Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Pirmais Trampa gads

Ritvars Eglājs
22.01.2018.
Komentāri (25)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šai brīdī, 20. janvārī 19.00 pēc Latvijas laika, tieši priekš gada Donalds Tramps stājās AAV prezidenta amatā. Tautas sajūsmas saucienus var vērot neapnicis atkal un atkal, un tie nebeidz un nebeidz pacilāt prātu. Bet labi, prieki — prieciņi, taču kāds bijis pirmais prezidenta Trampa gads? Ja grib, var palasīt, ko apkopojuši darbu uzskaitītāji, bet es te rakstīšu no latvieša skata.

Saimniecībā Tramps veicinājis pilsoņu uzņēmību, nebūt ne radikāli, tomēr likvidējot uzņēmības šķēršļus, kas pastāvēja Obamas laikā, un radot uzņēmībai labvēlīgu gaisotni. Rezultāti redzami gan bezdarba, gan IKP un biržas skaitļos. Bezdarbs kļuvis zemākais šai gadsimtā, IKP aug par 3,…% gadā, Dova—Džonsa biržas indeks audzis no nepilniem 20 tūkstošiem līdz 26 tūkstošiem. Apsmieklā palikuši skauģi, kas pareģoja saimniecības sanīkumu, piemēram, Nobela oikonomikas balvas laureāts Pols Krugmens un dižžurnālists Kurts Eichenvalds.

Tas gan, protams, nenozīmē, ka gaidāma nemitīga augšupeja. Domāju, prezidenta Trampa laikā kaut kad būs jūtams kritiens vai korekcija uz leju. Arī Reiganam bija diena, kad Dovs—Džonss nogāzās par 23%, kaut kopumā Reigana laikā pieauga 2,5 reizes.

Gada nogalē pienāca laiks Trampa Ziemassvētkiem — nodokļu reformai, pēc kuŗas pieņemšanas sākās uzņēmumu dāvanu lietus darbiniekiem un klientiem. Un man skauž, ka prezidents Tramps māk ieviest tādu nodokļu reformu, pēc kuŗas uzņēmumi dāsnāk atalgo darbiniekus un pazemina cenas, bet Kučinskis un Reizniece ne. Par laimi, Trampa efekts saimniecībā skaŗ ne tikai amerikāņus, bet arī pārējo pasauli. Tas saceļ tik stipru saimniecības augšupejas vēju, ka arī tītari sāk lidot un Latvijas saimniecības sanīkuma varbūtība top visai zema.

Tomēr, kā teic amerikāņu parunas, kultūra pārspēj saimniecību (culture trumps economy), un dēmografija ir liktenis (demography is destiny) — cilvēka uzvedību kultūretniskā piederība noteic vairāk nekā saimnieciski apsvērumi, un tautas likteni izšķiŗ iedzīvotāju sastāvs, nevis lietas, ko rūsa un kodes maitā. Tāpēc Trampa saukļa izpildi darīt Ameriku atkal dižu vislielākā mērā varēs vērtēt nevis pēc bezdarba, IKP un biržas, bet pēc sienas (Meksikas robežžoga, tas ir) un imigrācijas. Un te pirmā gadā bijuši soļi un solīši pareizā virzienā, bet ne izšķirīgas pārmaiņas: AAV izstājušās no ANO globālā migrācijas pakta; samazinājusies nelegāla imigrācija un augusi nelegālu imigrantu izraidīšana, visu gadu notikusi cīņa par iebraukšanas ierobežošanu no terrorisma riska valstīm utt.

Ja reiz piesaukta kultūra, tad arī kultūras kaŗos prezidentam Trampam panākumi: Augstākā tiesa papildināta ar konservātīvu tiesnesi, globālo sasilšanu vairs nepiesauc par draudu, arvien plašāk atzīta un cienīta cilvēka dzīvība kopš ieņemšanas, valsts atzīst un ciena pilsoņu brīvību — vārda, ieroču nēsāšanas, ticības u.c.

Vai bijis arī kas nelāgs? Jā, varu uzreiz nosaukt divas lietas. Vispirms — protekcionisms un skepse pret brīvu tirgu ārējā tirdzniecībā. Tiesa, uzņēmības veicināšanas ieguvumi ir lielāki nekā šīs ēnas puses. Otrs: Kongresa (AAV parlaments) republikāņu gļēvums un sociālistiska nevēlēšanās atcelt Obamas laikā ieviesto veselības aprūpes kārtību. Apziņa, ka it kā savējie deputāti patiesībā ir daļa Vašingtonas purva, var nopietni graut republikāņu vēlētāju aktīvitāti šīgada novembŗa vēlēšanās, un ir visai augsta varbūtība, ka Republikāņu partija zaudēs nepavisam ne biežo izdevību īstenot savu polītiku, ko šobrīd dod savs prezidents un vairākums abās Kongresa palātās.

Ārlietās no visiem virzieniem svarīgākais latviešiem bijis attiecības ar Krieviju. Priekšvēlēšanu Trampa aprindas un izteikumi deva pamatu bažām, ka viņa Krievijas polītika varētu būt gana mīkstčaulīga un tāpēc apdraudēt Latviju, un Tramps bija gana nekonkrēts, lai būtu pagrūti noteikt viņa vietu. Priekš vēlēšanām tomēr pirmā tuvinājumā šķita, ka diez vai būs putiniskāks par Obamu. Un tā arī notika: visai drīz kadru lēmumi un praktiskā polītika rādīja, ka nav vis tik putinisks kā Obama. Un vasarā par Centrāleiropu, Baltiju, Krieviju un Rietumiem prezidents Tramps izteicās plašāk lieliskā runā Varšavā, bet viceprezidents Maikls Penss tāpat lieliski Tallinā.

Ir bijis labi. Pat labāk, nekā gaidīts. Dod, dieviņi, vēl septiņi gadi tā.

Pārpublicēts no https://ritvars.wordpress.com

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...