Pieticīgo inovatoru kontinentālās ambīcijas

No Artura Priedīša bloga šodien: Tāds jūtīgs sociālo un estētisko procesu analītiķis kā Ernts Gombrihs par XX gs. galveno atšķirīgo īpašību uzskatīja planētas iedzīvotāju skaita grandiozo pieaugumu. Viņaprāt tā ir nelaime, katastrofa. Viņš rakstīja: “Mēs nezinām, ko ar to iesākt”. Tas ir pareizi. Gombrihs nomira 2001. gadā, kad demogrāfiskā pāreja bija sasniegusi kulmināciju, bet turpinās līdz 2050.gadam, kad uz planētas dzīvos apm. 12 miljardi. Gombrihs piedzīvoja sociālo mehānismu (izglītības, zinātnes) sabrukumu XX gs.beigās. Tolaik “balto” pirmsnāves agonija jau bija plaši izvērsusies, sagraujot to visu, kas tagadnes pieredzi savieno ar iepriekšējo paaudžu mantojumu. Gombrihs acīmredzot saprata savu grāmatu šausmīgo likteni. Viņa dzīves laikā postcilvēku ģenēze jau bija sākusies un sasniegusi respektējamu vērienu. Postcilvēkiem neinteresē ne pagātne, ne nākotne. Viņi ir spējīgi apgūt tikai tagadnes materiālu. Arī tikai vienas dienas ietvaros, nespējot iedziļināties jau vakardienas materiālā. Postcilvēkiem grāmatas nav vajadzīgas. Bukas/Ņikiforova superakadēmijā regulāri sastapos ar tādiem jauniešiem, kuri nekad nav rokās turējuši grāmatu. Vārds “grāmata” daudzos izraisa paniskas bailes. Vēl vairāk ir to, kas izjūt savdabīgu naidu pret grāmatu kā viņu veģetēšanai kaitīgu un naidīgu izpausmi. Grāmatu autoru liktenis ir briesmīgs.

Atbildēt

Re, kas ir interesanti krievu intervijā ar bijušo ministru Ķīli. Interesanti ir tas, ka abi nerunā par galveno. Abi nerunā par privātajām firmām, kas ir lielākās kroples profesora Priedīša taisnajā skatījumā. Abi nerunā par krievu blēžiem - bukiem, naikoforoviem, kuri paši sev un draugiem pērk titulus un grādus. Jaunais naikoforovietis drīz būs akadēmiķis. Kāpēc nerunā par galveno! Varbūt bijušais priekšnieks tik tiešām nav karams nopietni. Ka krievi nerunā par krievu blēdībām ar izglītību var saprast. Bet kāpēc nerunā priekšniecība.

Atbildēt

No prof. Artursa Priedīša bloga.Par korupciju ir dažādi viedokļi. Saprotams, vispirms visiem interesē korupcijas izcelsmes saknes. Šajā ziņā tiek atzīts sekojošais. Korupcijas izcelsmē nekāda loma nav naudas klātbūtnei. Arī lielu summu klātbūtnei. Tātad nav svarīgi, vai valsts ir bāgāta jeb mazāk bagāta. Korupcijas izcelsmē galvenā loma ir intelektuālajam un morālajam faktoram. Pie tam abi faktori ir saistīti ar sociālo un individuāli eksistenciālo idejiskumu. Proti, korupcijas izcelsme ir atkarīga no tā, vai attiecīgajā sociumā ir augsti ideāli jeb ideāli ir piezemēti vai vispār nav konstatējami. Cilvēki/ierēdņi veģetē bez sociālajiem un individuāli eksistenciālajiem ideāliem. Viņiem nav nekādi ideāli ne par valsti, ne par sevi. Vienīgais viņu ideāls ir pašiem sava materiālā labklājība. Turklāt dzīvnieciski vitālā līmenī. Bet tagad padomāsim, kādai cilvēku kategorijai tradicionāli nav nekādi sociālie ideāli un tās individuālā eksistence atgādina dzīvnieciskas kaislības. Piemēram, to var ļoti uzskatāmi novērot Bukas/Ņikiforova veģetēšanā. Atbilde var būt acīmredzot tikai viena. Sociālie un individuāli eksistenciālie ideāli nevar būt intelektuālajiem un morālajiem deģenerātiem. Cilvēkiem ar augstu deģenerācijas pakāpi. Viņi nav spējīgi domāt ne par sabiedrības, ne par savām idejiski pozitīvām un cēlām izpausmēm. Garīgā ideālisma, pilsoniskās ētikas un patriotisma trūkums veicina korupciju. Interesanti, ka Ķīļa kungs tagad atklāti runā par savas ministrijas darbinieku korumpētību. Viņa veselību sabeidza kukuļņēmēju izdzīšana no izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī augstskolu mafija. Arī pat to viņš tagad izsakās terminoloģiski precīzi.

Atbildēt

Vai no tā ir kāda izeja? Vai mēs piedzīvosim cilvēka cienīgu dzīvi bez zagļiem un muļķiem? Vai kādreiz mēs spēsim atrast vismaz vienu godīgu un gudru cilvēku valsts prezidenta vietai? Vai kādreiz lasīsim par labiem darbiem un labiem cilvēkiem? Latviešiem ir par ko padomāt. Jautājumus esmu uzdevis. Tie nav grūti jautājumi.Domājiet un sūtiet man atbildi.

Atbildēt

»

Tu vecīt esi no AIP brandžas. Piekrītu , ir nepatīkami , kad ierodas Ķīlis un sāk saukt profānus par profāniem un zagļus par zagļiem .

Atbildēt

Tev taisnība. Es arī biju viņa students. Tikai tāds sīmanis netika manīts pie mums. Jocīgi. Bet tev ir patiesība. Augstskolas ir elle. Labi, ka kāds par to parāda ar pirkstu. Profesoru atbalsta arī Ivars Prūsis, viņš ir uzņemis apm. 60 video ar profesoru. Prūsis specializējās bērnu tirgotāju nīdēšanā. Ir pie latviešu mēsliem arī tāda suga - bērnu tirgotāji. Siguldā tie ir vislielākie nelieši. Ivars mocās ar viņiem. Aaugstskolu mēsli ir sīkums, salīdzinot ar mūsu bērnu tirgotājiem. Tā, lūk, sīmani??

Atbildēt

Es esmu Artura Priedīša students. Klausījos viņa runu 4 gadus. Esmu izlasījis visas viņa grāmatas par mūsdienām. Tās var atrast vairākās vietās, jo viņu piarē vēl citi jaunekļi un meitenes. Vislabākā vieta ir mājas lapā: artursprieditis.lv. Par augstskolu raibumiem viņš zina vispamatīgāk pie mums. Citi arī zina, bet neizrāda, ka kaut ko zina no augstskolām.Viņam ir svaigi priekšlikumi studijām, bet tas nevienu neintersē, jo naudiņa nāk tāpat. Jēpīši ir apmierināti.

Atbildēt

Autors nevar un nevar nomierinaaties, laikam citam savaa radoshajaa darbaa vairs neredz jeegu: D

Atbildēt

»

Vienkārši zināšanai - daudz vairāk par koncepcijas formu un saturu ir pateikts 2009.gada Ministru kabineta noteikumos Nr.1178 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi".

Atbildēt

»

Vai tiešām vienīgā mēraukla cilvēka kompetencei konkrētā jomā ir viņa zinātnisko darbu un publikāciju skaits profesionālos izdevumos? Bēdīgi, bet tā ir Latvijas nožēlojamā realitāte, ka par autoritātēm uzskatām tikai tos, kuri daudz runā un raksta. Bieži vien pat neizvērtējot, cik liela jēga ir no šiem "zinātniskajiem darbiem" un publikācijām. Esmu mēģinājis sekot līdzi šim procesam. Ziniet, kas ir pats apbrīnojamākais? Liela daļa "zinātnisko darbu" un publikāciju ir ārkārtīgi šaurs pētījums par kādas nozares apakšapakšjomu. Pirms kāda laika izlasīju grāmatu, kurā cita starpā tika pieminēts "tuneļa redzes"efekts. Tas ir stāsts par to, ka mūsdienās notiek ārkārtīgi šaura specializācija, kā rezultātā ir ļoti daudz speciālistu ļoti šaurā jomā, taču katastrofāli trūkst ekspertu, kuri spētu saskatīt kopsakarības ne tikai vienā nozarē, bet it īpaši starp dažādām nozarēm. Tieši šī spēja ir vitāli vissvarīgākā, lai sekmīgi vadītu gan atsevišķu nozari, gan to kopumu. Piemēram, valsti. Ja šodien lūgtu jebkuram Ministru kabineta loceklim, tostarp premjeram,izskaidrot mijiedarbības procesus starp, piemēram, Labklājības, Veselības un Finanšu ministrijām un to vadītajiem procesiem, esmu pārliecināts, ka kompetentu atbildi mēs nesaņemtu. Jo līdz šim neviens nav pat papūlējies šo mijiedarbību saskatīt.

Atbildēt

«Par kādu kvalitāti ir runa? Vai runa ir par studiju programmu kvalitāti? Vai runa ir par zinātnisko darbu kvalitāti? Ķīļa kunga milzīgs nopelns ir viņa godīgais un nesaudzīgais vērtējums slavenās augstskolu autonomijas produkcijai.»

Ironija šeit ir pareiza: Ķīlis bez nevienas zinātniskās publikācijas beidzis Oksfordu ar doktora grādu. Patiešām, Latvijas sapuvušajā izglītības sistēmā kaut kas tāds nebūtu iedomājams, ka bez neviena publicēšanai derīga raksta galiņa, pat ne līdzautora statusā, varētu ne vien tikt pie doktora grāda, bet pat mācīt citus, sēdēt Stratēģiskās Analīzes Padomē pie Valsts prezidenta, un beigās vēl pie ministrēšanas tikt!

Atbildēt

Pēc būtības piekrītot autoram, jāatzīmē, ka minētais dokuments vispār nav koncepcija, jo nesatur piedāvāto risinājumu variantus un to analīzi. Nožēlojami!
Šādas „koncepcijas” Latvijā tapināja 90to gadu sakumā-vidū, kad par politikas plānošanu bija vāja nojausma.

„Dokuments, kas tiek izmantots MK lēmuma pieņemšanai gadījumos, ja pastāv vairāki iespējami alternatīvi risinājuma varianti, ir koncepcija. Tajā tiek izvērtēta visu risinājumu iespējamā ietekme uz dažādām sociālajām grupām, apkārtējo vidi, uzņēmējdarbības vidi, budžeta ieņēmumiem utt. MK pieņemtā risinājuma īstenošanai nepieciešamības gadījumā var izstrādāt jaunu vidēja vai īstermiņa plānošanas dokumentu.
Koncepcija tiek izstrādāta arī pirms atsevišķu lielu un sarežģītu likumprojektu sagatavošanas, ja to iespējamā ietekme uz esošo situāciju pēc atbildīgās ministrijas domām ir atzīstama par īpaši būtisku”.
(Politikas plānošanas sistēmas attīstības pamatnostādnes, apstiprinātas ar Ministru kabineta 2006.gada 18.septembra rīkojumu Nr.705)

Patiesi žēl, ka „noēda” Ķīli. Lai viņam laba veselība un apkārt gudri, nesavtīgi cilvēki!

Atbildēt

Jāpiekrīt, īpaši labi pateikts pēdējā rindkopā: "„Koncepcijā” vairākkārt ir norādīts par „Latvijas augstākās izglītības sistēmas unikālo raksturu”. Tēze nav atšifrēta. Interesanti būtu uzzināt, kas pie mums ir unikāls. Tātad vienreizējs visā cilvēcē. Cenšoties uzminēt atbildi, var noderēt apbēdinoša informācija. Zagšanas un dažādu blēdību jomā mēs neesam unikāli – ne ar ko nesalīdzināmi. Par nelaimi, šajā ziņā mūs ir, ar ko salīdzināt."

Atbildēt

"Kā zināms, bijušais ministrs Ķīļa kungs aktīvi pievērsās augstākās izglītības reformēšanai. Viņam bija loģiski sakārtots plāns. Tas balstījās uz ļoti dziļām un pamatīgām pasaules mēroga zināšanām augstākās izglītības un zinātnes organizācijā."

Autors ir vienkārši muļķis.

Ķīlim nebija absolūti nekāda plāna saistībā ar augstāko izglītību, ja vien neskaita mēģinājumu kā pirmklasniekam brutāli "nospiest" Lielbritānijas modeli, kas Latvijai vienkārši neder.

Visi tik gudri runā par to, ka vajadzētu vairāk pārņemt Skandināvijas pieredzi, un turklāt pat Vācija gadā, kad briti trīskāršoja studiju maksas, atcēla savas simboliskās (ja nemaldos) 800 eiro reģistrācijas maksas. Bet nē, letiņi jau zina labāk, un tas duraks tiek ministra krēslā.

Subjektīvs viedoklis - par Ķiilja "izvadīšanu" no Vecrīgas stūra mājas vajadzētu pacelt šampanieša glāzes.


luck

Atbildēt