PIETIEK izdevies apturēt iecerētās shēmas, uz Nodrošinājuma valsts aģentūras vadītāja vietu izsludināts konkurss
PIETIEK23.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pietiek ir izdevies apturēt iekšlietu ministra Sanda Ģirģena iecerētās apšaubāmās shēmas attiecībā uz „pareizu” Nodrošinājuma valsts aģentūras vadītāja kandidatūru. Ministra padomniekam, bijušajam Delnas juristam Jānim Veidem neizdosies pa aplinku ceļiem nonākt šajā amatā, - tagad uz iestādes vadītāja vietu ir oficiāli izsludināts konkurss.
Kā zināms, Rūdolfa Meroni apsaimniekotās un izsaimniekotās arestētās mantas atgūšanā savu nevarību demonstrējušās Nodrošinājuma valsts aģentūras direktors Ēriks Ivanovs februārī bija spiests uzrakstīt atlūgumu, iespējams, arī saistībā ar kādu kriminālprocesu, kurā viņam varētu būt noteikts statuss – persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess.
Nodrošinājuma valsts aģentūras direktora vietnieces un direktora aiziešana no amata notika laikā, kad šī valsts iestāde jau vairākus mēnešus demonstrēja un turpina demonstrēt Latvijas nevarību mēģinājumos pārņemt Aivara Lemberga krimināllietas ietvaros arestēto mantu, kuru līdz šim „glabāja” Šveices jurists R. Meroni, izpelnoties publiskas bažas par tās faktisku izsaimniekošanu.
Gadījumā ar Valsts policijas priekšnieka amata kandidātiem iekšlietu ministrs jau bija pierādījis, ka var izvēlēties „piemērotāko” arī ārpus atklāta konkursa, un jau marta sākumā neoficiāla informācija liecināja, ka šāda pati „procedūra” var tikt izmantota arī šoreiz.
S. Ģirģens gan publiski stāstīja par vairākiem veidiem, kā varētu tikt izvēlēts jaunais aģentūras direktors, lai iestāde iespējami ātri tiktu pie labākā vadītāja, un piemin arī atklāta konkursa rīkošanas iespēju. Tikmēr viņa vadītajā ministrijā neoficiāli kā ticamākais aģentūras direktora amata kandidāts, kurš pie posteņa varētu tikt bez jebkāda konkursa, tika minēts ministra padomnieks juridiskajos jautājumos Jānis Veide.
Par to, ka šī versija varētu būt ticama, liecināja fakts, ka iekšlietu ministrs neatbildēja uz jautājumu, vai viņš ir veicis pārrunas par to, ka tieši J. Veide varētu ieņemt šo amatu. Savukārt pats ministra padomnieks uz jautājumiem par savu iespējamo jauno amatu izvairīgi atbildēja: „Es šobrīd strādāju Iekšlietu ministrijā. Tas arī viss.” Uz jautājumu par to, vai viņam par šo tēmu ir bijusi saruna ar iekšlietu ministru, J. Veide atbildēja pietiekami skaidri: „Es neko nekomentēju.”
Tomēr tagad kļuvis skaidrs, ka plāni aģentūras vadītāja – vai pienākumu izpildītāja – amatā pa aplinkus ceļiem iesēdināt J. Veidi ir cietuši neveiksmi. Oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis ir izsludināts oficiāls konkurss uz Nodrošinājuma valsts aģentūras vadītāja amatu, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", un pieteikties var līdz 16. aprīlim.
Prasības pretendentiem – akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība tiesību zinātnē vai vadībzinātnē, vismaz triju gadu nepārtraukta pieredze organizācijas vadītāja amatā vai citā vadošā amatā ar vismaz desmit padotajiem darbiniekiem, kas iegūta pēdējo desmit gadu laikā.
Tāpat pretendentiem jābūt pieredzei un zināšanām liela mēroga būvju būvniecības projektos, pieredzei privātā un/vai publiskā finansējuma piesaistē vai apguvē, t.sk. Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansējuma piesaistē, pieredzei publisko iepirkumu organizēšanā, t.sk. nodrošinot centralizēto iepirkumu organizēšanu, zināšanām par nekustamā īpašuma pārvaldīšanu, tiesību zinātņu jautājumiem, t.sk. valststiesību un administratīvā procesa jomā.
Kandidātam jābūt arī sistēmiskai pieejai jautājumu risināšanā un spējai uztvert un analizēt sarežģītu un liela apjoma informāciju dažādās jomās, teicamām stratēģiskās plānošanas, sadarbības, komunikācijas un prezentācijas prasmēm un nevainojamai reputācijai. Vēlama darba pieredze Iekšlietu ministrijas sistēmā, angļu valodas zināšanas B2 līmenī atbilstoši Eiropas kopīgajām nostādnēm valodu apguvei.
Atbildīgajam amatam noteiktā mēnešalga ir diezgan nožēlojama, salīdzinot, piemēram, ar Vakcinācijas biroja personālam piešķirtajām algām, - 2353 eiro pirms nodokļu nomaksas, tāpat tiek nodrošinātas sociālās garantijas un veselības apdrošināšana, kā arī motivējoša bonusu sistēma atbilstoši sasniegtajiem darba rezultātiem (piemaksa līdz 40% apmērā no mēnešalgas).
Seko mums 
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
