Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Pietiek tērgāt

Mareks Matisons
16.11.2016.
Komentāri (2)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mūsu brīnišķīgajā [bez ironijas] valstī top sociālās uzņēmējdarbības likums. Tā pamatteksts atrodams šeit [aktuālā redakcija]. Atļāvos uzrakstīt savas pārdomas, kas ir absolūti emocionālas un iracionālas savā veidā.

2.novembrī notika Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas rīkotā diskusija „Kāpēc investēt sociālajos uzņēmumos?”, kura iztika bez mediju atspoguļojuma un politikas veidotāju līdzdalības. Lai arī pasākuma mērķis bija runāt par iespējām, kādas Eiropas valsts Latvijas uzņēmējiem paveras, ja izvēlēts sociālās uzņēmējdarbības ceļš, izkristalizējās virkne aizspriedumu pašos uzņēmumos un likumdevēja/valsts pārvaldes pusē.

Pirmā klišeja – sociāls, tātad kusls un mazspējīgs

Sociālās uzņēmējdarbības definīcija ir šķietami vienkārša – darboties komerciāli sekmīgi, līdzās biznesa mērķiem radot pievienoto vērtību – sociālo kapitālu. Par nožēlu klišeja “sociāls” tāpat kā likuma nosaukums, kas definē uzņēmējdarbības lauku, ierēdniecības izpratnē nozīmē “nu ko jūs tur, jums pie Labklājības ministrijas”, un diemžēl tieši tā, spriežot par likumu, veidojusies diskusija Finanšu un pēc būtības likumam piekritīgās Ekonomikas ministrijas vadītāju un pusvadītāju galvās. Sociālā uzņēmējdarbība ierēdniecības izpratnē ir sociālā palīdzība (vai kaut kas aptuvens starp pabalstu mazturīgajiem un medicīnas busa nodrošināšanu attālos provinces reģionos).

Jau 2013.gadā Latvijā Labklājības ministrija veidojusi darba grupu, kuras uzdevums bija apzināt situāciju un veidot likumdošanas bāzi sociālajai uzņēmējdarbībai. Paralēli tiek izstrādāts projekts, kur valsts attīstības bankas funkciju izpildītājs “Altum” sniegs atbalsta finansējumu sociālās uzņēmējdarbības projektiem. Rezultātā nedz likums, ne atbalsta programma nav harmonizēti, un dokumentos paredzamas savstarpējas neatbilstības.

Otrā klišeja – sociāls, tātad lokāls un mazs.

Ja Jūsu uzņēmums piesaista apkaimes seniores, daiļamata meistares un nodarbina tās ar mērķi aust brīnišķīgas sedziņas, tas patiks Latvijas ierēdniecībai. Prievītes, sveces un mājvārītas ziepes – to ierēdniecība saprot, un tas lieliski iekļaujas izpratnē par kuslo un nespējīgo uzņēmumu. Ja Jūs vēlaties iet uzsācējuzņēmuma ceļu, kas pieprasa strauju un globālu izaugsmi, visticamākais, jūs neuzskatīs par sociālo uzņēmēju, lai gan tieši sociālo kvalitāšu pienesums gan Latvijā, gan globāli būs ievērojams un izmērāms.

Nē, nepārprotiet – es nevēlos ne mirkli noniecināt nevienu uzņēmējdarbības iniciatīvu un apzinos, kādu darbu prasa jebkura projekta realizācija un attīstība. Es esmu patiesi nikns, ka 2016.gadā Latvijā top likumdošanas norma, kura ir aizkavējusies tajos gados, kad tapa Civillikums un virkne citu pirmās brīvvalsts likumdošanas iniciatīvu, kuras esam pārmantojuši.

Trešām kārtām – peļņa ir negods

Sociālās uzņēmējdarbības likums, tā pašreizējā darba redakcijā, paredz, ka (ja) uzņēmuma, kurš ieguvis sociālā uzņēmuma statusu, peļņa turpmāk netiek sadalīta, bet reinvestēta uzņēmumā. Principā – sava loģika šajā normā ir, jo Finanšu un Ekonomikas ministriju vadītāji un pusvadītāji visticamāk baidās, ka jebkurš uzņēmējs rada savu biznesu šajā valstī ar mērķi shēmot un tad nu – reizi par visām reizēm tam būs likts punkts.

Neviens. Neviens investors, kuram es prezentēšu savu uzņēmumu un manu vēlmi ideju laist tirgū, nekad nepiekritīs ieguldīt līdzekļus “melnajā caurumā” – sociālās uzņēmējdarbības Latvijas versijas bezdibenī, no kura investīcijas nekad nespēs atgūt. Normālā uzņēmējdarbības vidē uzsācējuzņēmējs tai vai citā gatavības stadijā piesaista XYZ lielu summu, kuras ekvivalents ir procenti no uzņēmuma kapitāldaļām. Investors vēlas konkrētā laikā “atprečot” savu ieguldījumu, un klasiski tā ir akciju pārdošana pēc šī laika.

Atkārtošos – neviens pie labas veselības un veselā saprāta nebūs gatavs investēt uzņēmumā, kurš pēc definīcijas eksistē ar likumā iestrādātu “apgrūtinājumu”.

Normālā uzņēmumā peļņa un komerciāls veiksmīgums ir sasniegums. Sociālās uzņēmējdarbības kontekstā ierēdniecība uzskata, ka peļņa ir daļa no nāves grēkiem. Tas pats attiecas uz uzņēmuma spēju strādāt un attīstīties pašam, izmantojot likumā paredzēto nodokļu atvieglojuma bāzi – nedod, Dievs, kāds shēmos un nopelnīs, nedod, Dievs...

Labklājības ministrija – vērtēs uzņēmējdarbību?

Vai man vienīgajam šajā apgalvojumā šķiet, ka ieskanas neloģiski motīvi? Labklājības ministrijas ekspertīze nav uzņēmējdarbība. Ekonomikas ministrijas – ir. Kādēļ likumā iestrādāta norma, ka, ja (kad) uzņēmums būs aizpildījis virkni anketu, nodevis gada bilanci un tad sagaidījis nākamo gadu un ierēdniecības labvēlību, tā atbilstību sociālā uzņēmuma statusam vērtēs Labklājības ministrija. Lai gan ministriju politiskajā vadībā Latvijā nereti redzam universālus multispeciālistus, atļaušos apšaubīt Labklājības ministrijas spēju sniegt eksperta līmeņa vērtējumu par uzņēmējdarbības veiksmīgumu.

Kādēļ to nav gatava darīt Ekonomikas ministrija – skatīt augšminētos iemeslus. Tie taču ir sociālie…

Grantņēmēji un NVO redzējums, nevis uzņēmējdarbība

Iespējams, viena no lielākajām problēmām ir likumdevēju konsultācijas ar esošajiem sociālās uzņēmējdarbības pārstāvjiem, kuri lielā mērā ir bijuši spiesti balstīt savu eksistenci uz dažādu projektu ietvaros piesaistītu finansējumu. Saņēmi finansējumu, izpildīji formālos kritērijus un atskaitījies – vari paturēt naudu un rakstīt nākamo projektu.

Tā nav sociālā uzņēmējdarbība – tā ir grantņēmība (granterpreneurship – angļu valodā lietots termins, kas citur Eiropā raksturo uzņēmumus, kuri veģetē tikai no projektu un grantu žēlastības). Ja jūs esat uzņēmējs, jums jādarbojas ar peļņu. Ja jūs esat nevaldības organizācija, biedrība vai kopienas fonds, jūsu mērķi ir un var būt citi. Taču tad nav nepieciešams tērēt laiku un resursus apsaucot likumdošanas normu par “Sociālās uzņēmējdarbības likumu”.

Pavelkot svītru

Dāmas un kungi, pietiek tērgāt – jāveicina Latvijas konkurētspēja globālā uzsācējuzņēmumu spēles laukumā un jāveido izpratne, ka komerciāla darbība nozīmē sekmīgu darbu, nomaksātus nodokļus un piesaistītas investīcijas. Jāliek punkti uz “i” un Ekonomikas un ne Labklājības ministrijai jābūt jebkuras uzņēmējdarbības formas virspārraugam un palīgam investīciju piesaistē, un visbeidzot – jāstimulē spējīgi Latvijas uzņēmumi, nevis jārada jauna grantu lūdzēju paaudze.

* – pietiek tērgāt – let’s cut the small talk

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...