Iesaki rakstu: 
Vārdu un uzvārdu, personas kodu un parakstu te nav. Tieši tas viņiem — tā sauktajiem Lemberga stipendiātiem aizvien ļauj justies ērti, rauties pie varas, nevis par kukuļņemšanu sēdēt uz apsūdzēto sola. Tieši tas viņiem — Zemniekam, ZZS, Pleskavas šosejai, Zaļiem, J.P., D.P., ZZS, Zvaigznīšu brīdim, Mācītājiem, Krāsotājam, Āpsim, Izkaptij, Šoferim, Arājam, J.Lor., V.Krišt, A.G., V.Birk. un pārējiem jau 2007.gada pavasarī, kad uz prokuratūru stipendiātu lietā sāka doties vadošie Saeimas un valdības politiķi, ļāva atviegloti uzelpot.
Visticamāk tā bijusi Aivara Lemberga „gaišā” ideja, kā radoši uzskaitīt Ventspils obščaka — 5% fonda — naudas izlietojumu, lai tikai pašam „devējam” būtu skaidrs, kam un cik samaksāts. Politiķu ādas tas ir glābis. Vismaz pagaidām. No 5% fonda grāmatvedes Gitas Grasmanes datora cietā diska iegūtajās Excel failu izdrukās lietotās stipendiātu iesaukas, abreviatūras un saīsinājumi pie varas bijušiem un esošiem politiķiem ļauj turpināt melot, ka nekad nekādu „palīdzību” no Lemberga nav saņēmuši un izlikties, ka nesaprot kas vispār ir tā sauktie stipendiātu saraksti.
Fakts, ka saraksti ir šifrēti, politiķus glābj arī no soda, pat iespējamās nonākšanas aiz restēm, kas viņiem draudētu, ja prokuratūrai izdotos uzrādīt un tiesā pierādīt apsūdzības kukuļņemšanā, partiju finansēšanas likuma pārkāpšanā, iespējamā naudas atmazgāšanā. Nav šaubu - ja sarakstos būtu skaidri identificējami uzvārdi, personas kodi vai paraksti, izmeklēšanai stipendiātu lietā būtu pavisam cits vēriens un rezultāts. Liela daļa politiķu, kas sēdējuši Saeimās un kandidē arī sestdien gaidāmajās vēlēšanās, visticamāk, jau būtu nolīduši pagrīdē un domātu, kādus advokātus izvēlēties.
Tomēr tā nav. Tā nav, jo prokuratūrai kopš 2006.gada beigām, kad tās rīcībā nonāca stipendiātu saraksti, joprojām nav izdevies pierādīt nevienu konkrētu nelikumīgo maksājumu saņemšanas epizodi, kas ļautu uzrādīt apsūdzību kādam no redzamiem politiķiem. Vienīgais netiešais stipendiātu lietā kritušais ir ekspremjers un bijušais Saeimas spīkers, Zaļās partijas līderis Indulis Emsis, kuram 2006.gada rudenī izdevās valdības ēdnīcā aizmirst portfeli ar 10 000 USD. Apsūdzība iespējamā kukuļa pieņemšanā viņam netika uzrādīta, taču saknes tam, kāpēc Emsim nācās aiziet no politikas pēc ierosināta kriminālprocesa par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu, radīja tā sauktie stipendiātu sarakstu materiāli.
5% fonda naudas izlietojuma izdrukas, kuras prokuratūra ieguva no Grasmanes datora, joprojām ir izmeklētāju dienaskārtībā. Līdz šim atsevišķa kriminālprocesa par stipendiātiem nebija, maksājumus politiķiem prokuratūra izmeklēja kriminālprocesa par Ventspils amatpersonu ekonomiskajiem un amata noziegumiem ietvaros.
Pirms nedēļas prokuratūras sniegtais skaidrojums liecināja, ka jaunā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera publiskie izteikumi par stipendiātu lietas inventarizāciju punktu izmeklēšanai par iespējamo politiķu kukuļošanu nepieliks. Inventarizācija nepārvelkot svītru lietas izmeklēšanai. Tas nozīmējot, ka Ventspils amatpersonu kriminālprocesu, visticamākais, sadalīs atsevišķos virzienos, lai turpinātu izmeklēšanu tajās epizodēs, kuras var pierādīt. Vai tagad būs rezultāti? Atbildi rādīs prokuratūras spēja kaut dažus stipendiātu pavedienus atšķetināt.
Kas ļauj spriest, ka stipendiātu saraksti ir īsti un, ka Grasmanes uzskaitītā nauda koferos, kulītēs un aploksnēs no Ventspils tiešām plūdusi pie vairāku Saeimu un valdību amatpersonām? Tās ir medijos jau izskanējušās ar Ventspils tranzīta biznesu un 5% fondu saistītu uzņēmēju liecības, ka maksāts politiķiem un ka „politiķi bija Lemberga atbildības lauciņš.” Sarakstu patiesumu apstiprina partijas Jaunais laiks līdera Einara Repšes un viņam pietuvinātu personu liecības, ka nauda, kura Grasmanes sarakstos 2002.gada vasarā iegrāmatota pretim ierakstam Jaunais laiks (179 370 USD), ir summa, kādu JL, tolaik jaunizveidota partija, pirms 8.Saeimas vēlēšanām no Ventspils arī saņēma. Repše šo faktu prokuratūrā un arī medijos apstiprinājis. Stipendiātu sarakstos iegrāmatotā summa JL kasē ienākusi legāli, caur vairāku fizisku personu oficiāliem ziedojumiem. Turklāt neoficiāli zināms, ka JL pārstāvji nav vienīgie, kas prokuratūrā snieguši liecības, ar kurām apstiprināta no Grasmanes datora cietā diska iegūto izdruku saistība ar reāliem maksājumiem politiķiem un partijām.
Sarakstu īstumu stiprina arī tas, ka pretēji Lemberga publiskajiem apgalvojumiem, Grasmane, visticamāk, nebija Lembergam sveša grāmatvede cienījamos gados, kura laiku kavēja, savā datorā veidojot rūpīgas Excel tabulas. Tas tā ir – un ne tikai tāpēc, ka par Grasmanes saistību ar 5% fondu liecinājuši ar šo kasi tieši saistīti Ventspils uzņēmēji. Netieši, bet gana skaidri to apliecina Ventspils mēra krimināllietā atrodamās, medijos jau publiskotās Lemberga un advokātes Ievas Ramiņas telefonsarunas laikā [17.01.-19.01.2007], kad prokuratūra Grasmanei uzrādīja apsūdzību un tiesa izlēma par viņas arestu. No tām saprotams, ka advokāte Lembergu informē gan par Grasmanes aizturēšanu, gan par to, kā viņa turas un klusē, jo „tu pats zini, kas bija, un tur ir tās lapiņas un tādā garā”.
Lemberga dedzīgie komentāri, ka stipendiātu saraksti ir izdomājums, ir loģiski. Pēc tam, kad pērn nomira divi galvenie liecinieki (uzņēmējs Krists Skuja un par Lemberga kasieri dēvētais Laimonis Junkers), bet obščaka uzskaites vedēja Grasmane aizvien klusē, Lembergs pats ir persona, kas varētu liecināt par maksājumiem partijām un politiķiem. Sarakstus noliedzot, stipendiātu skeletus Lembergs tur savā skapī, ja viņš šī skapja durvis pavērtu Damokla zobens pār politiķu galvām beidzot nokristu.
Ņemot vērā, ka pietiek noskatīties, kā stipendiāti aizvien dzenas pēc varas, bet iespējamais varas pirkšanas „tēvs” gozējas starp premjera kandidātiem, PIETIEK publicē 5% fonda izdrukas, kuras attiecas uz varas pirkšanu un kuras ir arī tiesībsargāšanas iestāžu rīcībā. Pietiek gaidīt, kad (un vai) prokuratūra stipendiātu lietā nonāks līdz rezultātam.
Savukārt PIETIEK tāpat publiskotais 2007.gada 14.marta Rīgas apgabaltiesas lēmums skaidri rāda, cik liela vara tiesībsargu skatījumā tobrīd uz politikas procesiem valstī bija un, visticamāk, aizvien ir Ventspils mēram. Tiesas lēmums arī atklāj gan izmeklētāju aizdomas par politiķu kukuļošanu, gan Lemberga ietekmi uz medijiem, gan aizdomas par privātiem drošības dienestiem, kas, iespējams, nodarbojas ar apzinātu kompromatu vākšanu, izsekošanu, iespējams, arī ietekmēšanu.
* Tabulās apkopoti dati, kas ļauj spriest par daļu 5% fonda izdevumiem no 2001.gada līdz 2006.gada pirmajai pusei. Par vēlāku laiku uzskaites nav, jo jau 2006.gada vasarā un rudenī ar Lembergu saistītā izmeklēšana uzņēma apgriezienu, notika plašas kratīšanas gan pie Lemberga, gan pie daudzām ar viņu saistītām personām, to vidū Grasmanes.
* Stipendiātu sarakstos, iespējams, netika atspoguļoti visi maksājumi partijām un politiķiem, vai arī daļa 5% fonda izlietojuma uzskaites no Grasmanes datora pazudusi. Tā piemēram, Grasmanes izdrukās nav atrodams ieraksts par finansiālās palīdzības sniegšanu TB [iespējams, Tēvzemei un brīvībai] 160 000 USD apmērā, par ko nolēma ar 5% fondu saistītajā Biznesa attīstības asociācijā 2001.gada 11.jūnijā.
Dokuments PDF formātā
Populārākie stipendiāti. Kas aiz tiem slēpjas?
Zvaigznīšu brīdis – pēc neoficiālas informācijas izmeklētāji sliecas pieļaut, ka par Zvaigznīšu brīdi stipendiātu sarakstos, iespējams, atzīmēti valdības vadītāji vai valdību veidojošo politiķu kopums. Viena no augstām valsts amatpersonām, kas iekļaujas apzīmējumā Zvaigznīšu brīdis, iespējams, bijis eksministrs un ekspremjers Indulis Emsis (ZZS). Tēriņiem Zvaigznīšu brīdim no Ventspils obsčaka atvēlētas ļoti lielas naudas summas, un atsevišķi dokumenti ļauj secināt, ka aiz šī apzīmējuma neslēpjas tikai viena persona. Viena no versijām ir, ka iesauka Zvaigznīšu brīdis apzīmē ar Lemberga ietekmi saistītus premjerus, kuriem nokļūšana valdības vadītāja amatā ir viņu karjeras augstākais punkts jeb zvaigžņu brīdis.
Vēl cita versija, kas neoficiāli izskanējusi ir, ka par Zvaigznīšu brīdi Ventspils obsčaka uzskaitē dēvēta partija TB/LNNK, tomēr tā tiek atzīmēta, kā mazāk ticama.
Pleskavas šoseja – ar gandrīz 100% ticamību izmeklētāji turas pie versijas, ka šādi stipendiātu sarakstos apzīmēta savienība Latvijas ceļš, kas ilgus gadus Latvijas politikā bija valdošā un lielākā partija. LC vairākkārt bijis valdību kodols, vairāki šīs partijas premjeri — Māris Gailis, Valdis Birkavs, Vilis Krištopans, kā arī partijas līderi vai ar tiem saistītie Andrejs Panteļejevs, Ojārs Kehris, Juris Lorencs, Jānis Ādamsons, Pēteris Apinis, kas tikuši saistīti ar Lemberga ietekmi. 10.Saeimas vēlēšanās LC piedalās apvienībā Par labu Latviju.
ZZS – šādi stipendiātu sarakstos, iespējams, atzīmēta apvienība Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), kuru kuluāros dēvē par Lemberga kabatas partiju. ZZS līderi nelikumīgu maksājumu saņemšanu no Ventspils kases nav atzinuši. ZZS kopā ar Lemberga vadīto Latvijai un Ventspilij startē arī 10. Saeimas vēlēšanās
Mācītāji — ar šādu apzīmējumu politiskas kuluāros kopš izveidošanas apzīmēta Aināra Šlesera izveidotā Latvijas Pirmā partija (LPP). Šlesers naudas saņemšanu no Ventspils kases noliedzis. Līdz 2002.gadam viņš ar Lembergu aktīvi karoja, pēc tam izlīga. LPP 10.Saeimas vēlēšanās startē apvienībā Par labu Latviju.
LSDS; LSDSP — šie apzīmējumi sakrīt ar Latvijas Sociāldemokrātu partijas un Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas abreviatūrām.
Zaļie – iespējams, Latvijas Zaļā partija.
DP – iespējams, Par Labu Latviju deputāta kandidāta Aivara Kreitusa savulaik vadītā Darba partija.
JP – iespējams, Šlesera, bijušās Saeimas spīkeres Ingrīdas Ūdres veidotā Jaunā partija.
Festivāls No4 – iespējams, Zaļo un Zemnieku savienības līdera Induļa Emša valdība (2004.gada marts-oktobris)
Zemnieks – iespējams, kāds no Latvijas Zemnieku savienības līderiem. Pēc vienas no versijām, iespējams, tā apzīmēts ZZS līderis, ZZS frakcijas vadītājs, deputātu kandidāts Augusts Brigmanis.
Krāsotājs – iespējams bijušais Saskaņas centra līderis, eksministrs Jānis Jurkāns
Āpsis, Izkapts, Šoferis, Arājs – nav versiju par konkrētām personām
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
