Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ceturtdien Zviedrijas Finanšu inspekcija uzlika Swedbank 4 miljardu kronu (aptuveni 360 miljonu eiro) administratīvo sodu par faktisku naudas atmazgāšanas operāciju pieļaušanu, savukārt šodien paredzēta Swedbank grupas „piespiedu brīvprātīgā” kārtā pieaicinātā juridiskā biroja Clifford Chanceslēdziena publiskošana par bankas vēsturiskajiem darījumiem. Turklāt tās, iespējams, vēl nav lielākās no prognozējamām nepatikšanām bankai, kuras reputācija pēdējā gada laikā ir smagi cietusi, atklājoties kredītiestādes patiesajai sejai un netīrajam naudas atmazgāšanas biznesam.

Swedbank un tās „augsta riska nerezidentu portfelis”

„Mēs esam banka vietējiem cilvēkiem, vietējo uzņēmumu banka, kuri darbojas attiecīgajā valstī!” – tā vēl 2018. gada oktobrī, jau pēc tam, kad atklātībā bija nākušas ziņas par grandiozu apmēru naudas atmazgāšanu Danske Bank, intervijā Zviedrijas sabiedriskajā televīzijā paziņoja toreizējā Swedbank AB izpilddirektore Birgite Bonesena.

Toreiz šie viņas vārdi nekādus skaļus iebildumus neizraisīja, kaut tie izskanēja arī gandrīz divus gadus pēc tam, kad Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) bija mūsu valstī reģistrētajai Swedbank AB meitassabiedrībai AS Swedbank uzlikusi 1,36 miljonu eiro soda naudu.

Komisija bija konstatējusi veselu virkni nopietnu pārkāpumu bankas darbībā, tostarp nepietiekamu klientu izpēti un darījumu uzraudzību, kā arī citus pārkāpumus, kas kopumā norādīja uz ļoti nevērīgu attieksmi pret Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasībām.

Soda nauda būtu bijusi vēl lielāka, taču FKTK un Swedbank noslēdza no sabiedrības acīm tā arī noslēptu administratīvo līgumu, soda samazināšanu pamatojot ar to, ka banka esot brīvprātīgi sākusi novērst pārbaudē konstatētos trūkumus.

Jau dažus mēnešus vēlāk izrādījās, ka Latvijas Swedbank attieksme pret naudas atmazgāšanas novēršanu nav provinciāla pašdarbība, bet atbilst „lielās” Swedbank korporatīvajai un biznesa kultūrai.

Lūzuma punkts bija Zviedrijas sabiedriskās televīzijas 1. kanāla raidījums, kura nosaukumu latviski varētu tulkot kā Uzdevums. Izpēte un kura žurnālistu rīcībā bija nonākusi iespaidīga starpbanku pārskaitījumu datu bāze, - to medija informācijas avots bija nodevis caur kādu Rīgas pakomātu.

Varbūt pat vēl skandalozāks par iespējami atmazgāto miljardu uzskaitījumu bija fakts, ka izrādījās – „vietējo cilvēku, vietējo uzņēmumu” bankai ir bijis pat speciāls nosaukums saviem „melnajiem” klientiem un to finanšu līdzekļiem. Šī klientu grupa iekšēji bija dēvēta par „augsta riska nerezidentu portfeli”.

Nopludinātie dokumenti atklāja, ka šajā portfelī iekļautas apmēram divas trešdaļas bankas nerezidentu klientu, turklāt izrādījās, ka Swedbank nav smādējusi arī „viseksotiskāko” klientu līdzekļus, - viņu vidū atradās pat Krievijas jurista Sergeja Magņicka nāves sakarā pieminēti šīs valsts politiķi.

Banku nebija mulsinājis ne tas, ka par virkni klientu trūkst datu, ne tas, ka tiek pārskaitīta nauda uzņēmumiem ar acīmredzami fiktīviem pārskatiem, ne tas, ka ar iespaidīgām naudas summām manipulē uzņēmumi, kas oficiāli skaitās neaktīvi.

TV raidījumā izskanējušais secinājums bija – laikā no 2007. gada līdz 2015. gada Swedbank sistemātiski un plašā apmērā veikusi aizdomīgus pārskaitījumus, kuru kopējā summa bijusi vismaz 3,7 miljardi eiro. Pēc citas versijas tikai caur Swedbank Baltijas meitassabiedrībām veikti aizdomīgi pārskaitījumi par vismaz 5,8 miljardiem ASV dolāru.

Vesela virkne izmeklēšanu un pārbaužu

Uzreiz pēc raidījuma bankas vadība mēģināja noliegt jebkādu saistību ar netīrās naudas legalizāciju, taču ūdens jau bija izliets, - skandālu noslāpēt neizdevās. Atklātībā nonāca aizvien jauni fakti, notika kratīšana Swedbank centrālajā birojā, un beigu beigās nācās iesaistīties akcionāriem.

Rezultātā jau pagājušā gada martā no amata nācās aiziet jau pieminētajai B. Bonesenai, viņai sekoja arī bankas valdes priekšsēdētājs Larss Idemarks, un akcionāru pārstāvjiem nācās atzīt, ka uzticība Swedbank ir sarukusi gandrīz uz pusi un skandāla rezultātā zaudēti 60 miljardi kronu akcionāru naudas.

Taču, kā izrādījās, ar solījumiem par pašattīrīšanos un procedūru uzlabošanu – kā tas 2016. gada rudenī bija izdevies Latvijas Swedbank vadībai – bija par maz, un rezultātā vienas bankas akcijas vērtība no 210 kronām 2019. gada februāra vidū pašlaik, gadu un mēnesi vēlāk ir sarukusi gandrīz dubulti – līdz 122 kronām.

Swedbank ir pazaudējusi aptuveni 40% no savas tirgus vērtības, kopš parādījās pieņēmumi, ka tās Igaunijas banka no 2010. līdz 2016. gadam ir veikusi aizdomīgas milzīgas transakcijas līdz pat 20 miljardiem eiro gadā no lielākoties krievu nerezidentiem,” situāciju raksturoja Reuters.

Kāpēc tā? Pirmkārt, tāpēc, ka vairāku citu valstu tiesībsargāšanas un uzraugošās iestādes izrādījās daudz ieinteresētākas un uz kompromisiem negatavākas nekā Latvijas FKTK, - izmeklēšanu savas kompetences ietvaros sāka gan Igaunijas, gan Zviedrijas institūcijas, kuru darba rezultāti tiek solīti tuvākajā laikā. To vidū ir Zviedrijas Ekonomisko noziegumu pārvalde, pārbaudi veic arī Eiropas Centrālā banka, Zviedrijas un Igaunijas finanšu uzraudzības iestādes.

Formāli izmeklēšanu ir sākusi arī Latvijas Valsts policijas Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, kura rezultātus solīja jau pagājušā gada beigās. Taču tas tā arī nav noticis, turklāt, kā izrādās, šis kriminālprocess saistībā ar aizdomīgām naudas plūsmām caur Swedbank ir sākts jau pirms astoņiem gadiem – 2012. gadā.

Kad šopavasar atklātībā parādījās ziņas par Swedbank Baltijas banku veiktām 4,8 miljonus ASV dolāru vērtām transakcijām, kas varētu būt pārkāpušas ASV noteiktās sankcijas, Valsts policija Dienai apliecināja, ka tai par tādām esot pirmā dzirdēšana un nekāds kriminālprocess vismaz pagaidām šai sakarā neesot ticis ierosināts.

Vissmagākais grēks – ASV sankciju pārkāpšana

Tomēr tieši ASV sankciju pārkāpšana Swedbank miljardu atmazgātājiem varētu radīt vismilzīgākās problēmas, un to prognozējamais apjoms un smagums pēdējos mēnešos ir devis pamatu banku nozarē skanošām runām par iespējamu nepieciešamību Swedbank šķirties no sava Baltijas biznesa, to par tirgus un ģeopolitiskajai situācijai atbilstošu cenu pārdodot uzticamākiem akcionāriem.

Cita starpā zviedru televīzijas raidījums atklāja, ka Krievijas lielākā automātisko un snaiperu šaujamieroču ražotāja – kompāniju grupa Kalašņikov ar Swedbank palīdzību ir pārskaitījusi gandrīz miljonu eiro savam ASV uzņēmumam Kalashnikov USA.

Protams, tas nebija noticis tik primitīvi, – naudu, izmantojot Britu Virdžīnu salās reģistrētas kompānijas, uz ASV vairākos maksājumos bija nogādājis Kalašņikov grupas līdzīpašnieks, krievu oligarhs Iskanders Mahmudovs, tā tika pārsūtīta nevis pašam ASV uzņēmumam, bet uz kontiem, ko kontrolēja tā vadības pārstāvji. Turklāt summa uz kopējā Swedbank veikto aizdomīgo transakciju fona nebija liela.

Taču no ASV Krimas okupācijas sakarā noteikto sankciju viedokļa summai nebija nozīmes, svarīgs bija pats fakts: saskaņā ar noteiktajām sankcijām Kalashnikov uzņēmums ASV drīkstēja darboties ieroču jomā, taču nedrīkstēja pieņemt naudu no sankciju sarakstā esošām personām. Tieši tas, kā izrādījās, bija noticis, un tieši Swedbank izrādījās tā, kas šo pārkāpumu veikusi.

Rezultātā jau gadu Swedbank veiktās transakcijas izmeklē arī ASV finanšu iestādes. Kuras tieši un kas tieši tiek izmeklēts, nav precīzi zināms. Pati Swedbank kategoriski atsakās šādas ziņas atklāt.

„Izpaust informāciju par to, kuras ASV iestādes veic izmeklēšanu, mums nav tiesību. Swedbank sadarbojas ar ASV varas iestādēm un sniedz visu nepieciešamo informāciju,” Dienai apgalvo Latvijas Swedbank preses sekretārs, bijušais žurnālists Jānis Krops.

Uz Dienas jautājumiem, kāpēc tieši kredītiestādei "nav tiesību" izpaust informāciju par to, kuras ASV iestādes veic izmeklēšanu, kādi tieši normatīvie akti to aizliedz un, ja tie nav normatīvie akti, vai kredītiestāde ir saņēmusi norādījumu no šīm iestādēm šādu informāciju neizpaust, atsakās atbildēt gan preses sekretārs, gan arī pašreizējais Latvijas Swedbank valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

Tikmēr neoficiāla informācija liecina, ka, apstiprinoties faktam par ASV sankciju tīšu pārkāpšanu, sekas Swedbank varētu būt graujošas. Uz šādām prognozēm jau ir reaģējis tirgus, bankas akcijām sasniedzot pēdējos piecos gados viszemāko līmeni un vienlaikus izskanot aizvien skaļākām valodām par šīs bankas Baltijas biznesa pirmspārdošanas due diligence procesu.

Jau laikus sāk nopludināt „neatkarīgās izmeklēšanas” rezultātus

Pati banka pēc tai liktenīgā Zviedrijas TV raidījuma ir pielikusi iespaidīgas pūles, lai mēģinātu klientus, sabiedrību un, galvenais, pašmāju un citu valstu tiesībsargāšanas un finanšu uzraudzības iestādes, ka notikušais ir bijis tikai kļūda un neuzmanība, nevis apzināta bankas vadības politika, tiecoties pēc lielākas peļņas, un ka banka darīs visu iespējamo, lai „labotos”.

Taču nav ne mazāko šaubu, ka Swedbank vadība par gadiem ilgi notikušajiem darījumiem un šo iespaidīgo peļņas avotu ir bijusi lieliski informēta. Kratīšanā Zviedrijas Swedbank centrālajā ēkā cita starpā tika atrasts arī kāda norvēģu advokāta sastādīts dokuments – ziņojums bankas vadībai.

Šajā dokumentā bija gan izsacīti brīdinājumi par aizdomīgajiem pārskaitījumiem un faktiski noziedzīgu bankas amatpersonu rīcību, gan arī minēta virkne priekšlikumu, kā varētu pēc būtības noziedzīgo praksi pārtraukt. Taču tā vietā Swedbank vadība bija nolēmusi šo informāciju paturēt pie sevis un par to neziņot pat akcionāriem.

Vēl vairāk, arī pēc skandāla sākšanās Swedbank, neraugoties uz saviem publiskajiem paziņojumiem par sadarbošanos ar izmeklēšanu, līdz pat septembrim liedza Zviedrijas prokuratūrai nopratināt ziņojuma autoru, jo kredītiestāde, lūk, esot bijusi viņa kā jurista kliente.

Tikai no Swedbank pagājušā gada trešā ceturkšņa pārskata Latvijas sabiedrībai kļuva zināms, ka banka jau februārī – tātad faktiski reizē ar liktenīgo raidījumu – ir iekšējas izmeklēšanas veikšanai piesaistījusi juridisko biroju Clifford Chance, lai apstiprināt faktus un apstākļus saistībā ar „vēsturiskiem trūkumiem regulatoru prasību ievērošanā, kā arī naudas atmazgāšanas riskiem”.

Juridiskais birojs kopā ar konsultantiem gadu ir analizējis vairāk nekā 30 miljardus naudas pārskaitījumu, kas veikti no 2007. gada līdz pagājušā gada pavasarim, un zīmīgi, ka puse ir saistīta ar Baltijas valstīm. Tā atzinuma publiskošana tad arī ir tikusi solīta šodien, 23. martā (iepriekš bija runa par „gada sākumu”).

Swedbank pati apgalvo, ka Clifford Chance veicot pilnīgi neatkarīgu izmeklēšanu. Taču vienlaikus jau pirms šīs „neatkarīgās izmeklēšanas” rezultātu publiskošanas Swedbank jau 11. martā ir paspējusi informēt Stokholmas biržu par vismaz daļu no šiem rezultātiem.

Saskaņā ar Swedbank interpretāciju ASV noteiktās sankcijas esot pārkāptas (turklāt tikai iespējamības formā) vienīgi saistībā ar kopumā 586 dolāru transakcijām 4,8 miljonu ASV kopapjomā, kuras 2015. un 2016. gadā veiktas caur triju Baltijas valstu Swedbank kredītiestādēm. Par šiem rezultātiem Swedbank pati arī informēšot ASV Finanšu ministrijas Ārzemju aktīvu kontroles biroju, no kura atkarīgs iespējamo soda sankciju apmērs un forma.

Vai ar to pietiks, lai iežēlinātu ASV varas iestādes, pašlaik netiek droši prognozēts. Tam acīmredzami netic arī pati Swedbank vadība, kas ir uzsākusi līdz šim neredzēta līmeņa „attiecību uzlabošanu” ar Baltijas valstu vadību.

Deklarētā atklātība jau pagaisusi

Šā gada februārī jaunais „lielās” Swedbank izpilddirektors Jenss Henriksons tikās ar valdības pārstāvjiem Lietuvā, bet 6. martā oficiāli tika ziņots par viņa tikšanos ar Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu. Sabiedrībai tobrīd netika atklāts, ka Swedbank faktiskais vadītājs tiekas arī ar Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājiem.

No prezidenta kancelejas izplatītā oficiālā preses paziņojuma varēja noprast tikai to, ka E. Levits un J. Henriksons ir cita starpā pārrunājuši arī „Latvijas un tās finanšu sektora paveikto cīņā ar finanšu noziegumiem, tālākos soļus šajā jomā,” – bet ne vairāk.

Prezidenta kanceleja uz tai 10. martā nodotiem jautājumiem šai sakarā nav atbildējusi joprojām, un ir izrādījies, ka, neraugoties uz publiskajiem paziņojumiem pat atklātību komunikācijā ar sabiedrību, arī Swedbank nav gatava atklāt – kādi tieši jautājumi pārrunāti un kāpēc tieši tagad tās vadītājs nolēmis apciemot Latviju.

Visu šo gadu zviedru Swedbank vadība visdažādākajos veidos ir publiski apliecinājusi, ka bankas politika esot būtiski mainījusies un kļuvusi nesalīdzināmi atklātāka un likumpaklausīgāka. Jaunieceltais Swedbank izpilddirektors Jenss Henriksons medijiem ir stāstījis par jaunu ēru kredītiestādes darbā, ko raksturošot atklātība un sadarbība.

Taču uz jautājumu, kādu tieši informāciju J. Henriksons sniedza Valsts prezidentam par kredītiestādes paveikto „cīņā ar finanšu noziegumiem un tālākajiem soļiem šajā jomā”, Swedbank vispirms atbild ar vispārīgām frāzēm par to, ka tikšanās laikā „pārrunāja dažādus tematus”, tostarp „galvenokārt par banku nozares darbu” un „apspriesti tika jautājumi, kas skar visas banku nozares uzraudzību un kontroles mehānismu darbu”.

Savukārt uz lūgumu minēt precīzu informāciju, ko J. Henriksons Latvijas prezidentam esot sniedzis par Swedbank jau paveikto cīņā ar finanšu noziegumiem un par to, kādi soļi vēl tiks sperti, lai neatkārtotos aizvadīto gadu noziedzīgās norises, Swedbank deklarētā atklātība pagaist.

„Mūsu nosūtītajās atbildēs ir iekļauta visa iespējamā informācija, lai varētu atbildēt uz Jūsu jautājumiem. Swedbank kā uzņēmums, kas pārstāv stingri regulētu nozari, nekad nekomentē procesus, kas saistīti ar uzraugošo un izmeklējošo iestāžu darbu,” pavēsta bankas preses sekretārs. Savukārt kredītiestādes vadītājs R. Rubenis uz jautājumiem atbildēt atsakās.

Slēpa informāciju pat no Zviedrijas inspekcijas

Uz šādu Swedbank divkosību ne tikai informācijas atklāšanas jomā skaidri norādīts arī aizvadītajā ceturtdienā publiskotajā Zviedrijas Finanšu inspekcijas slēdzienā. Tajā cita starpā minēts arī tas, ka Finanšu inspekcija atklājusi veselu virkni gadījumu, kad banka slēpusi dokumentus un informāciju pat no valsts iestādēm.

„Izmeklēšana rāda, ka Swedbank AB ir zinājusi par iespējamām naudas atmazgāšanas aktivitātēm Baltijā. Neraugoties uz vairākiem iekšējiem un ārējiem ziņojumiem, kas brīdināja par trūkumiem tās Baltijas meitasbankās un par naudas atmazgāšanas risku, banka neveica atbilstošas un pietiekamas darbības,” secinājusi Finanšu inspekcija.

Bet kā ir patiesībā? Un kāds sakars Swedbank varētu būt ar nesen Valsts drošības dienesta veiktajām kratīšanām pie personām, kas saistītas ar Krievijas Pirmā kanāla translēšanu Latvijā? Par to – nākamajā publikācijā.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

72
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kādi tad ir Latvijas valdības mērķi?

FotoPolitika Latvijā, nedaudz pārfrāzējot Vikipēdiju, ir sabiedrisks process, kurā dažādas iedzīvotāju interešu grupas jeb – kā tagad daudzi jau atklāti sauc partijas - uzņēmumi veic darbības savu oficiālo vai neoficiālo varas, ietekmes, ekonomisko vai citu mērķu sasniegšanai, pieņem rīcības plānus, kas ir saistoši visai sabiedrībai... Vienkārši nedaudz papētīsim, kas ir šie cilvēki un kā viņi rīkojas pasaules krīzes apstākļos.
Lasīt visu...

21

Covid-19 noliedzēju uzņēmumos uzliesmo vīruss

FotoAr vienas dienas intervālu ziņās ir parādījusies informācija par masveida COVID-19 uzliesmojumiem divos uzņēmumos – zivju pārstrādes cehā Brīvais vilnis un pansionātā Liepa. Pirmajā ar jauno koronavīrusu sasirguši 77 darbinieki, otrajā 100 klienti un darbinieki.
Lasīt visu...

12

Iesniegta pilsoņu iniciatīva par dabiskas ģimenes aizsardzības nostiprināšanu Latvijas Republikas Satversmē

FotoReaģējot uz 12. novembra Satversmes tiesas spriedumu, pilsoņu iniciatīvas platformā “Mana Balss” ir iesniegts aicinājums parakstīties par dabiskas ģimenes aizsardzības nostiprināšanu Latvijas Republikas Satversmē. Manā kā iesniedzēja ieskatā ir izdarīts spiediens uz likumdevēju, lai likumiski nostiprinātu pretdabiskas (homoseksuālas, transseksuālas u.tml.) “ģimenes” formas. 
Lasīt visu...

6

Lai panāktu Šuplinskas demisiju, skolotājiem jābūt gataviem streikot

FotoIzglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) neadekvātie un ar nozari nepārrunātie lēmumi attiecībā uz izglītības sistēmas pārvaldību visās tās līmeņos Covid-19 ārkārtas situācijas apstākļos degradē Latvijas izglītības un zinātnes sistēmu kopumā.
Lasīt visu...

21

Ar ticību, apziņu un divām puslodēm: sprediķis Rīgas Domā 2020. gada 18. novembrī

FotoVarbūt YouTube esat pamanījuši video, kur, skanot bezrūpīgajai dziesmai “Raindrops” (Lietus lāses), jauka meitene ar kafijas krūzi skatās pa logu. Kaut kur netālu paceļas atomsēne. No tumša virpuļa debesīs iznirst citplanētiešu kuģis. Viņa par to drusku sarauc pieri, bet uzsmaida tiranozauram, kurš mīdās aiz koka, un draudzīgi pamāj zombiju pūlim, kas tuvojas pa ielu. Klipa nosaukums – “Parasta diena 2020. gadā”.
Lasīt visu...

6

Par dzīvībām drošu izglītību – lai aizsargātu bērnu, skolotāju, vecāku un vecvecāku dzīcības

FotoKatra cilvēka dzīvība ir vērtība. Sevišķi to jūtam par tuvo un mīļo dzīvībām. Latvijas Republikas Satversmes 111. pants uzliek par pienākumu valstij aizsargāt cilvēku veselību, tās 93. pants – tiesības uz dzīvību. Satversmes ievads nosaka rūpes ne tikai par sevi, bet arī par saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem.
Lasīt visu...

12

Beidzot ir jāpiegriež skrūves "legālajai" Vislatvijas čakarēšanai

FotoSakarā ar valsts azartspēļu kantora Latvijas Loto "locekļu" aroganto attieksmi, ignorējot informācijas sniegšanas pienākumu viņu kosmisko algu kontekstā - iesaku turpināt "rakt" netradicionālā veidā! Konkrēti - piereģistrēties iLOTO lietotāju profilā un sākt "laimēt" (reāli - zaudēt!) momentloterijās, profila skrīnšotu, kā pierādījumu pievienojot publikācijai. Ir informācija, ka šajā "zaudētavā" pārsvarā tiek tiražētas TUKŠAS/BEZLAIMESTU biļetes.
Lasīt visu...

12

Pacientu šķirošana COVID-19 pandēmijas laikā

FotoTiesībsargs ir saņēmis vairākus signālus, kurā Latvijas iedzīvotāji pauž savas bažas un satraukumu par Arta Žīgura rakstu vietnē „pietiek.com” par to, ka Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisija nolēmusi, ka Covid-19 epidēmijas krīzes gadījumā ir ētiski cilvēkus pēc 75 gadu vecuma ar hroniskām slimībām un citus smagi slimos pacientus neārstēt visiem pieejamajiem līdzekļiem, lai vairāk jaunu un vieglāk slimu cilvēku iegūtu piekļuvi, iespējams, dzīvību glābjošai terapijai.
Lasīt visu...

12

Manas personīgās domas par savu slimošanu par Covidu

FotoUzrakstīju savas personīgās domas par savu slimošanu ar Covidu. Raksts sanāca garš, grūti rakstījās uz telefona. Tātad:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kā strādā Parādnieka pasūtījumu galds

8.novembrī TV3 bija amizanti vērot, kā Saeimas deputāti centās pamatot, kāpēc atbalsta cigarešu ražotāju lobētos grozījumus akcīzes nodoklī. JKP galvenais nodokļu...

Foto

Nevalstiskās organizācijas gatavo iniciatīvu tautas referendumam par ģimenes aizsardzību

Četrdesmit nevalstisko organizāciju pārstāvji ir piesaistījuši ekspertus un apvienojušies kopīgā domnīcā, lai sagatavotu priekšlikumu pilsoņu parakstu vākšanai...

Foto

Es jums tagad izskaidrošu, kas rakstīts himnā: valsts prezidenta runa Latvijas Republikas proklamēšanas 102. gadadienā

Dārgā Latvijas tauta! Šogad ārkārtas situācijā mēs savas valsts dibināšanas svētkus...

Foto

Ģimenes institūta sabrukums izraisa tautas un pat civilizāciju bojā eju

Šodien, atzīmējot mūsu valsts 102. dzimšanas dienu, vēlos to sagaidīt ar svētu bijību un pateicību. Ne...

Foto

Pirts un skaistumkopšanas pakalpojumu aizliegšana ir nepārdomāta un postoša

Piektdien, 2020.gada 6.novembrī, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu Nr.655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (turpmāk - Rīkojums) visā...

Foto

Aicinām valsts prezidentu Egilu Levitu "izlīst no alas"

Valsts prezidentam Egilam Levitam būtu pēdējais brīdis izlīst no paša vārdiem nosauktās "alas", lai aptvertu, kā dzīvo lielākā...

Foto

Veloceļš Čaka ielā: nav jāiesaistās demagoģijā ar hronometru rokā

Vēl krāsa uz velosipēdistu ceļa Čaka ielā nebija izžuvusi, kad Paulam Timrotam, Frederikam Ozolam un daudziem citiem...

Foto

Vēlēšanas 2020 – fronte tēva pagalmā?

Šī ir tā reize, kad ASV prezidenta vēlēšanas lika nodrebēt visai planētai bez izņēmuma. Nekad agrāk tai nav bijusi piekalta...

Foto

JKP plānotais transportlīdzekļu nodoklis ekoloģijas prizmā

Ir teiciens – nav sliktuma bez labuma. Pateicoties rūpniecības un lauksaimniecības nozaru degradācijai, izvērtējot 20 gadu posmu, Latvija ir līderis...

Foto

Es atzīstu savu kļūdu un uzņemos par to atbildību

Es esmu pieļāvis kļūdu. Man ir kauns, ka es esmu tā rīkojies Latvijas sabiedrības priekšā un manu...

Foto

Apsveicam, mūsu zīļu vācējam - nākamajam nācijas līderim un vadonim šodien 40

Šodien mūsu uzņēmuma vadītājam un viennozīmīgajam vadonim Mārim Simanovičam ir dzimšanas diena – viņš...

Foto

Māsiņas skafandros, kurām par to faktiski neko nepiemaksā

Iesaku noskatīties šo PROVINCI. Mūsu māsiņas Daugavpils reģionālās slimnīcas Infekciju slimību nodaļā, galvenajā COVID pacientu ārstēšanās, cerību un...

Foto

Īstais 2020.gada ASV vēlēšanu uzvarētājs(a)

Kā jau kāds no kolēģiem lasītājiem portālā norādīja, Džo Baidens ir pats vecākais jebkad ievēlētais ASV prezidents. Visu cieņu pret šo...

Foto

Viltvārži

Aizvien vairāk pasaulē ir tādu, kuri jūt nepieciešamību agresīvi izpausties. Šoreiz ne par to, kāpēc, kur tādi rodas utt. Šoreiz par sekām. Centīšos būt maksimāli...

Foto

Par veselības ministres Ilzes Viņķeles demisiju

Veselības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde, kura organizē, koordinē un pārrauga veselības politikas īstenošanu, tai skaitā koordinē pretepidēmijas pasākumu...

Foto

Premjeram jāprasa veselības ministres demisija un jāpārņem veselības aprūpes kontrole vai pašam jāatkāpjas

Pēdējo dienu notikumi valdībā, īpaši asā komunikācija starp premjerministru Krišjāni Kariņu (JV) un...

Foto

Būs diskusijas, nepilnības un to labošana

Mīļie draugi un sekotāji, diemžēl koronavīruss atkal plosās pasaulē, Eiropā un Latvijā. Strauji aug saslimušo skaits, slimnīcas pildās un palielinās...

Foto

E-vēlēšanu iespējamā ietekme uz cilvēktiesībām

Valsts un pašvaldības darba pakāpeniska migrēšana uz digitālo un virtuālo vidi ir aktualizējusi arī tādu jautājumu kā tehnisko risinājumu ieviešana pilsoniskajās...

Foto

Mēs iecietīgi izturamies pret dažu koalīcijas locekļu privātajām un politiskajām neirozēm

Krīze, īpaši ilgstoša, ir stresa noturības tests. Covid-19 krīze ir globāla, tā pārbauda izturību veselām...

Foto

Andris Kudors un viņa raksts par Bībeli un homoseksualitāti

Senators, pseidokonservators un bijušais reliģiskās sektas pārstāvis Andis Kudors (Senators) nesen portālā TVNET pastāstīja, kas tur Bībelē faktiski ir...

Foto

Atkārtoti lūdzam nepieļaut zaļās zonas iznīcināšanu un satiksmes apgrūtināšanu lielveikalu būvniecības dēļ

Esam atkārtoti savākuši parakstus pret zaļās zonas iznīcināšanu Ziepniekkalnā, kur plānots būvēt lielveikalu Lidl, un...

Foto

Par labklājības ministres Petravičas publiski paustajiem meliem

Sociālo darbinieku biedrība (SDB) nevar klusēt situācijā, kurā labklājības ministre Ramona Petraviča publiski LTV raidījuma “Panorāma” sižetā un TV24...

Foto

Kur tad palikusi daudzā nauda?

Te pat pīlei jāsmejas. Es, godavārds, nesaprotu, kur palikusi daudzā nauda. Es tiešām godīgi nesaprotu, kā var tādā tempā notērēt tādu...

Foto

Maksāt par Zemgales atkritumu poligona ”Brakšķi” likvidāciju nāksies iedzīvotājiem

Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) plāns ieviest izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas reģionu sistēmā kļūs par Zemgales...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska “noved” nevainīgu cilvēku līdz nāvei

Prokurores Daces Lapinskas rīcības dēļ esmu zaudējusi veselību un gandrīz arī dzīvību, ko apstiprina ne mani tukši...

Foto

Turcija

Agrāk bija saprotamāk un vieglāk. Ja negribēji aizskart kāda jūtas vai kādu pazemot, atlika nerunāt par to, kas šo kādu var aizskart vai tam būt...

Foto

Putina kliķei nekas nav svēts, tā savu ambīciju vārdā piesmej arī ticīgos

Šībrīža Krievijas centieni atsevišķos gadījumos piesegties ar reliģiju vai reliģiju piesaistīt propagandas aparātam ir...

Foto

Maskas ir efektīvas, un arī bērni saslimst ar COVID-19

Mēs, Latviešu ārstu un zobārstu apvienības valdes locekļi (www.lazariga.lv), aicinām un lūdzam Latvijas iedzīvotājus sekot secinājumiem un...

Foto

Kad pie lietas ķeras kariņveidīgi āksti

Vēl nesen tāda lupatveidīga radība premjera krēslā, kam Kariņš uzvārdā, ierunājās, ka naudas mums esot “tik daudz kā nekad”. Taču...

Foto

Kad medijs vienkārši ienīst baznīcu un ar apskaužamu periodiskumu nomelno pat savu, vietējo - Latvijas kristīgo baznīcu

Tikai pirms dažām dienām vietējais TVNET publicēja rakstu par...

Foto

Van Gog, noliec pindzeles un ej strādāt?

Daudzi impresionisma aizsācēji nevarēja nopelnīt, un, pēc mūsu finanšu ministra Reira ieteiktā, mums varbūt nebūtu impresionisma un citu ģēniju,...

Foto

Ministru prezidentam es ieteiktu uzlikt respiratoru arī tad, kad ļoti gribas izlikties par mediķi un izteikties

Es labprāt nēsāju masku slimnīcā un intensīvās terapijas nodaļā vai...

Foto

Par pulksteņa grozīšanu

Reizi gadā grozīt pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedāvāja vīrs, vārdā Džordžs Hudzons,...

Foto

Es visu izdarīju lieliski, bet tagad atbildība jāuzņemas valdībai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim

Lai kuram no uzskatiem piekrītat – SARS-CoV-2 vīrusa izplatības spējš pieaugums...

Foto

Vilks vai lācis? Jeb maskas - sociālā kontrole?

Iedomāsimies, ir jauks pavasara rīts, jūs esat pārvācies jaunā dzīvoklī un, mīkstās čībās sēžot jaunajā dīvānā, glaudāt savu...

Foto

Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā

Šoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas...