Iesaki rakstu: 
Pēdējā laikā saistībā ar pārmaiņām citu interneta resursu politikā Pietiek ir saņēmis virknes lasītāju jautājumus - vai gadījumā arī mēs negatavojamies kādā veidā ierobežot lasītāju iespējas atbilstoši viņu vēlmēm brīvi komentēt jebkurai tēmai veltītu publikāciju anonīmi, neizpaužot savu identitāti un paļaujoties, kaPietiek to neatklās arī pēc dažādu personu - gan ar uzplečiem, gan bez tiem - pieprasījumiem.
Pietiek redakcijas nostājas būtība nav mainījusies kopš portāla pirmās pastāvēšanas dienas - mēs uzskatām, ka ikvienam cilvēkam ir tiesības brīvi un neierobežoti paust savu viedokli par jebkuru jautājumu, nebaidoties, ka kādam var ienākt prātā mēģināt viņu par šo viedokli sodīt. Viena lieta - cilvēka paustas ziņas, kas var būt gan patiesas, gan melīgas, jo par meliem, protams, var nākties atbildēt. Taču viedoklis - tas ir pilnīgi kas cits.
Latvijā pēdējos gados ir bijis ne mazums gadījumu, kad cilvēki ir cietuši par savu pausto viedokli - brēcošais gadījums par policista salīdzināšanu ar Robinu Hudu ir tikai viens no daudziem. Kā Pietiek jau informējis, piemēram, bēdīgi slavenais advokāts Aldis Gobzems pat tiesai ir mēģinājis visā nopietnībā iestāstīt, ka "arī viedoklis var būt par pamatu prasības celšanai par reputācijas aizskaršanu un neslavas celšanu".
Einara Repšes domubiedra loģika, kas bija aprakstīta pieteikumā tiesai, bija šāda: "Pat ja tiktu pieņemts, ka attiecīgajos rakstos atbildētājs ir paudis tikai savu subjektīvo viedokli, var secināt, ka arī konkrēta viedokļa publicēšanu ir iespējams uzskatīt par neslavas celšanu jeb tādu ziņu izplatīšanu, kas aizskar personas godu un cieņu vai reputāciju.
Iepriekšminētā tēze nostiprināta Latvijas tiesību doktrīnā, jo uz to atsaukusies Satversmes tiesa 2003. gada 29. oktobra spriedumā lietā Nr. 203-05-01, kur Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras vadītājs Dr. hab. iur. profesors Uldis Krastiņš norādījis, ka „atšķirībā no civiltiesībām, krimināltiesībās viedoklis netiekot atzīts par neslavas celšanas priekšmetu”. [..].
Lai gan secinājums izdarīts no pretējā, tas skaidri norāda, ka civiltiesiskos prasījumos arī viedoklis var būt par pamatu prasības celšanai par reputācijas aizskaršanu un neslavas celšanu.”
2011. gadā, kad Gobzems nāca klajā ar šo īpatno skaidrojumu, žurnālistu profesionālās organizācijas nebija sašutušas par šādu runas brīvību pašos pamatos apdraudošu "tiesisko pamatojumu", tā lieku reizi apliecinot, cik auglīga augsne tiesiskajā Latvijas valstī ir vēlmēm aizbāzt muti ikvienam nepatīkamam viedoklim.
Šādā situācijā Pietiek paliek un paliks pie savas stingrās nostājas - ciktāl runa ir par viedokļa izteikšanu, mēs neierobežojam un neierobežosim lasītāju iespējas to izteikt anonīmi un formā, kas viņiem šķiet piemērota un adekvāta.
Turklāt visā portāla pastāvēšanas laikā mēs esam izdzēsuši kopumā pat ne pāris desmitus komentāru, savukārt to cilvēku daudzums, kuriem uz laiku liegta komentēšanas iespēja, ir labi ja uz divu roku pirkstiem skaitāms.
Vēl vairāk - mēs līdz šim esam darījuši visu iespējamo un to darīsim arī turpmāk, lai neviena persona ar jelkādiem pamatojumiem netiktu pie konkrētu anonīmo komentētāju IP adresēm.
Bez liekas kautrības teiksim - lielā mērā tādēļ, ka mūsu serveris atrodas Islandē, kur runas brīvība nav tikai tukša skaņa vien, mums līdz šim tas ir izdevies tīri labi. Pie tā tad arī paliksim.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
