PIETIEK publikāciju cikls devis rezultātu – valdība nosaka stingrākas prasības radioaktīvās šķeldas ievešanai
PIETIEK18.09.2020.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
šiem lopiem varat pateikties par vēžiem
19.09.2020. 06:45tad apiņu nav.........uū, apiņi!!!!!!!!!!!!!!
Nu gan
18.09.2020. 21:06»
?
Pirms tam prasību nebija vispār , tagad 10 bekereli. Černobiļas šķeldu RS vairs nededzinās, tas arī bija jāpanāk
Nevajag melot!
?
18.09.2020. 19:15»
Suns un aste
Laikam jau Lapsas kungs nav lasījis šo dokumentu, citādi nerakstītu tik smieklīgu rakstu
Pirms tam prasību nebija vispār , tagad 10 bekereli. Černobiļas šķeldu RS vairs nededzinās, tas arī bija jāpanāk !
Suns un aste
18.09.2020. 19:04Laikam jau Lapsas kungs nav lasījis šo dokumentu, citādi nerakstītu tik smieklīgu rakstu.
karaoki
18.09.2020. 12:05LOL, pietiek publikācijas kaut ko devušas, tur jau lapsas kaķiem jāsmejas. neietekmīgākais portāls, kaut kas līdzīgs endziņa fake news veidojumiem, tikai ar uzsvaru uz ķengām. neviens šitos nelasa, tāpat kā vienīgo laikrakstu, kas vēl ņem pretī presstitūtas sacerējumus - dienu. kurš te lasa dienu? ir kāds? pat neviens pietiek.com komentētājs-plānprātiņš to vairs nelasa. hahaha :)
Manuprāt
18.09.2020. 10:23»
lingvistika
nevis ar radiācijas fobiju, bet radniecības fobiju
Nesapratu, lūdzu konkrētāk !
lingvistika
18.09.2020. 09:54»
Manuprāt
ir nekorekti pārmest uzņēmumam kaut kāda normatīvā regulējuma trūkumu un to visu pastiprināt ar "radiācijas" fobiju...
nevis ar radiācijas fobiju, bet radniecības fobiju !
Manuprāt
18.09.2020. 09:25ir nekorekti pārmest uzņēmumam kaut kāda normatīvā regulējuma trūkumu un to visu pastiprināt ar "radiācijas" fobiju !
Šis piemērs lieliski ilustrē cik uzmanīgi jāpieiet dažāda mēroga "zaļināšanas" kampaņveidīgajām aktivitātēm, jo konkrētā situācija parāda pavisam greizu ainu valsts enerģētikas politikā - Rīgas siltumam nav un nekad nav bijusi objektīva nepieciešamība ne būvēt savas katlumājas, ne paredzēt tajās kā kurināmo izmantot šķeldu !
to hihi
18.09.2020. 08:50Pietiek kārtējā jaunrade lingvistikā priecē. Nu gluži kā Levitam. Šoreiz runa par virsrakstā minēto ,, Pietiek...... cikls ....... ,, . Paliek jautājums, cik tad cikls aptuveni ilgs? Cik tas aptuveni sievētēm dabā, tā kā zinam. Bet cik Pietiek?
un
18.09.2020. 07:48»
nu tad progresīvie
jūsu uznāciens - ņenaševa, cepurīti, simanovska, kossovič
Putnim ar vīru kā līderiem "progresīvo"
nu tad progresīvie
18.09.2020. 07:39»
to pietiek
Interesanti kur paliek sadedzinātās radioaktīvās sķeldas pelni
jūsu uznāciens - ņenaševa, cepurīti, simanovska, kossovič!
jkp
18.09.2020. 07:35»
Veca ziņa!
r grupa , Rūsa visur stāda priekšā savu "jumtu" Sparānu , tas jau SAB laikà bija bandīts . Tā viņi strādā ar dzelzceļu ,brīvostā mēģina, rīgas domē ,muitā utt. Un nēsājas ar skaidru naudu it kā to ražotu
tad jau nav jābrīnās ka radiaktīvie pelni jau kuro gadu uzsūcas.
Veca ziņa!
18.09.2020. 07:33r grupa , Rūsa visur stāda priekšā savu "jumtu" Sparānu , tas jau SAB laikà bija bandīts . Tā viņi strādā ar dzelzceļu ,brīvostā mēģina, rīgas domē ,muitā utt. Un nēsājas ar skaidru naudu it kā to ražotu. :)))!
Fēlis
18.09.2020. 07:00Kaut ko neizprotu. Visi apzinās, ka šķelda var tikt izmantota kā vietējais aizstājējprodukts ievestajam fosilajam kurināmajam, ar uzsvaru uz VIETĒJAIS. Cita pamatojuma tam nav un lai "ekologi" nosūkā paši sev. Tad kāda LOCEKĻA kaut kas izdomāja to šķeldu vēl importēt! Uz mieta SUKU!
Bottega
18.09.2020. 06:59SIA “R Grupa” regulāri piedalās un iegūst līguma slēgšanas tiesības iepirkumos, kas saistīti ar kokmateriālu un šķeldas iepirkšanu un ar kokmateriāliem saistīto pakalpojumu sniegšanu.
Pēc šķeldas kravas ievešanas Latvijā tā tiek nogādāta uz Rīgas ostu, izkrauta un glabāta zemesgabalā ar adresi Rīgā, Tvaika ielā 70. Iespējams, ar šķeldas uzglabāšanu ostā ir saistīta vai to nodrošina SIA “Jaunmīlgrāvja ostas kompānija”, kuras darbības adrese ir Tvaika iela 70, Rīga. Ar šo uzņēmumu ir saistīts arī iepriekš kā SIA “R Grupa” faktiskais nevis formālais, patiesais labuma guvējs minētais Juris Fogelsons, kuru ostā arī atpazīst kā ar SIA “R Grupa” AS “Rīgas siltums” realizēto šķeldu saistītu personu, jo J.Fogelsons ostā strādājošajiem stāsta, ka viņš ir šķeldas īpašnieks. Tāpat ir arī zināma informācija, ka J.Fogelsons nodrošina ar šķeldas apriti saistīto dokumentu izcelsmi un skaidru naudu.
Seko mums 
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
