Pietiek vēršas KNAB un VID arī par Dombrovski, Šķēli un Parādnieku

Saistībā ar Dombrovski Pietiek iesniegumos norādīts uz publiskoto informāciju, ka premjers lielāko daļu savu uzkrājumu ieguldījis (aizdevuma formā) savas padomnieces Sandras Bukanes dzīvesbiedra un savas dzīvesbiedres uzņēmumos Land Development un Solid Realty.

Vienlaikus premjers ir ar savu faktisko – LR Civillikuma izpratnē – biznesa partneri Bukani parakstījis darba līgumu, pieņemot viņu darbā par savu padomnieci. Tāpat Dombrovskis daudzkārt piedalījies lēmumu pieņemšanā par VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka, kas ir ļoti liela SIA Land Development kreditore un no kuras labvēlības pret firmu pašreizējos tirgus apstākļos ir tieši atkarīga Dombrovska ieguldījumu nākotne.

Attiecībā uz Parādnieku Pietiek iesniegumos norādīts uz deputāta valsts amatpersonas deklarācija par 2010. gada pēdējiem diviem mēnešiem minētajiem 3143 latiem pirms nodokļu nomaksas, kas ir vienīgie viņa oficiālie ienākumi

Taču vienlaikus Parādnieks saskaņā ar viņa publisku atzinumu, kas 15. aprīlī publicēts portālā db.lv, mēnesī maksā aptuveni 3000 eiro (2100 latu) lielu kredītmaksājumu. No tā savukārt izriet, ka mēnesī Parādniekam ir vismaz 1000 latu lieli nelegāli, nedeklarēti ienākumi.

Savukārt saistībā ar Šķēli Pietiek iesniegumos norādīts uz tagadējā Saeimas deputāta norādīto, ka viņa deklarētais tēriņu apjoms kopš oficiālās darba sākšanas Saeimā, tiem vēl pieskaitot oficiāli saņemto 4,5 tūkstošu latu algu, ir bijis aptuveni 163 tūkstoši latu vai vidēji 2800 latu dienā.

Šo naudu, ja ticēt Šķēles deklarācijai, viņš tieši tā arī ir tērējis – vienmērīgi, bez kādiem lielākiem pirkumiem vai darījumiem: saskaņā ar likumdošanu Šķēlem būtu bijis jāuzrāda jebkurš darījums, kas pārsniedzis 4000 latu robežu, taču tādi deklarācijā nav uzrādīti.

Jau iepriekš Pietiek vērsies KNAB, VID un Ģenerālprokuratūrā saistībā ar ekonomikas ministra Arta Kampara rīcību un izteikumiem – gan par viņam sievas it kā uzdāvinātajiem 27 tūkstošiem latu, gan par viņa uzņēmuma krīzes laikā saņemto ievērojamo ilgtermiņa bezprocentu aizdevumu, gan par ministra joprojām pretlikumīgi slēpto mistisko investoru.

Kā zināms, Kampars ir vairākkārt paziņojis, ka nekādā gadījumā līdz viņa it kā sākta darījuma beigām publiski neatklāšot to personu, kas viņu paglābusi no personiskās maksātnespējas, ministram avansā izsniedzot 35 tūkstošus latu. Šo savu rīcību skaidrojot ar to, ka atklāt savu naudas devēju viņam liedzot noslēgts līgums, Kampars ir publiski atzinis, ka šādas naudas summas un līguma dēļ ir gatavs neievērot Latvijas Republikas pretkorupcijas likumdošanas normas.

Atbilstoši likumam „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izdotie MK noteikumi Nr.478 "Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti" skaidri un nepārprotami nosaka: ja valsts amatpersona no kāda avota saņēmusi jebkādus ienākumus, amatpersonas deklarācijas publiskajā sadaļā jāuzrāda gan šie ienākumi, gan arī tās personas vārds un uzvārds, no kā saņemta šī nauda.

Iesniegumā LR Ģenerālprokuratūrai Pietiek īpaši norādīja: atkārtoti paziņojot, ka nepildīs un negatavojas pildīt šīs likumdošanas prasības, un gūstot arī savas politiskās apvienības Vienotība vadības atbalstu šim likumpārkāpumam, Kampars rada bīstamu tiesisku precedentu, kas gadījumā, ja šādas darbības netiks stingri nosodītas un sodītas, var radīt vēlmi līdzīgi rīkoties simtiem un tūkstošiem citu valsts amatpersonu.

Tāpat Pietiek ir nosūtījis VID un KNAB arī iesniegumus ar aicinājumu veikt pārbaudi saistībā ar šī deputāta amatpersonas deklarācijās atrodamo informāciju, no kuras izriet, ka viņš savā pēdējā deklarācijā nav uzrādījis atgūtu aizdevumu vai aizdevuma daļu 30 tūkstošu latu apmērā.

Tikmēr valsts iestādes jau sāk pamazām izlocīties no nepieciešamības izvērtēt šos amatpersonu pārkāpumus. Tā LR Ģenerālprokuratūra, kā Pietiek pirms divām dienām jau prognozēja, Kampara rīcības izvērtēšanu ir uzticējusi KNAB, par ko portālam oficiālā vēstulē ir paziņojis virsprokurors Modris Adlers.

Taču arī KNAB sāk bruģēt atkāpšanās ceļu: biroja preses pārstāve laikrakstā Diena otrdien jau publicējusi īpašu KNAB skaidrojumu, kurā īpaši norāda, ka nevis biroja, bet tikai VID kompetencē esot „administratīvo pārkāpumu lietu par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonu deklarācijās izskatīšana un amatpersonu saukšana pie administratīvās atbildības par šiem pārkāpumiem” un „arī vairāk nekā 57 000 valsts amatpersonu deklarāciju aizpildīšanas kārtības un iesniegšanas prasību izpildes kontrole”.

Savukārt KNAB pienākums esot tikai un vienīgi saukt valsts amatpersonas pie administratīvās atbildības par valsts amatpersonām likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu, piemēram, par neatļautu amatu savienošanu, ienākumu gūšanu vai neatļautu dāvanu un ziedojumu pieņemšanu.

Tikai no 2012. gada KNAB pienākums būšot pārbaudīt, vai valsts amatpersonas deklarācijā norādītās ziņas ir patiesas, un tā kompetencē būs administratīvo pārkāpumu lietu par nepatiesu ziņu norādīšanu amatpersonu deklarācijās izskatīšana un pārkāpumu gadījumos - amatpersonu saukšana pie administratīvās atbildības.

KNAB arī jau tagad skaidri paziņojis, ka ar uzdotajiem pienākumiem galā negatavojoties tikt: „Tā kā pašreizējā ekonomiskajā situācijā papildu budžets paredzams tikai trim papildu amata vietām, KNAB gan vērš uzmanību uz to, ka gada laikā būs iespējams pārbaudīt un kontrolēt tikai apmēram 300 deklarāciju un nebūs kapacitātes sniegt skaidrojumus par valsts amatpersonu deklarāciju aizpildīšanas kārtību.”

Savukārt Parādnieks otrdienas vakarā izplatīja paziņojumu, kurā apgalvoja, ka VID Nodokļu pārvaldes Valsts amatpersonu datu administrēšanas daļā esot guvis apliecinājumu, ka "deklarāciju esmu aizpildījis atbilstoši likuma prasībām - saimnieciskā darbībā gūtie ieņēmumi un izdevumi, ja tie neveido ienākumus, nav jāuzrāda amatpersonas ienākumu deklarācijā".

Saistībā ar to Pietiek ir pieprasījis VID paskaidrojumus - vai tiešām VID ir devis deputātam oficiālu skaidrojumu, ka valsts amatpersonas Latvijā var nodarboties ar saimniecisko darbību, saglabāt pašnodarbinātas personas statusu, saņemt neierobežotus ieņēmumus, veikt neierobežotus izdevumus un to publiski nedeklarēt.

Novērtē šo rakstu: