiem uzliek noteikumi par kaŗa stāvokli no 11. februāŗa 1919.gada ar 1921.gada papildinājumiem un grozijumiem.

Rīgā, 1934.g. 15.maijā.

Ministru prezidents K. Ulmanis.

Kaŗa ministrs ģen. J. Balodis.”

Valdība darīja visu, kā liek Satversme un Noteikumi par ārkārtas stāvokli. Atbilstoši Satversmes 62.pantam valdība izsludināja izņēmuma stāvokli, par to 24 stundu laikā paziņojot Saeimas prezidijam, kuram šāds Ministru kabineta lēmums nekavējoši jāceļ priekšā Saeimai.

Tauta, uzklausot valdības paziņojumu, aktīvi ieradās Rīgā, lai aizstāvētu valdību un Prezidentu. Tas tika darīts, lai novērstu nemierus. Otrajā dienā, kad Saeimai vajadzēja apstiprināt valdības lēmumu, tā to nevarēja izdarīt kvoruma trūkuma dēļ, jo Saeimas zālē bija tikai 32 deputāti.

Vai bija apvērsums? Kārlis Zuika domā, ka nekāda apvērsuma nebija. Viņš raksta: „Stingri tika ievērota Satversme. Likumīgi ievēlētais Valsts Prezidents Alberts Kviesis palika savā amatā, tāpat kā savā amatā palika Ministru prezidents Kārlis Ulmanis un visi valdības locekļi – ministri, kurus pati Saeima apstiprināja divus mēnešus iepriekš, tas ir 16.martā.

Citādi bija ar Saeimu. Tajā daudzi deputāti paši bija atteikušies no šī augstā goda. Tās dienas pēdējā sēdē, kad Saeimas zālē bija palikuši 58 deputāti, Saeima izdeva tiesāšanai 18 deputātus. Tā rezultātā Saeima – atbilstoši Satversmes 23.pantam, kurš nosaka: „Saeimas sēdes var notikt, ja tajās piedalās vismaz puse Saeimas locekļu”, padarīja Saeimu lemt nespējīgu.

Satversmē šāds gadījums nebija paredzēts, tāpēc arī Valsts prezidents Alberts Kviesis atbalstīja Ministru kabineta izsludināto ārkārtas stāvokli uz 6 mēnešiem Satversmes 81. panta kārtībā.”

Joahims Pencis arī izsakās līdzīgi Kārlim Zuikam un papildus izsaka pārliecību, ka Ulmanis ir novērsis apvērsumu. Pārmetums, ka Kārlis Ulmanis licis arestēt deputātus un atlaist Saeimu, ir absurds.

Kā norāda Joahims Pencis, jau 1933.gadā politiskā Latviešu Zemnieku savienība (LZS) iesniedza Satversmes grozījumus, kas paredzēja tautas vēlētu Valsts prezidentu, bet Saeima noraidīja.

Lai pareizāk izvērtētu šodienas situāciju, tad pārpublicēsim J. Penča rakstu „Priekšvēsture”:

„Tika pieņemta Latvijas valsts Satversme, un latviešu tauta paļāvās, ka tautas izvēlētie pārstāvji – deputāti sekmīgi veiks valsts uzbūves darbu. Bet šīs cerības nepiepildījās. Daudzās politiskās partijas, skaitā ap 30!, gandrīz visas, lielākā vai mazākā mērā netīras, sāka strīdēties un rauties ap valsts mantu, atstādamas tautas un zemes intereses pilnīgā novārtā.

Veiklie profesionālie politikāņi ātri aptvēra labvēlīgo stāvokli un izmantoja tautas uzticību saviem personīgajiem veikaliem. Daži veikli demagogi, lai tiktu labi atalgotās vietās, solīja saviem vēlētājiem visu, pat neiespējamo.

Un kādēļ gan nē, jo viņi taču neviena priekšā nebija atbildīgi un nerīkojās jau ar savu mantu, bet valsts! No valsts līdzekļiem maksāja lielas algas komunistu un sociāldemokrātu deputātiem, kuri atklāti grāva Latvijas patstāvību. Sociāldemokrāti jau 1918.gadā pie Latvijas valsts proklamēšanas skaidri bija pateikuši, ka Latvija viņiem vajadzīga tikai pagaidām, tā tikai posms ceļā uz sarkano paradīzi...

Izmantodami strīdus starp dažām politiskām partijām, ... tirgojās ar savām balsīm Saeimā...

Lai nevienam nebūtu jānes atbildība par valstij un sabiedrībai nodarītiem zaudējumiem, visu valsts un pašvaldību iestāžu priekšgalā bija nostādītas neatbildīgas kolēģijas. Kad Latvijas brīvības cīnītāji atgriezās no kara lauka, visas labākās darbavietas jau bija aizņemtas.

Vietās bija iesēdušies dažādu politisko partiju krustdēli – aizmugures varoņi, pat bijušie sarkanarmieši, kas ar ieročiem rokās bija uzbrukuši jaunajai Latvijas valstij, un tādi apšaubāmi latvieši, kas liktenīgā stundā bija pametuši savu dzimteni un aizbraukuši, lai iestātos dažādās mums naidīgās krievu Judenča, Deņikina un citās lielās nedalāmās Krievijas atjaunotāju armijās. Tie bija smagi noziegušies un tikai vēlāk, bada spiesti, atkal atgriezušies Latvijā un tapuši par lieliem „patriotiem”. Tā brīvības cīņu dalībnieki tika nostumti pie malas...

Jo dienas, jo bezkaunīgāk sāka rīkoties mūsu bijušās politiskās partijas un to izbīdītie deputāti, kuri bija sev gan paredzējuši lielas tiesības un privilēģijas un vēl lielākas algas, bet nebija paredzējuši nekādas atbildības pienākumu…

Vispārējais tautas nemiers pieņēmās. Mēs ātriem soļiem tuvojamies pilnīgam sabrukumam – Latvija bija nonākusi līdz bezdibenim!...

Bet tad ausa rīts! Bija jānotiek otrai Latvijas atbrīvošanai, un naktī uz 16. maiju 1934. gadā latviešu tauta nokratīja no sevis politisko partiju jūgu un atbrīvojās no parazītiem, kas bija uzmetušies uz tautas miesas.”

Nu, sakiet man, vai vēsture mūsu valstī neatkārtojas? Tā jautā JOAHIMS PENCIS no Valkas, kurelietis, II grupas invalīds, 12 gadu Kolimā. Pie tādas pārliecības palika Joahims Pencis.

Ko mēs varam atbildēt šodien? Vai nav līdzīga aina šodien?

Tagad ir vēl trakāk! Zeme izpārdota, ieķīlāta. Rūpniecība un lauksaimniecība sagrauta! Ārējais parāds kopā ar investīcijām pārsniedz 77 miljardus eiro! Maksājam milzīgus kredīta procentus.

Deputāti paši nevēlas pildīt savus pienākumus un ievērot doto zvērestu! Ko darīt, lai atjaunotu valsts augšupeju un darbotos princips „VIENS LIKUMS – VIENA TAISNĪBA VISIEM”?

Katru gadu paliek mazāk tā laika liecinieku. Arī Kārļa Zuikas un Joahima Penča nav starp mums.

Lai kaut ko grozītu, der atcerēties pagātni un skatīties nākotnē! Kur ir izeja? Izeja ir divas – atlaist Saeimu vai atlaist Tautu. Atjaunojot tiesiskas Latvijas valsts iekārtu, kuras pamatus izveidoja Jānis Čakste ar saviem sekotājiem līdz 1940.gadam, varam atjaunot arī labklājību visai Latvijas tautai!

Novērtē šo rakstu:

4
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...