Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja Saeima, ņemot vērā tiesnešu iebildumus, neatbalstīs valdības lēmumu par tiesnešu algu iekļaušanu vienotajā valsts pārvaldes atalgojumu sistēmā, viņu algas atbilstoši Satversmes tiesas spriedumam nākamgad gandrīz dubultosies. Iekļaujoties vienotajā atalgojuma sistēmā tiesnešu algas augs vidēji par 43%. Pietiek publisko Tieslietu ministrijas aprēķinus par tiesnešu atalgojumiem.

Neatkarīgi no tā, vai Saeima atbalstīs valdības lēmumu iekļaut tiesnešu algas vienotajā valsts pārvaldes atalgojuma sistēmā vai tomēr ne, tiesneši visticamāk būs vieni no retajiem, kurus nākamgad uz budžeta izdevumu konsolidācijas fona gaida ievērojams atalgojuma palielinājums.

Kā liecina Tieslietu ministrijas (TM) aprēķini par tiesnešu atalgojumu 2011.gadā un turpmāk, kas ir Pietiek rīcībā, tiesnešu amatalgas sagaida būtisks palielinājums.

Ja parlamentam izdosies vienoties par atbalstu valdības iecerei tiesnešu algas iekļaut vienotajā atalgojuma sistēmā, tiesnešu atalgojums jau nākamā gada sākumā pieaugs vidēji par 43%. Savukārt, ja Saeimā šo valdības lēmumu neatbalstīs un turēsies pie Satversmes tiesas (ST) sprieduma par tiesnešu atalgojumu, tad tiesnešu algas no nākamā gada 1.janvāra gandrīz divkāršosies, pieaugot par vidēji 87%.

Tiesnešu atalgojuma bāze ir rajona tiesu tiesnešu atalgojums, kas ir zemākais līmenis. Tiesnešu atalgojums palielinās atkarībā no tiesu instances. Papildus amatalgai tiesneši par klasi saņem piemaksas, kas svārstās vairāku simtu latu robežās.

Kā liecina TM aprēķini par tiesnešu pašreizējām algām un to, kādas tās būtu, tiesnešus iekļaujot vienotajā atalgojumu sistēmā vai algas nosakot atbilstoši ST spriedumam, atalgojumu atšķirības ir mērāmas pat vairākos simtos.

TM aprēķinus par tiesnešu algām Pietiek publisko pilnībā. No tiem redzams, ka, piemēram, ja pašreiz rajona tiesneša pamatalga (neskaitot piemaksas) veido 808,11 latus „uz papīra”, tad, iekļaujoties vienotajā atalgojuma sistēmā, rajona tiesneša pamatalga bez piemaksām veidos 1157 latus, bet, pamatalgu aprēķinot atbilstoši ST spriedumam, - 1511,10 latus „uz papīra”.

Attiecīgi apgabaltiesas tiesneša atalgojums, kurš pašlaik bez piemaksām ir 969,73 lati „uz papīra”, vienotajā atalgojumu sistēmā veidotu 1388,4 latus, bet atbilstoši ST spriedumam – 1813,32 latus „uz papīra” (maksimālā summa augstākas klases apgabaltiesas tiesnesim - 2447, 98 lati „uz papīra”).

Augstākās tiesas (AT) tiesnešu algas būtu vēl lielākas, bet AT priekšsēdis, ja tiesnešu algas noteiktu atbilstoši ST spriedumam, saņemtu aptuveni 3100 latus, un 2012.gadā alga varētu pieaugt vēl straujāk.

Pieturoties pie ST spriedumā lemtā, augstākās (1.klases) rajona, apgabaltiesas un AT tiesnešu algas jau nākamgad pārsniegtu Valsts prezidenta atalgojumu, svārstoties no 1800 līdz 2600 latiem „uz papīra”. Arī iekļaujoties vienotajā atalgojuma sistēmā, apgabaltiesu priekšsēdētāju un AT tiesnešu atalgojums ar augstākās klases piemaksām būs lielāks nekā Valsts prezidenta atalgojums.

„Uz papīra” bez piemaksām Valsts prezidenta atalgojums veido 1900 latus, oktobrī Valsts prezidents saņēma 2064,35 latus (pirms nodokļiem).

Strīdu par tiesnešu atalgojumu no nākamā gadā radījis ST spriedums par Saeimas 2008.gada beigās pieņemtajiem grozījumiem likumā, kas paredzēja viņu algu „iesaldēšanas” atcelšanu no 2011.gada. Janvārī ST atzina par Satversmei atbilstošu Saeimas noteikto tiesnešu algu samazinājumu, taču ar nosacījumu, ka no 2011.gada 1.janvāra spēku zaudēs normas par tiesnešu algu „iesaldēšanu” un algas rēķinās, piemērojot likumā par tiesu varu noteikto koeficientu. Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, šī ST sprieduma izpilde 2011.gada budžetā prasītu papildus ap 27 miljonus latu.

Pret valdības lēmumu tiesnešu algas iekļaut vienotajā atalgojumu sistēmā iestājušies Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības biedri, kuri medijos izteikuši gatavību savas intereses aizstāvēt ST. Līdzīgu viedokli medijiem paudusi arī Latvijas Tiesnešu biedrības prezidente Iveta Andžāne, atzīstot: ja netiks pildīts ST spriedums, arī pārējie tiesneši noteikti kaut ko darīšot savu interešu aizstāvībai. Andžāne norādījusi arī uz iespēju vērsties starptautiskās institūcijās.

Tikmēr tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (Vienotība) intervijā laikrakstam Diena, atbildot uz jautājumu, vai „ķēķa” skandāls pirms četriem gadiem kā mainījis tiesnešu un advokātu attiecības, izteicies, ka tiesnešu un advokātu ķēķis novērojams aizvien. Štokenbergs intervijā atzinis: „Kad nākas lasīt dīvainus spriedumus vai lēmumus, tad man gluži neviļus rodas aizdomas, vai tā ir vienkārši tiesnešu nekompetence vai tas, par ko mums nācās lasīt pirms gadiem četriem.”

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

FotoŠobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot pārtrauktas. Patiesībā tie ir meli. Politiskās vajāšanas turpinājās, tikai jau "smalkākā" manierē - izmantojot psiholoģisko teroru.
Lasīt visu...

21

Pamiers valdošajā koalīcijā

Foto13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Lasīt visu...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

6

Par atkritumu krīzi

FotoEsmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela... Esmu par to rakstījis savā prezidenta programmā, sk. "Cilvēks kontrolē pašu galveno". Esmu to izskaidrojis attiecīgajos video 1.daļa un 2.daļa. Atkritumu izvešana ir viens no dzīves pamatelementiem, it sevišķi pilsētā.
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

FotoBrīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana par absurda tirāniju nav arī antivēsturiska kaprīze. Jau senie dievi mītos filosofiski sprieda par cilvēku, vai viņš ir labs vai viņš ir slikts, pieļaujot bezjēdzības un bezjēdzīgai rīcībai izdomājot dažādus attaisnojumus.
Lasīt visu...

21

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

FotoKā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē tās bijušā priekšnieka atbalstīšanai, mēs, pensionāri, un ne tikai pensionāri, bet visi Latvijas pilsoņi tiekam apzagti. Jo mūsu, nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota, lai vieni priekšnieki no Valsts robežsardzes, izmantojot administratīvo resursus, organizētu parakstu vākšanu zem raksturojuma par citu Valsts robežsardzes priekšnieku (nu jau izbijušo) Normundu Garbaru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

Karteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen -...

Foto

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

Ceturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas...

Foto

Tvaiks

Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk....

Foto

Vai tiešām valsts prezidentam bērni jāmudina mācīties, lai ņemtu kredītu?

Laikā, kad Tieslietu ministrija izstrādā Parādu dzēšanas likumu, Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot skolēnus Zinību dienā,...

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā. Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"....

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...