Pilnveidots pašvaldību vēlēšanu likums: labumu iegūs vienkāršie vēlētāji, bet partijniekiem kļūs sarežģītāk
Imants Liepiņš30.01.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Stājoties spēkā grozījumiem Pašvaldības domes vēlēšanu likumā, ievērojami uzlabotas iespējas vēlētājiem nobalsot (jo īpaši ārzemēs esošajiem Latvijas pilsoņiem), toties samazinātas iespējas dažādiem politiskajiem dīvaiņiem iekļūt pašvaldību deputātos.
Vispirms jau mainīts pats likuma nosaukums: līdz šim tā oficiālais nosaukums bija “Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums”, taču to visi tāpat dēvēja par “domes vēlēšanu likumu”, līdz ar ko nosaukums tagad izmainīts uz faktiskajam lietojumam atbilstošu.
Viens no jauninājumiem — tagad likums nosaka: “Kandidātu saraksti iesniedzami, sākot ar astoņdesmito dienu pirms vēlēšanu dienas, bet ne vēlāk kā 60 dienas pirms vēlēšanu dienas.” Iepriekš kandidāti tika pieteikti īsāku laiku pirms vēlēšanām, bet tagad agrāka sarakstu iesniegšana dos vēlētājiem ilgāku laiku pirms vēlēšanām izvērtēt un apspriest partijas un viņu programmas, tā ka šis jauninājums noteikti vērtējams pozitīvi. Šogad sarakstu iesniegšanas periods tāpēc ir no 17. marta līdz 6. aprīlim.
Tāpat dažādu neskaidrību un pārsūdzību gadījumā būs ilgāks laiks pieņemt galīgo nolēmumu, ir vai nav kāds kandidāts pielaižams vēlēšanām, un vajadzības gadījumā pārdrukāt biļetenus.
Mazās pašvaldībās līdz 5000 iedzīvotājiem iepriekš pastāvēja iespēja, ka startē ne tikai partiju saraksti, bet arī vietējo vēlētāju apvienības. Tā kā reģionālās reformas rezultātā tik mazi novadi vairs nepastāvēs, attiecīgās normas no likuma svītrotas.
Izmainīta iepriekšējās nobalsošanas kārtība: ja iepriekšējā balsošana līdz šim norisinājās trešdien, ceturtdien un piektdien, bet galvenā balsošana — sestdien, tad tagad viena no iepriekšējās balsošanas dienām pārcelta no trešdienas jau uz pirmdienu: “Ja vēlētājs vēlēšanu dienā nevarēs nobalsot, viņš var nobalsot iepriekš. Iecirkņu darba laiks iepriekšējās balsošanas dienās ir šāds: pirmdien — no pulksten 16.00 līdz 20.00; ceturtdien — no pulksten 9.00 līdz 16.00; piektdien — no pulksten 13.00 līdz 20.00.”
Viens no lielākajiem jauninājumiem ir balsošana pa pastu, kas attieksies tikai uz tiem vēlētājiem, kas darba, Covid-19 vai jebkādu citu iemeslu dēļ “iestrēguši” ārvalstīs. Protams, viņiem vismaz 90 dienas pirms vēlēšanām (līdz 7. martam) jābūt deklarētiem Latvijā, lai varētu balsot attiecīgajā pašvaldībā.
Pasta balsojumā kārtība tiek veidota pilnīgi no jauna un būs šāda: “Vēlētājs, kurš uzturas ārvalstī, [...] var pieteikties balsošanai pa pastu 70 dienas pirms vēlēšanu dienas, bet ne vēlāk kā 42 dienas pirms vēlēšanu dienas.” Pieteikums būs jāiesniedz vai nu elektroniski Latvija.lv, vai caur PMLP serveri, nosūtot parastajā vai e-pastā uz CVK, nosūtot pa pastu uz jebkuru no mūsu vēstniecībām vai konsulātiem jebkur pasaulē, vai ierodoties tur personiski klātienē.
CVK pārbaudīs, vai personai tiešām ir tiesības balsot attiecīgās domes vēlēšanās, piereģistrēs vēlētāja e-pastu, uz kuru vēlāk nosūtīts konkrētās pašvaldības vēlēšanu materiālus elektroniski — kandidātu sarakstus, viņu programmas un citu informāciju.
Ārzemēs esošajam vēlētājam būs pašam jāizdrukā saraksti, par ko balsot, jāizvēlas viena liste, jāaizpilda plusi un svītrojumi, jāieliek aploksnē, kas pēc tam būs jāievieto vēl vienā aploksnē, ko dēvēs par reģistrācijas aploksni: “Aizlīmēto pasta vēlēšanu aploksni vēlētājs ievieto reģistrācijas aploksnē. Reģistrācijas aploksnē vēlētājs ievieto arī pašrocīgi parakstītu apliecinājumu, ka balso personiski, un norāda savu vārdu, uzvārdu un personas kodu. Uz reģistrācijas aploksnes vēlētājs atzīmē, ka tajā [iekšā] ir pasta vēlēšanu aploksne, un norāda savu vārdu, uzvārdu un kārtas numuru, ar kādu viņš reģistrēts vēlētāju sarakstā. Reģistrācijas aploksni vēlētājs nosūta attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijai.”
Tātad vēlētājiem būs jāņem vērā pasta nosūtīšanas ātrums no ārvalstīm uz Latviju — jo agrāk izsūtīt, jo labāk. Ieviešot šādu iespēju Latvijā, tiek ņemta vērā nelaimīgā ASV pieredze, kur tiek ieskaitīta jebkura pasta balsojuma aploksne, ja vien tā nosūtīta pirms vēlēšanu dienas — bijuši gadījumi, kad tādas turpina pienākt vēl divas nedēļas pēc balsu skaitīšanas sākuma, un notiek rūgti strīdi par šo balsu pieskaitīšanu.
Mūsu pašvaldību vēlēšanās būs citādi: ieskaitīs tikai tās balsis, kas no ārzemēm pa pastu pienāks līdz balsu skaitīšanas sākumam (tātad faktiski tām attiecīgās pašvaldības pasta nodaļā jābūt pienākušām līdz piektdienas rītam, jo sestdienās pasts netiek iznēsāts).
Saņemtās reģistrācijas aploksnes, kam iekšā balsu aploksnes, tiks iereģistrētas un atvērtas tikai reizē ar visām pārējām aploksnēm no urnām, turklāt būs rūpīgi jāpārbauda, vai vēlētājs tomēr nav ticis līdz Latvijai un nav nobalsojis arī otrreiz — klātienē. Jāatceras arī, ka pa pastu var balsot vienīgi ārzemēs esošie Latvijas pilsoņi — no Latvijas teritorijas atsūtīta reģistrācijas aploksne ar Latvijas markām netiks pieskaitīta.
Jāņem arī vērā, ka uz pašvaldību velēšanām neattiecas ierobežojums, ka partijai jabūt dibinātai vismaz gadu pirms vēlēšanām, līdz ar to vēl var paspēt:
Ja gribas paspēt nodibināt partiju: https://www.pietiek.com/raksti/pilsoni!_ja_gribi_paspet_nodibinat_partiju,_tad_kur_nemt_nosaukumu_tev_paliga_naks_ukraina
Vēl plašāka informācija no CVK: https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2021-gada-5-junija-velesanas
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
