Pietiek publisko Dombrovska valdības apstiprināto airBaltic akcionāru līgumu un svarīgākos dokumentus
PIETIEK14.07.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kāpēc Bertolts Fliks var atļauties īpaši neuztraukties par Latvijas valsts viedokli saistībā ar viņa vadīto aviokompāniju airBaltic, kurā valstij pieder kontrolpakete? To viņam nodrošina pašreizējā Ministru prezidenta Valda Dombrovska valdības pagājušā gada aprīlī apstiprinātais uzņēmuma akcionāru līgums, kas savukārt ar nenozīmīgiem grozījumiem ir tas pats kādreizējā satiksmes ministra Aināra Šlesera 2009. gada martā parakstītais līgums. Šodien Pietiek pirmoreiz publisko gan Šlesera parakstīto līgumu, gan pašlaik spēkā esošos līgumus, ko akceptējis Dombrovskis.
Šie dokumenti parāda gan to, kādā tieši formā Latvijas valsts pārstāvji pirms diviem gadiem devuši Flikam faktiski neierobežotas iespējas bloķēt jebkādas tās vēlmes, gan to, kā Šlesera parakstītā dokumenta normas faktiski bez izmaiņām palikušas arī Dombrovska akceptētajā līgumā, gan arī to, kāpēc tas vismaz formāli tā noticis: jau Šlesera parakstītajā līgumā bija noteikts, ka jebkādas izmaiņas tajā var notikt tikai ar abu pušu abpusēju rakstisku vienošanos.
Līdz ar to abi dokumenti rāda, ka pietiekami nopietni pārmetumi izsakāmi kā Šleseram, tā arī Dombrovskim. Šleseram – par to, ka viņš ir piekritis uz šādiem noteikumiem brīdī, kad SAS piederējušās airBaltic kapitāldaļas nonāca Flika uzņēmuma īpašumā. Savukārt Dombrovskim – par to, ka viņš pērn nav panācis nekādas būtiskas pārmaiņas līgumā, kad Flikam bija ļoti nepieciešams, lai valsts ieguldītu airBaltic pamatkapitālā 15,6 miljonus latu.
Droši zināms, ka pirms lēmuma par ieguldījumu Fliks mutiski piekritis priekšlikumam grozīt akcionāru līgumu, paredzot, ka valstij ir tiesības noraidīt uzņēmuma faktiskā vadītāja – valdes locekļa kandidatūru, ko izvirzīt saskaņā ar Šlesera parakstīto līgumu tiesības ir tikai Flika uzņēmumam. Taču Dombrovskis nav spējis vai vēlējies šo nosacījumu iekļaut līgumā, un tā nu Fliks ticis pie valdības atbalsta, no savas puses neko neupurējot.
Tomēr ne viena, ne otra amatpersona nekādu savu vainu tajā, ka šie dokumenti ir tādi, kādi ir, joprojām neatzīst. Šlesers negrib pieminēt to, ka šādu līgumu sākotnēji parakstījis viņš, vēršot uzmanību, ka Dombrovskim bijusi iespēja panākt izmaiņas, nevis piekrist tādam pašam līgumam. Savukārt Dombrovskis savukārt nevēlas ieminēties par šādām iespējām, tā vietā norādot, ka viņam nācies vienkārši pagarināt Šlesera parakstīto līgumu.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
