Pīli slīcināt ir diezgan stulba ideja: Lato Lapsam dzīve apcietinājumā krāšņiem iespaidiem pildīta
Māris Krautmanis, Neatkarīgā04.02.2025.
Komentāri (37)
Iesaki rakstu: 
Brokastis bija draņķīgas, jo deva auzu putriņu, kas ir veselīga, bet man negaršo, toties pusdienas bija lieliskas – soļanka, vista ar rīsiem, salāti un kompots. Vakariņas arī bija ļoti labas. Papildus vēl man iedeva sausiņus, lai ir ko pagrauzties, – par šo un citām tīkamām atziņām par pavadītājām diennaktīm īslaicīgās aizturēšanas izolatorā Čiekurkalnā ar “nra.lv” dalās varas represētais publicists, žurnālists Lato Lapsa. Lūk, ko viņš pastāstīja “nra.lv”:
“Konkrēto procesu par neslavas celšanu izmeklē nevis kaut kāda Valsts policijas reģionālā vienība, bet Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes daļa, kas izmeklē sevišķi smagus organizētās noziedzības noziegumus. Tātad augstas klases profesionāļus, kuriem jānodarbojas ar mafijas atmaskošanu un slepkavībām, prokuratūra ir nostādījusi absolūtu muļķu lomā, liekot nodarboties ar lietu pret mani. Viņi par to nav sajūsmā, un to, protams, var just.
Par policistiem tikai visu to labāko
Man ir vislabākās atsauksmes par policijas cilvēkiem, kuri bija spiesti piedalīties manis aizturēšanā - viņi uzvedās korekti, civilizēti, pieklājīgi. Man nav nekādu pretenziju. Būtu labi, ja viņiem tiktu izmaksāta kāda prēmija par policijas tēla uzlabošanu.
Bija tā, ka mani uz izolatoru veda vēlā vakarā, kad vakariņas izolatorā jau nokavētas. Mani pieveda pie benzīntanka un pavaicāja, ko es vēlos no turienes ēdienkartes. Man neļāva maksāt, un viņi paši samaksāja par pirkumu - tik tiešām jauki.
Arī par policijas iepriekšējās izmeklēšanas izolatoru jeb “septītajām debesīm” varu teikt tikai vislabākos vārdus - tur arī strādā ļoti laipni, korekti ļaudis. Man iedeva divus dvielīšus, divas sedziņas un divus piepūšamos spilvenus, kas bija jau piepūsti. Tāpat katru dienu tur dod šampūniņus, vienreiz lietojamo zobu birstīti un mazu zobu pastas tūbiņu. Pildspalvai izbeidzās tinte, un darbinieki par laipni izsniedza man citu pildspalvu.
Brokastis bija draņķīgas, jo deva auzu putriņu, kas ir veselīga, bet man negaršo, toties pusdienas bija lieliskas - soļanka, vista ar rīsiem, salāti un kompots. Vakariņas arī bija ļoti labas. Papildus vēl man iedeva sausiņus, lai ir ko pagrauzties.
Vienu sausiņu maisiņu esmu pataupījis, ar atļauju iznesis ārā un nosūtīšu to ģenerālprokuroram Jurim Stukānam, kad viņš sēdēs kamerā. Tas ir tikai laika jautājums.
Kafiju tur nedod, jo tā neskaitās nepieciešama cilvēka pamatvajadzībām. Un laikam pareizi vien ir.
Gultas tur ir ideālas, matracītis ir ortopēdisks, kas mugurai ļoti labi.
Kamerā ir ne par aukstu, ne par karstu. Ir logs. Piedāvā arī aiziet uz dušu, ja cilvēks vēlas. Kamerā biju viens pats, lai gan esot arī divvietīgas kameras. No klaustrofobijas necietu, jo vietas šķita pietiekami.
Vienu stundu dienā var pastaigāties - tam ir pastaigu laukumiņš, kura apkārtmērs ir divdesmit pieci. Es ikdienā mēdzu kājām iet vismaz desmit kilometrus. Tik daudz stundā, kas bija atvēlēta pastaigai, nesanāk, bet vienalga nav slikti.
Lato Lapsa “Doriana Greja ģīmetnē” uziet dziļas sentences
Izlasīju visas trīs grāmatas, kas bija pieejamas izolatora bibliotēkā. Viena bija Policijas akadēmijas filozofijas rokasgrāmata, kas bija diezgan nebaudāma. Otra grāmata bija par 1905. gada revolūciju, kas arī nebija nekāds šedevrs, lai gan varbūt izolatora iemītniekiem tiek izsniegta ar mājienu. Bet vēl bija Oskara Vailda “Doriana Greja ģimetne”, ko nebiju otrreiz lasījis kopš agras jaunības. Skolas gados šo darbu lasīju kā “bojeviku” - viens līķis, otrs līķis, trešais līķis. Bet tagad to lasīju ar pavisam citām acīm - izrādās, tur ir ļoti dziļas lietas, pierakstīju no šīs grāmatas daudz spožu citātu. Teju katrs otrais teikums ir aforisms un dzīves gudrība. Paldies dieviņam par šo velti.
Televizora kamerā nav, un nav arī pulksteņa. No tā gan cieš uzraugi, kuriem “klienti” ik pa laikam vaicā, cik ir pulkstenis. Vēl medmāsiņa regulāri bieži nāk apjautāties, kā ir ar veselību. Man gadījās tā, ka sāka sāpēt galva, un nekavējoties dabūju pretsāpju tabletes.
Slīcināt pīli ir stulba ideja
Draugi mums dara daudz laba, bet vislabākās veltes mums negribot pasniedz mūsu ienaidnieki. Šis varbūt bija arī Dieviņa nodoms - sniegt man šādu daudzšķautņainu pieredzi. Man tika iedotas divas diennaktis laika, kad nebija nekādu tālruņa zvanu, nekādu tikšanos. Varēju lasīt vai rakstīt. Uzrakstīju savai topošajai grāmatai par latviešu strēlniekiem ievadu, uzrakstīju vienu nodaļu par sarkanajiem strēlniekiem, sastādīju satura rādītāju.
Es tā sapratu, ka mana apcietināšana bija ar domu mani iebiedēt. Ir cilvēki, kas domā, ka tādā veidā varēs kaut ko panākt un mani ietekmēt. Bet tas ir tāpat kā slīcināt pīli - neko viņi nepanāks. Liela daļa no viņiem ir prasti stulbeņi, kuri skatās uz pasauli caur savu primitīvo prizmu. Pīli slīcināt ir diezgan stulba ideja.
Saite: https://nra.lv/neatkariga/komentari/maris-krautmanis-3/481811-lato-lapsam-dzive-apcietinajuma-krasniem-iespaidiem-pildita.htm
Seko mums 
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
Imants Freibergs bija cilvēks ar retām īpašībām, tādām, kas sevi neafišē skaļi, bet ir jūtamas ikvienam, kam laimējās viņu satikt.
Tā vēsture jau kāda - pēc WW2 dolārs kļuva par valūtu dievu, jo to balstīja zelts. ASV piederēja aptuveni 70% visa pasaules zelta. Dolārs kļuva ļoti populārs, to vajadzēja visiem, attiecīgi pamazām drukāja.
Lasu par skandālu, kas pirms dažām dienām izraisījās starp krievu politiskās emigrācijas pārstāvjiem – Vladimiru Kara-Murzu no vienas puses un Gariju Kasparovu no otras. Cēloņi – dažādas pieejas, kā cīnīties pret Putina diktatūru - militāri ar ieročiem rokās Ukrainas pusē vai legāli - cerot uz “vēlēšanām” un ‘labo krievu” miermīlīgiem protestiem. “Kam pieder Krima” ir šī konflikta atslēgas vārdi. Domāju, ka sava loma konfliktā ir arī emigrantu cīņai par Rietumu grantiem.
