Pilnais VUGD slēdziens par Rīgas pili atklāj gadiem ilgušas nolaidības ainu

VUGD pārbaudes slēdzienā uzskaitīti gandrīz trīs desmiti dažādas nozīmības pakāpes pārkāpumu, no kuriem daži ir bijuši tikai formalitātes (dažādu reģistru noformējums utml.), savukārt citi - ārkārtīgi nopietni. Tie konstatēti saistībā gan ar ūdens piegādi, gan ugunsgrēka signalizāciju, gan dažādu pārbaužu neveikšanu.

Tā VUGD konstatējis, ka nav veikta Rīgas pils bēniņu (jumta) ar ugunsdrošiem aizsarglīdzekļiem apstrādāto koka konstrukciju degtspējas pārbaude. Tāpat objekta telpas nav bijušas pilnā apjomā nodrošinātas ar ugunsaizsardzības sistēmu (ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas, ugunsgrēka izziņošanas sistēmas, avārijas un evakuācijas apgaismojuma, kā arī evakuācijas izeju izgaismoto norādītāju) elementiem.

Problēmas atklātas arī ūdens piegādes sistēmā. Tā pagrabstāvā konstatēti iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada sistēmas cauruļvadu bojājumi, bet iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada sistēmas sūkņu ūdensapgāde nav bijusi nodrošināta no diviem ievadiem. Turklāt nav arī bijusi veikta ugunsdzēsības sūkņu pārbaude.               

Nopietnas problēmas konstatētas arī signalizācijas sistēmā. Kā teikts slēdzienā, nav izstrādāts tehniskais risinājums automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas uz BMZ kontroles un signalizācijas pults bāzes tālākajai ekspluatācijai vai sistēmas darbspējas atjaunošanai, kaut gan sistēma ekspluatēta aptuveni 20 gadus un ražotājs jau pārtraucis šī tipa pulšu ražošanu.

Bēniņos atklāti arī citi pārkāpumi - jau trīsarpus gadus pirms ugunsgrēka VUGD konstatējis, ka ne tikai pils bēniņos, bet arī pagrabā un citās vietās "tiek izmantoti vadi un kabeļi ar bojātu izolāciju, kā arī tie savienoti tāda veidā, kas var radīt bīstamu pārejas pretestību". Nav arī veiktas zemējuma un zibensaizsardzības ierīču pārbaudes un elektroinstalācijas izolācijas pretestības mērījumi.    

Nopietni pārkāpumi konstatēti arī organizatoriskajā jomā: atklāts, ka nav izstrādāts un saskaņots iestādes civilās aizsardzības plāns un ka nav nodrošināta un veikta darbinieku apmācība civilās aizsardzības jautājumos, nodrošinot savstarpēju sadarbību starp Valsts prezidenta kancelejas un Drošības dienesta darbiniekiem cilvēku un materiālo vērtību evakuācijai vai glābšanai.

Visbeidzot, VUGD pārbaudē atklāts tas, ka pilī vispār nav bijis izstrādāts rīcības plāns ugunsgrēka gadījumam un attiecīgi saskaņā ar rīcības plānu ugunsgrēka gadījumam nav organizētas praktiskās nodarbības.

Pils oficiālā saimniece - valsts akciju sabiedrība Valsts nekustamie īpašumi - līdz šim, atbildot uz Pietiek jautājumiem, ir dažādos veidos centusies radīt iespaidu, ka faktiski pilnībā par pils telpu ugunsdrošību esot atbildīgs nomnieks - Valsts prezidenta kanceleja. Taču Pietiek rīcībā pašlaik jau esošie dokumenti liek apšaubīt šo Valsts nekustamo īpašumu vadības apgalvojumu.

Pietiek jau jūnija beigās pieprasīja Valsts nekustamo īpašumu vadībai nekavējoties nodrošināt iespēju iepazīties gan ar VUGD 2009. gadā veiktās Rīgas pils kompleksās ugunsdrošības pārbaudes rezultātiem, kas tai pašā 2009. gadā tikuši nodoti Valsts nekustamajiem īpašumiem, gan ar pārskatu par to, kādas tieši darbības nākamajos gados Valsts nekustamie īpašumi veikuši saistībā ar šo dokumentu.

Sākotnēji Valsts nekustamo īpašumu vadība paziņoja, ka operatīvi sniegšot pieprasīto informāciju, taču pēc tam izrādījās, ka Valsts nekustamie īpašumi nemaz nespēj sniegt šādu pārskatu par darbībām pils ugunsdrošības situācijas uzlabošanai, jo tādas nemaz nav veiktas.

Rezultātā Valsts nekustamo īpašumu vadība, kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, pieņēmusi lēmumu VUGD slēdzienu nepubliskot, liekot saprast, ka tāda tās rīcībā nemaz neesot, turklāt būtisks arguments esot tas, ka "pārbaudē piedalījās VUGD un nomnieka [Valsts prezidenta kancelejas] pārstāvji, Valsts nekustamo īpašumu pārstāvji šajā pārbaudes veikšanā nepiedalījās".

Saskaņā ar Valsts nekustamo īpašumu valdes priekšsēdētājas Baibas Strautmanes akceptēto skaidrojumu ne vienmēr Valsts nekustamie īpašumi esot atbildīgi par to it kā apsaimniekotajiem valsts īpašumiem. Tā esot arī ar Rīgas pili: "Saskaņā ar Valsts nekustamo īpašumu noslēgtā nekustamā īpašuma Rīgā, Pils laukumā 3, telpu nomas līguma nosacījumiem, ugunsdrošības normatīvo aktu ievērošana un izpildes nodrošināšana ir nomnieka pienākums." Par to, cik patiess šis apgalvojums, Pietiek informēs jau šonedēļ.

Tiesa, Valsts nekustamie īpašumi tomēr bija spiest atzīt, ka laika posmā no 2009.gada 26. līdz 27.novembrim VUGD tiešām veicis ugunsdrošības komplekso pārbaudi Rīgas pilī. Tāpat netieši uz līdzšinējām neizdarībām norāda arī Valsts nekustamo īpašumu apliecinājums, ka, "ņemot vērā Rīgas pils slikto tehnisko stāvokli, 2010. gadā tika pieņemts lēmums par Rīgas pils renovācijas darbu uzsākšanu, lai citu starpā, novērstu arī pārbaudes aktā norādītos trūkumus".

Savukārt VUGD oficiālais skaidrojums par veiktajām pārbaudēm un to rezultātiem ir šāds:

"Rīgas pilī (Pils laukumā 3, Rīgā), kura atrodas valsts AS Valsts nekustamie īpašumi valdījumā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciālisti veica ugunsdrošības komplekso pārbaudi 2009.gada 26.-27.novembrī, par pārbaudes gaitā atklātiem trūkumiem 2009.gada decembrī tika sastādīts pārbaudes akts un iesniegts valsts AS Valsts nekustamie īpašumi un Latvijas Valsts prezidenta kancelejai.

Pārbaudes laikā tika konstatēti vairāki trūkumi, kuru novēršanai nepieciešami kapitālie ieguldījumi un nopietni būvdarbi (objekta telpas nav nodrošinātas pilnā apjomā ar ugunsaizsardzības sistēmām - ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma (tajā skaitā arī dūmu detektori), ugunsgrēka izziņošanas sistēma, evakuācijas apgaismojums; nepieciešama elektroinstalācijas sistēmu renovācija; bojāts iekšējais ugunsdzēsības ūdensvads; daļēji nav darba kārtībā esošā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma; nepieciešama bēniņu koka konstrukciju degtspēju pārbaude (iepriekš bēniņu konstrukcijas bija apstrādātas ar ugunsdrošiem aizsarglīdzekļiem) un nepieciešamības gadījumā šo konstrukciju atkārtotā apstrāde ar ugunsdrošiem aizsarglīdzekļiem utt.).

Arī no būvekspertu viedokļa bija nepieciešami nopietni ēkas būvkonstrukciju un inženiertehnisko sistēmu renovācijas darbi.

2010.gadā, lai novērstu neatbilstības ugunsdrošības prasībām un būvkonstrukciju un inženiertehnisko sistēmu trūkumus, tika pieņemts lēmums par pils renovācijas darbu uzsākšanu. Līdz 2012.gadam tika veikti projektēšanas darbi. Renovācijas projekta izstrādes gaitā būvprojekta autori veica saraksti ar VUGD, lai saskaņotu atkāpes no spēkā esošiem būvnormatīviem un to kompensējošos tehniskos risinājumus, ņemot vērā arhitektūras pieminekļa saglabāšanas nepieciešamību. Renovācijas laikā ir paredzēts novērst visus pārbaudes aktā norādītos trūkumus (piemēram, elektroinstalācijas un ugunsaizsardzības sistēmu renovācija, iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada remonts, koka konstrukciju atkārtotā apstrāde ar ugunsdrošie aizsarglīdzekļiem).

2012.gadā VUGD Rīgas reģiona pārvalde plānoja veikt ugunsdrošības pārbaudi Latvijas Valsts prezidenta kancelejas telpās, bet no Latvijas Valsts prezidenta kancelejas administrācijas tika saņemta atbilde par būvdarbu uzsākšanu pēc renovācijas būvprojekta.

Kā būvobjektu, Latvijas Valsts prezidenta kancelejas telpu (Rīgas pilī) ugunsdrošības pārbaudi VUGD plānoja veikt 2013.gada novembrī (VUGD 2013.gada darba plāns)."

Novērtē šo rakstu: