Pirmoreiz Saeimas deputāts ir atļāvies pateikt, ka Latvijas otro pamattautu – lībiešus ir OK pielīdzināt mirušajiem
Valts Ernštreits11.03.2023.
Komentāri (89)
Iesaki rakstu: 
Es ļoti reti kļūstu nikns. Šobrīd ir tieši šāds brīdis. Bet es centīšos būt ļoti, ļoti savaldīgs. Citēšu. Deputāts Kaspars Briškens no Progresīvajiem Saeimas 08.03.2023. sēdē: "Tā vietā, lai mēs atrastu finansējumu, lai rūpētos par tiem cilvēkiem, kas vēl ir dzīvi, (..) mēs finansēsim ceļa zīmes lībiešu un latgaliešu valodā (..).”
Latvijā pastāvējušas jau 14 Saeimas, taču pirmo reizi mūsu parlamentārisma vēsturē Saiemas tribīnē parlamenta loceklis ir atļāvies pateikt, ka Latvijas otro pamattautu – lībiešus – ir OK pielīdzināt mirušajiem, ir OK ignorēt, ir OK diskriminēt, ir OK valstij nepildīt uzņemtās saistības pret savu otro pamattautu, jo "jārūpējas taču par dzīvajiem" un lībieši, kā noprotams no sacītā, tādi nav. Un tie, kas vēl nav nomiruši, acīmredzot, ir pelnījuši nāvi. Un tie, kas gadu desmitiem ir iestājušies un turpina iestāties par savām tiesībām pastāvēt un beidzot būt redzamiem, nav nopelnījuši tiesības uz dzīvi. OK. Vēl viens #nekadulibiesunav.
Tas ir izskanējis īpašā vietā – Saeimā. Tas ir izskanējis īpašā laikā – gadā, kad Latvijas otrā pamattauta – lībieši – svin savu nacionālo simbolu – karoga un himnas –simtgadi. Kad 26. martā Latvijā pirmo reizi daudzi Latvijas novadi pieminēs Latvijas piemirsto lībisko mantojumu un savas lībiskās saknes. Kad, noslēdzot sarežģītu ceļu uz izpratni faktiski gadsimta garumā, lībiešu valoda pirmo reizi parādījusies oficiālajās norādēs.
Tas ir izskanējis laikā, kad Latvija šķiet soli pa solim kļūstam pieaugušāka, sākot spert pirmos nedrošos soļus arī šīs savas vēstures daļas izpratnē, savas otrās pamattautas atzīšanā un pieņemšanā – pirmos soļus ceļā, pa kuru jau gadu desmitiem soļo Eiropa un Ziemeļamerika, Dienvidamerika, Āzija, Austrālija un pat Āfrika.
Kā Latvijas pilsonis un lībietis, kurš ar lībiešu karogu rokās aizstāvēja Latvijas topošo parlamentārismu 1990. gada 15. maijā, kurš kopš 1980. gadiem ir bez apstājas šķiedis savus spēkus, lai lībieši pastāvētu šodien un nākotnē, lai lībieši atgrieztos Latvijas apziņā un lībiešiem pienāktu tie laiki, ko citas tautas tagad redz – es aicinu Kaspara Briškena kungu un to parlamenta daļu, kuras vārdā viņš runājis, atvainoties Latvijas otrajai pamattautai, ja pietiks mugurkaula, vai arī vienkārši aizvērties, ja nepietiks.
Un vēl es piedāvāju ikvienam Latvijas Republikas Saeimas deputātam, jebkuram Saiemā ievēlētajam politiskajam spēkam, jebkurai Saeimas komisijai tikšanos, semināru vai publisku lekciju, kuras laikā es apņemos konspektīvi iepazīstināt gan ar lībiešu vēsturi, gan ar Latvijas likumiem un tās ratificētajiem starptautiskajiem dokumentiem, kuros noteikts lībiešu kā Latvijas otrās pamattautas un pirmiedzīvotāju statuss, tiesības un valsts uzņemtie pienākumi.
Seko mums 
Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
