Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tiesā nonākusi pirmā no lietām saistībā ar Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa apšaubāmajām finanšu darbībām: Rīgas rajona tiesa nospriedusi piedzīt no tagadējā Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja biedra, partijas KPV LV pārstāvja Ata Zakatistova 700 eiro, atzīstot šīs naudas nonākšanu viņa rīcībā par netaisnīgu iedzīvošanos.

Saistībā ar Kaimiņa „piķa lietām” Ģenerālprokuratūrā 2017. gada sākumā vērsās Ilmārs Poikāns (Neo), un deputāta apšaubāmie finanšu darījumi šajā iesniegumā tika aprakstīti atsevišķā sadaļā ar nosaukumu „Skaidras naudas iegūšana nereģistrētiem tēriņiem”:

„[3.1] Latvijas Televīzijas raidījuma "De Facto" sižetā minēts, ka Linardam Kālim piederošā sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Al De Media", reģ.nr. 43603068195, kas pēc Artusa Kaimiņa instrukcijām pārskaitīja vairākiem cilvēkiem naudu, kuras avots bija Artusam Kaimiņam piederošā SIA "Suņu būda". Redzot sižetā attēlotās e-pasta vēstules no Artusa Kaimiņa privātā e-pasta [email protected] un noklausoties ierakstītās telefona sarunām, nerodas šaubas par Linarda Kāļa teiktā patiesumu.

[3.2] Zemgales reģionālā Valsts darba inspekcija (ZRVDI) savā 2017. gada 27. janvāra atbildē Nr. 2017-1279-07/15 Linardam Kālim raksta, ka ZRVDI amatpesona savas kompetences ietvaros veica SIA "Al De Media" valdes locekļa uzrādīto lietvedības dokumentu pārbaudi un saņēma paskaidrojumu. Pārbaudes laikā dokumentāri netika konstatēta faktiska Gata B., Paulas M, Roberta P., Madaras M. un Ata Zakatistova nodarbināšana, kā arī netika konstatēti darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi. Visticamāk, neuzmanības kļūdas dēļ šajā sarakstā izlaists Edgars P.

[3.3] SIA "Al De Media" pēc Artusa Kaimiņa rīkojumiem veiktie pārskaitījumi personām, kuras šājā uzņēmumā nestrādā:

Gatis B. - 12`600 eiro (18 reizes pa 700 eiro laika posmā 2015.03.-2016.07.)

Paula M. - 6`300 eiro (9 reizes pa 700 eiro laika posmā 2015.04.-2015.12.)

Edgars P. - 2`100 eiro (3 reizes pa 700 eiro laika posmā 2015.04.-2015.06.)

Roberts P. - 2`800 eiro (4 reizes pa 700 eiro laika posmā 2015.04.-2015.07.)

Madara M. - 5`600 eiro (8 reizes pa 700 eiro laika posmā no 2016.01.-2016.08.)

Atis Zakatistovs - 700 eiro (1 reize - 700 eiro 2016.04.)

Tātad kopā darbiniekiem, kuri nebija reālās darba tiesiskajās attiecībās ar SIA "Al De Media", tika pārskaitīti 30`100 eiro. Iespējams, ka lielākā daļa no šīs naudas tika atdota Artusam Kaimiņam atpakaļ skaidrā naudā.

Kriminālprocesa ietvaros var pierādīt šo naudas atdošanu, izanalizējot un savietojot uz laika ass 1) naudas pārskaitījumus no SIA "Al De Media"; 2) Artusa Kaimiņa un augstāk minēto personu savstarpējo saziņu elektroniski vai pa telefonu. WhatsApp gadijumā mobilo datu plūsmas kāpums abām pusēm vienā laikā; 3) naudas izņemšanu no augstāk minēto personu kontiem bankās vai no kartēm bankomātos, 4) Artusa Kaimiņa un augstāk minēto personu telefonu atrašanos vienā vietā. Visticamāk pilnīgi pietiks, ja pašā sākumā lieciniekiem izskaidros Krimināllikuma 300. pantu par apzināti nepatiesas liecības sniegšanu un sodu, un ka nevis viņi ir atbildīgi par naudas atdošanu, bet Artuss Kaimiņš ir atbildīgs par šīs skaidras naudas iegūšanas shēmas organizēšanu un ienākumu neuzrādīšanu kā amatpersona.

[3.4] Linārds Kālis raidījumā liecināja, ka viņš pats Artusam Kaimiņam pēc viņa pieprasījuma ir atdevis 200 eiro no 700 eiro algas. Kopā tas varētu būt vismaz 2`000 eiro.

[3.5] SIA "Al De Media" apgrozījums no 2015. gada marta līdz 2016. gada septembrim bija nedaudz virs 59`000 eiro, no kura tika nomaksāts 9% mikrouzņēmumu nodoklis pilnā apmērā - nedaudz virs 5`300 eiro. SIA "Suņu būda" attiecīgajā laika periodā uz SIA "Al De Media" ir pārskaitījusi vismaz 58`000 eiro - gandrīz 31`000 eiro 2015. gadā (sākot no marta) un aptuveni 27`000 eiro 2016. gadā (līdz septembrim).

[3.6] Iespējams, ka pēc tam, kad SIA "Suņu būda" pārtrauca maksāt SIA "Al De Media", tā pati shēma ar iespējams tiem pašiem cilvēkiem - Gati B. un Madaru M. (iespējams, pieaicinot jaunus palīgus), tiek izmantota ar Natālijai B. piederošo sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Xxxxxxxxx", reģ.nr. 00000000000, Xxxxxxx xxxx xx, Xxxx.

[3.7] Raidījuma "De Facto" sižetā izskanēja liecības no vēl vienas skatītājiem neatklātas personas, kuras identitāti un naudas plūsmu pārbaudīja žurnālists, ka šāda prakse, kad Artuss Kaimiņš palūdz izrakstīt rēķinus par neesošiem pakalpojumiem SIA "Suņu būda" un tad paprasa atpakaļ skaidru naudu, tiek praktizēta attiecībā pret vēl vismaz vienu personu.

[3.8] No iepriekš rakstītā var secināt, ka SIA "Al De Media", iespējams, ir tikai viens no vairākiem kanāliem, caur kuru Artuss Kaimiņš no SIA "Suņu būda" iegūst nedeklarētu skaidru naudu. Iespējams, ka lielākā daļa no SIA "Suņu būda" ieņēmumiem, kas 2015. gadā bija 68`000 eiro un 2016. gadā, visticamāk, ir pieauguši, tiek pārvērsti skaidrā naudā. Tas nozīmē, ka Artusa Kaimiņa nedeklarētie ieņēmumi var pārsniegt Saeimas deputāta algu vismaz vairāk nekā divas reizes.

Izvairīšanās no pilnas nodokļu samaksas par darbiniekiem, uzņēmuma peļņas mākslīga samazināšana

[4.1] Ja pieņem, ka Artusa Kaimiņa teiktais raidījuma "De Facto" sižetā par to, ka cilvēki, kuriem nebija faktisku darba attiecību ar SIA "Al De Media", veica darbus SIA "Suņu būda" labā, kas vēl ir jāpierāda, tad šiem cilvēkiem bija jābūt noformētiem kā SIA "Suņu būda" darbiniekiem. Iespējams, ka SIA "Suņu būda" nebija noslēgti līgumi ar punktā 3.3. minētajiem cilvēkiem, kas nozīmē, ka SIA "Suņu būda" ir nelegāli nodarbinājusi cilvēkus, neslēdzot ar viņiem ne darba, ne kādus citus līgumus.

[4.2] Viens no kritērijiem korektai mikrouzņēmuma izmantošanai ir tas, ka ar to netiek aizvietotas darba tiesiskās attiecības nodokļu optimizācijas nolūkos. No SIA "Al De Media" ieņēmumu sadalījuma, kurā praktiski visi ieņēmumi ir no SIA "Suņu būda", var secināt, ka, visticamāk, Artuss Kaimiņš ir ļaunprātīgi izmantojis mikrouzņēmuma samazināto likmi savtīgos nolūkos.

[4.3] Ja pieņem, ka Artuss Kaimiņš radīja shēmu uzņēmumu, kas maksā mikrouzņēmuma nodokli, lai mākslīgi samazinātu SIA "Suņu būdas" peļnu, tad 15% uzņēmuma ienākuma nodokļa un 10% iedzīvotāju ienākuma nodokļa par dividendēm vietā, kas sastādītu vismaz 13`000 eiro, nodokļos tika samaksāti 5`300 eiro (9% mikrouzņēmumu nodoklis).

[4.4] No visa iepriekš minētā rodas iespaids, ka Artusa Kaimiņa SIA "Suņu būda" nodokļos būtu bijis jāmaksā vismaz par 7`700 eiro vairāk, ja netiktu piekopta iepriekš aprakstītā shēma. Un tas ir tikai no zināmā SIA "Al De Media" gadījuma. Manuprāt, šie apstākļi ir nopietni, un tie ir pārbaudāmi, jo patiesuma apstiprināšanās gadījumā Artuss Kaimiņš būtu saucams pie Krimināllikumā noteiktās atbildības.”

Tagad Rīgas rajona tiesa izskatījusi pirmo no lietām, kas saistītas ar šīm Kaimiņa naudas plūsmām, un nospriedusi, ka Zakatistovam ir jāatmaksā uzņēmumam „Al De Media” 700 eiro, ko tiesa atzinusi par netaisnīgas iedzīvošanās ceļā saņemtiem. Pietiek šodien publisko pilnu tiesas spriedumu:

„Lietas Nr.C33604817 Lietas arhīva Nr.C-1695-18/18

SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Siguldā 2018.gada 5.decembrī

Rīgas rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese Vineta Mazure ar tiesas sēdes sekretāri Sandru Zoltneri

piedaloties prasītāja pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam advokātam Ilmāram Punkam, atbildētājam Atim Zakatistovam, atbildētāja juridiskās palīdzības sniedzējai zvērinātai advokātei Ivetai Pazarei,

atklātā tiesas sēdē izskatīja vienkāršotas procedūras lietu SIA “Al De Media” prasībā pret Ati Zakatistovu par naudas piedziņu, un

konstatēja

APRAKSTOŠĀ DAĻA

[1] tiesā 2017.gada 16.oktobrī saņemts SIA “Al De Media” prasības pieteikums pret Ati Zakatistovu par naudas piedziņu.

Pamatojoties uz Civillikuma 1., 2389., 2391.pantu, prasītāja lūgusi tiesu piedzīt no Ata Zakatistova par labu SIA “AI De Media” pamatparādu 700,00 euro apmērā; valsts nodevu 105,00 euro apmērā; ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro apmērā.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja 2016.gada 6.aprīlī pārskaitīja 700,00 euro atbildētājam uz atbildētāja bankas kontu Nr. LV95HABA0551023660196.

[1.2] Starp prasītāju un atbildētāju nekad nav pastāvējušas darba attiecības. Nepastāv arī nekāds cits tiesisks pamats naudas līdzekļu pārskaitīšanai no prasītājas bankas konta uz atbildētāja bankas kontu. Ne līdz maksājumu izdarīšanai, nedz arī pēc tam prasītāja ar atbildētāju nav kontaktējies, lai vienotos par jebkādu saistību uzsākšanu viņu starpā.

[1.3] Fakts, ka starp prasītāju un atbildētāju nepastāvēja darba attiecības, ir apstiprinājies Valsts darba inspekcijas veiktajā pārbaudē, kas ir fiksēts 2017.gada 31.marta lēmumā Nr.12-VDI-121-2017-69.

[1.4] Apstāklis, ka atbildētājam nav nekāda tiesiska pamata paturēt savā mantā no prasītājas saņemtos naudas līdzekļus nozīmē, ka ir notikusi netaisna atbildētāja iedzīvošanās uz prasītājas rēķina.

[1.5] Prasītāja 2017.gada 20.aprīlī nosūtījusi atbildētājam vēstuli ar aicinājumu atmaksāt naudas līdzekļus, kas viņam tikuši izmaksāti nepamatoti, kā arī izteikts brīdinājums, ka gadījumā, ja nauda nebūs atmaksāta, prasītāja cels tiesā prasību par minēto naudas līdzekļu piedziņu. Vēstuli ar aicinājumu atmaksāt naudas līdzekļus prasītāja nosūtīja ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes starpniecību un vēstule adresātam ir piegādāta.

Līdz prasības pieteikuma sastādīšanas dienai atbildētājs nav reaģējis uz šo prasītāja vēstuli, nedz arī atmaksājis viņam nepamatoti izmaksātos naudas līdzekļus.

[2] Tiesā 2017.gada 22.novembrī saņemti atbildētāja paskaidrojumi par celto prasību, kuros norādījis, ka prasību neatzīst. Detalizētākus paskaidrojumus sniegs tiesas sēdē.

[3] Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis prasību uzturēja uz tajā minētajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, lūdza to apmierināt.

[3.1] Papildus norādīja, ka prasītāja naudas summu 700 euro apmērā izmaksājusi atbildētājam nepamatoti, jo šīs naudas summas izmaksāšanai, kā arī tās saņemšanai nebija nedz likumiska, nedz līgumiska pamata.

[4] Atbildētājs tiesas sēdē paskaidroja, ka strīdus naudas summu saņēmis pamatoti. Lai gan starp pusēm nebija noslēgts darba līgums, starp prasītāju un atbildētāju bija nodibinātas darba tiesiskās attiecības, ko pierāda apstāklis, ka prasītāja Valsts ieņēmumu dienesta EDS sistēma reģistrēja atbildētāju kā prasītājas darbinieku. Paskaidroja, ka viņš kā prasītājas darbinieks veica pētījumu, kas saistīts ar Farmācijas likumu.

[4.1] Atbildētāja pārstāve juridiskās palīdzības sniegšanai neiebilda, ka starp prasītāju un atbildētāju nebija noslēgts darba līgums. Savukārt paskaidroja, ka lietā iesniegtie pierādījumi - uzņēmuma gada pārskats, izdrukas no VID EDS sistēmas, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sniegtā informācija apliecina to, ka atbildētājs strīdus naudas summu saņēmis kā darba algu, jo starp pusēm pastāvēja darba tiesiskās attiecības. Prasību uzskatīja par nepamatotu, lūdza to noraidīt.

MOTĪVU DAĻA

[5] Noklausījusies prasītājas pilnvarotā pārstāvja paskaidrojumus, atbildētāja, atbildētāja pārstāves juridiskās palīdzības sniegšanai paskaidrojumus, izvērtējusi lietā iesniegtos rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota, tādēļ apmierināma.

[6] Prasības priekšmets ir nevis pats atbildētājam izvirzītais prasījums, bet gan tas, uz ko šis prasījums ir vērts. Prasības priekšmets ir tās apstrīdētās tiesības, tiesiskās attiecības, kuras pastāv starp prasītāju un atbildētāju, un kuru esamību vai neesamību prasītājs lūdz tiesu konstatēt un arī aizsargāt savas aizskartās vai apstrīdētās tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses (sk. Civilprocesa likuma komentāri, Trešais papildinātais izdevums, autoru kolektīvs prof. K. Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā, TNA, 2006, 216.lpp).

Prasības pamats ir tie apstākļi, kas apliecina, ka atbildētājam iestājies noteiktu saistību (līgumisko vai ārpuslīgumisko - delikta saistību) izpildes pienākumi. Tādēļ ļoti svarīgi ir aprakstīt saistību nodibināšanas vai izcelšanās pamatus, precīzi atsaucoties uz saistības reglamentējošajām materiāltiesiskajām normām, kā arī norādīt uz pierādījumiem, kas apliecina izpildes pienākuma iestāšanos (sk. Civilprocesa likuma komentāri, Trešais papildinātais izdevums, autoru kolektīvs prof. K. Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā, TNA, 2006, 216.lpp.).

[6.1] Tiesa, ņemot vērā prasības pamatu un priekšmetu attiecīgajā civillietā, secina, ka prasītāja pamatojoties uz Civillikuma 2389., 2391.pantu, cēlusi prasību pret Ati Zakatistovu par atprasījumu netaisnās iedzīvošanās dēļ.

[6.2] Lietā izšķiramais strīdus pamatjautājums ir, vai prasītāja izpildījumu izdarījusi - naudas summas 700 euro samaksu veikusi, uz spēkā esoša tiesiska darījuma pamata, un vai šī naudas summa atrodas atbildētāja mantā uz jelkāda tiesiska pamata.

[6.3] Prasītājas ieskatā naudas summu 700 euro apmērā prasītāja pārskaitījusi atbildētājam bez jelkāda tiesiska pamata. Savukārt atbildētāja ieskatā starp pusēm pastāvējušas darba tiesiskās attiecības, kas bija tiesiskais pamats saņemt darba algu 700 euro apmērā.

[6.4] Civilprocesa likuma 192.pants noteic, ka tiesa taisa spriedumu par prasībā noteikto priekšmetu un uz prasībā norādītā pamata, nepārsniedzot prasības robežas.

Tiesību doktrīnā norādīts, ka tiesai jātaisa spriedums tikai par likumā noteiktā kārtībā pieteiktajiem prasījumiem, kas sastāda prasības vai pretprasības priekšmetu, un tikai tādā apjomā, kādā tie izspriesti tiesas sēdē, tiesai izskatot lietu pēc būtības (sk. Civilprocesa likuma komentāri, Otrais papildinātais izdevums, autoru kolektīvs prof. K. Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā, TNA, 2016, 518.lpp.).

[6.5] Tiesa ņem vērā atbildētāja iesniegtos pierādījumus - SIA “Al De Media” gada pārskatu par 2016.gadu (lietas 53.-56.lapa), SIA “Al De Media” VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā iesniegtās mikrouzņēmuma nodokļa deklarācijas, t.sk., precizētās par 2016.gada 1., 2.ceturksni un iesniegtās ziņas par darba ņēmējiem (lietas 64.-89.lapa), 2018.gada 24.oktobra Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informāciju par sociālās apdrošināšanas iemaksām un apdrošināšanas periodiem par Ati Zakatistovu Nr.E27445427 (lietas 50.lapa). Kā arī tiesa ņem vērā tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus minēto pierādījumu sakarā.

Izvērtējot iepriekš minēto, kā arī iepriekš minētos rakstveida pierādījumus un pušu sniegtos paskaidrojumus kopsakarā ar Civilprocesa likuma 192.pantu tiesa atzīst, ka šie pierādījumi būtu vērtējumi apstākļos, ja puses iesniedzot tiesā attiecīgu prasību būtu lūgušas konstatēt, ka starp prasītāju un atbildētāju pastāvēja darba tiesiskās attiecības Darba likuma un Civillikuma 1511.panta izpratnē.

[6.6] Tiesa konstatē, ka lietā nav celta prasība (pretprasība) par darba tiesisko attiecību konstatēšanu. Atbildētāja mutiski iebildumi un paskaidrojumi par to, ka starp prasītāju un atbildētāju pastāvēja darba tiesiskās attiecības, nav uzskatāmi par prasību (pretprasību) Civilprocesa likuma izpratnē.

[6.7] Ņemot vērā minēto, Civilprocesa likuma 192.pantu, kā arī celtās prasības pamatu un priekšmetu, tiesa atzīst, ka nav pamata vērtēt to vai starp prasītāju un atbildētāju bija nodibinātas darba tiesiskās attiecības.

[7] Civillikuma 2369.pants noteic, kas bez tiesiska pamata un tikai maldīgi uzskatīdams to par savu pienākumu kaut ko izdara vai apsola izdarīt otram par labu, tas var prasīt, vai nu lai atdod izpildījumu, vai lai atsvabina viņu no dotā apsolījuma.

Saskaņā ar Civillikuma 2381.pantu, prasītājam jāpierāda, ka izpildījums izdarīts bez tiesiska pamata.

[7.1] No lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem izriet, ka 2016.gada 6.aprīlī prasītāja uz atbildētāja bankas kontu pārskaitīja naudas summu 700 euro apmērā, maksājuma mērķī norādot “alga par aprīli” (lietas 12.lapa).

Prasītāja pamatojot savu prasību iesniegusi tiesā 2017.gada 31.marta Valsts darba inspekcijas lēmumu Nr.12-VDI-121-2017-69 par lietvedības izbeigšanu administratīvā pārkāpuma lietā (lietas 13.-16.lapa). Valsts darba inspekcija lēmumā norādījusi, ka lietā nav konstatējamas darba tiesisko attiecību pastāvēšanas pazīmes starp sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Al De Media” un ( ) Ati Zakatistovu (lietas 15.lapa).

[7.2] Prasītājam jāpierāda atprasāmā priekšmeta sākotnēja atrašanās viņa mantā un tas, ka šis priekšmets atrodas atbildētāja mantā bez tiesiska pamata (sk. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā.-Rīga, Mans īpašums, 2000., 665.lpp.).

[7.3] Lietā nepastāv strīds par to, ka prasītāja pārskaitījusi naudas summu 700 euro apmērā no sava konta atbildētājam, bet atbildētājs šo naudas summu saņēmis.

[7.4] Civillikuma 2389.panta pirmā daļa, ar kuru prasītāja pamatojusi prasību, noteic, ja kādam ir bez jebkāda pamata kāds priekšmets no otra mantas, tad to var no viņa atprasīt. Attiecībā uz šādu atprasījumu nav nekādas nozīmes, vai tāda priekšmeta iegūšanai nav bijis pamata no paša sākuma, jeb vai pamats, kas agrāk ir bijis, vēlāk atkritis (Civillikuma 2389.panta otrā daļa).

[7.5] Atprasījums jebkāda pamata trūkuma dēļ ir iespējams gadījumos:

1) ja izpildījums izdarīts uz spēkā neesoša tiesiska darījuma pamata vai vispār bez jebkādas izpildījuma devēja un izpildījuma saņēmēja norunas par tiesisku attiecību nodibināšanu;

2) ja atprasāmais priekšmets ir nonācis atbildētāja mantā nevis ar prasītāja dotu izpildījumu, bet gan citādā veidā.

[7.6] Par vērā ņemamu tiesa atzīst tiesību doktrīnā pausto atziņu “atprasījums no netaisnas iedzīvošanās var rasties tad, ja iedzīvošanās ir netaisna ne vien no vispārējā morāles viedokļa, bet kad arī pašam ieguvumam nav tiesiska pamata” (F.Menders, Tieslietu ministrijas vēstnesis, 1937.g., 633.-638.lpp.).

[7.7] Tiesa atbilstoši Civilprocesa likuma 97.pantam, izvērtējot lietā iesniegtos rakstveida pierādījumus kopsakarā ar lietas faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, atzīst, ka prasītāja SIA “Al De Media” ir pierādījusi to, ka atprasāmā manta - naudas summa 700 euro apmērā atradusies prasītājas mantā, jo kā iepriekš konstatēts, strīds par šo apstākli lietā nepastāv.

[7.8] Lietā nav iegūti pierādījumi tam, ka strīdus naudas summa 700 euro apmērā pie atbildētāja atradās tiesiski. Tiesa norāda, ka atbildētājs nav iesniedzis pierādījumu, ka starp pusēm nodibinātas darba tiesiskās attiecības Darba likuma 28.panta izpratnē, kas būtu par pamatu strīdus naudas summas saņemšanai.

Atbildētāja iebildumi tam, ka starp prasītāju un atbildētāju pastāvēja darba tiesiskās attiecības nav uzskatāmi par pierādījumiem tam ka, atbildētājs strīdus naudas summu saņēmis pamatoti. Tiesa vēlreiz norāda, ka lietā nav celta prasība (pretprasība) par darba tiesisko attiecību konstatēšanu, kā arī to, ka atbildētāja iebildumi un mutiski paskaidrojumi nav uzskatāmi par prasību (pretprasību) Civilprocesa likuma izpratnē.

[7.9] Ņemot vērā minēto tiesa secina, ka nav konstatējams tiesisks pamats, kura dēļ notikusi minētās mantas - naudas summas 700 euro apmērā, nodošana un atrašanās pie atbildētāja, tāpēc pastāv pamats secinājumam, ka minētā naudas summa atrodas pie atbildētāja bez tiesiska pamata.

[7.10] Līdz ar to, saskaņā ar Civillikuma 2389.pantu, 2390.pantu, prasītājai atbilstoši Civillikuma 2376.pantam, ir tiesības atprasīt no atbildētāja nepamatoti pārskaitīto naudas summu. Tāpēc apmierināma prasība par naudas summas 700 euro apmērā piedziņu no atbildētāja.

[8] Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punkts noteic, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

[8.1] Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunkts (likuma redakcijā, kas bija spēkā prasības celšanas brīdī 2017.gada 16.oktobrī) noteic, ka par prasību, kas novērtējama summā līdz 2134 euro, — 15 procenti no prasības summas, bet ne mazāk par 71,14 euro.

Līdz ar to, par prasību par 700 euro piedziņu ir maksājama valsts nodeva 105 euro (15% no 700).

[8.2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus.

[8.3] Prasītāja ceļot prasību tiesā samaksājusi valsts nodevu par celto prasību 105 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro apmērā (lietas 10.- 11.lapa).

[8.4] Tiesa atzīst, ka, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama prasītājas samaksātā valsts nodeva 105 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu 3,30 euro.

[8.5] No lietas materiāliem redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu šajā lietā ir 3,79 euro (lietas 2.lapa). Ņemot vērā, ka prasītāja ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus samaksājusi 3,30 euro apmērā, tiesa atzīst, ka ar lietas izskatīšanas saistītie izdevumi 0,49 euro apmērā, saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu, piedzenami no atbildētāja par labu valstij.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.'pantam atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 34., 35., 39., 42., 43., 93.pantu, 96.panta piekto daļu, 97., 190., 192., 193., 204.1, 250.25 un 250.27pantu, tiesa

Nosprieda prasību apmierināt.

Piedzīt no Ata Zakatistova, personas kods 160468-…, par labu SIA “Al De Media”, reģ. Nr.43603068195, naudas līdzekļus 700 euro (septiņi simti euro) apmērā, un tiesas izdevumus - valsts nodevu 105 euro (viens simts pieci euro) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro (trīs euro 30 centi), kopā 808,30 euro (astoņi simti astoņi euro un 30 centi).

Piedzīt no Ata Zakatistova, personas kods 160468-..., valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 0,49 euro (nulle euro un 49 centi), nosakot, ka samaksa veicama šādā kontā: saņēmējs: Tiesu administrācija NMR 90001672316, konts LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase BIC kods TRELLV22.

Noteikt Atim Zakatistovam sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu apliecinošu dokumentu iesniegt Rīgas rajona tiesas kancelejā Siguldā, Šveices ielā 27, sprieduma labprātīgai izpildei noteiktajā 10 dienu termiņā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā Siguldā, Šveices ielā 27.

Rīgas rajona tiesas tiesnese V.Mazure

2018.gada 5.decembrī.”

Novērtē šo rakstu:

35
161

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...