Pildot Satversmes tiesas lēmumu, tiesnešu algas gandrīz dubultotos
B. Rulle21.11.2010.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja Saeima, ņemot vērā tiesnešu iebildumus, neatbalstīs valdības lēmumu par tiesnešu algu iekļaušanu vienotajā valsts pārvaldes atalgojumu sistēmā, viņu algas atbilstoši Satversmes tiesas spriedumam nākamgad gandrīz dubultosies. Iekļaujoties vienotajā atalgojuma sistēmā tiesnešu algas augs vidēji par 43%. Pietiek publisko Tieslietu ministrijas aprēķinus par tiesnešu atalgojumiem.
Neatkarīgi no tā, vai Saeima atbalstīs valdības lēmumu iekļaut tiesnešu algas vienotajā valsts pārvaldes atalgojuma sistēmā vai tomēr ne, tiesneši visticamāk būs vieni no retajiem, kurus nākamgad uz budžeta izdevumu konsolidācijas fona gaida ievērojams atalgojuma palielinājums.
Kā liecina Tieslietu ministrijas (TM) aprēķini par tiesnešu atalgojumu 2011.gadā un turpmāk, kas ir Pietiek rīcībā, tiesnešu amatalgas sagaida būtisks palielinājums.
Ja parlamentam izdosies vienoties par atbalstu valdības iecerei tiesnešu algas iekļaut vienotajā atalgojuma sistēmā, tiesnešu atalgojums jau nākamā gada sākumā pieaugs vidēji par 43%. Savukārt, ja Saeimā šo valdības lēmumu neatbalstīs un turēsies pie Satversmes tiesas (ST) sprieduma par tiesnešu atalgojumu, tad tiesnešu algas no nākamā gada 1.janvāra gandrīz divkāršosies, pieaugot par vidēji 87%.
Tiesnešu atalgojuma bāze ir rajona tiesu tiesnešu atalgojums, kas ir zemākais līmenis. Tiesnešu atalgojums palielinās atkarībā no tiesu instances. Papildus amatalgai tiesneši par klasi saņem piemaksas, kas svārstās vairāku simtu latu robežās.
Kā liecina TM aprēķini par tiesnešu pašreizējām algām un to, kādas tās būtu, tiesnešus iekļaujot vienotajā atalgojumu sistēmā vai algas nosakot atbilstoši ST spriedumam, atalgojumu atšķirības ir mērāmas pat vairākos simtos.
TM aprēķinus par tiesnešu algām Pietiek publisko pilnībā. No tiem redzams, ka, piemēram, ja pašreiz rajona tiesneša pamatalga (neskaitot piemaksas) veido 808,11 latus „uz papīra”, tad, iekļaujoties vienotajā atalgojuma sistēmā, rajona tiesneša pamatalga bez piemaksām veidos 1157 latus, bet, pamatalgu aprēķinot atbilstoši ST spriedumam, - 1511,10 latus „uz papīra”.
Attiecīgi apgabaltiesas tiesneša atalgojums, kurš pašlaik bez piemaksām ir 969,73 lati „uz papīra”, vienotajā atalgojumu sistēmā veidotu 1388,4 latus, bet atbilstoši ST spriedumam – 1813,32 latus „uz papīra” (maksimālā summa augstākas klases apgabaltiesas tiesnesim - 2447, 98 lati „uz papīra”).
Augstākās tiesas (AT) tiesnešu algas būtu vēl lielākas, bet AT priekšsēdis, ja tiesnešu algas noteiktu atbilstoši ST spriedumam, saņemtu aptuveni 3100 latus, un 2012.gadā alga varētu pieaugt vēl straujāk.
Pieturoties pie ST spriedumā lemtā, augstākās (1.klases) rajona, apgabaltiesas un AT tiesnešu algas jau nākamgad pārsniegtu Valsts prezidenta atalgojumu, svārstoties no 1800 līdz 2600 latiem „uz papīra”. Arī iekļaujoties vienotajā atalgojuma sistēmā, apgabaltiesu priekšsēdētāju un AT tiesnešu atalgojums ar augstākās klases piemaksām būs lielāks nekā Valsts prezidenta atalgojums.
„Uz papīra” bez piemaksām Valsts prezidenta atalgojums veido 1900 latus, oktobrī Valsts prezidents saņēma 2064,35 latus (pirms nodokļiem).
Strīdu par tiesnešu atalgojumu no nākamā gadā radījis ST spriedums par Saeimas 2008.gada beigās pieņemtajiem grozījumiem likumā, kas paredzēja viņu algu „iesaldēšanas” atcelšanu no 2011.gada. Janvārī ST atzina par Satversmei atbilstošu Saeimas noteikto tiesnešu algu samazinājumu, taču ar nosacījumu, ka no 2011.gada 1.janvāra spēku zaudēs normas par tiesnešu algu „iesaldēšanu” un algas rēķinās, piemērojot likumā par tiesu varu noteikto koeficientu. Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, šī ST sprieduma izpilde 2011.gada budžetā prasītu papildus ap 27 miljonus latu.
Pret valdības lēmumu tiesnešu algas iekļaut vienotajā atalgojumu sistēmā iestājušies Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības biedri, kuri medijos izteikuši gatavību savas intereses aizstāvēt ST. Līdzīgu viedokli medijiem paudusi arī Latvijas Tiesnešu biedrības prezidente Iveta Andžāne, atzīstot: ja netiks pildīts ST spriedums, arī pārējie tiesneši noteikti kaut ko darīšot savu interešu aizstāvībai. Andžāne norādījusi arī uz iespēju vērsties starptautiskās institūcijās.
Tikmēr tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (Vienotība) intervijā laikrakstam Diena, atbildot uz jautājumu, vai „ķēķa” skandāls pirms četriem gadiem kā mainījis tiesnešu un advokātu attiecības, izteicies, ka tiesnešu un advokātu ķēķis novērojams aizvien. Štokenbergs intervijā atzinis: „Kad nākas lasīt dīvainus spriedumus vai lēmumus, tad man gluži neviļus rodas aizdomas, vai tā ir vienkārši tiesnešu nekompetence vai tas, par ko mums nācās lasīt pirms gadiem četriem.”
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
