Iesaki rakstu: 
„Zivis tirgoja taisni no mašīnas bagāžnieka KNAB pagalmā, kur stāv tikai dienesta mašīnas, darbinieki caur logu pirka zivis – svaigas līdakas un zandartus 2 Ls par kilogramu, Krievijas siers –3,40 Ls par kilogramu. Pati Strīķe pirka līdakas ziemā,” – tā intervijā Pietiek nesen apgalvoja nu jau plaši zināmais biroja eksizmeklētājs Ruslans Balakleiskis. Šodien Pietiek publicē biroja priekšnieka Jaroslava Streļčenoka oficiālo skaidrojumu – pēc apjomīgas un detalizētas pārbaudes neesot iegūti nekādi pierādījumi tam, ka KNAB pagalmā būtu nelikumīgi parādījusies kāda zivs vai siera ritulis.
„Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk - Birojs) 2012.gada .6.junijā ir saņēmis un izskatījis Jūsu 2012.gada 23.jūnija iesniegumu, kura lūgts sniegt informāciju par to, vai iesniegumā minētajos apstākļos Biroja priekšnieka vietniece (korupcijas apkarošanas jautājumos) Biroja teritorijā bez čeka ir iegādājusies pārtikas produktus, vai šāda rīcība atbilst Biroja darbinieka statusam un Ētikas kodeksam, kā arī lūgts sniegt informāciju, vai ir veikti pasākumi, lai pārliecinātos, ka minētā tirdzniecība notiek atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Birojs savas kompetences ietvaros sniedz Jums šādu skaidrojumu un informāciju.
Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 4.panta pirmo daļu Biroja darbu vada Biroja priekšnieks. Ņemot vērā minēto, kā arī Ministru kabineta 2012.gada 8.maija noteikumu Nr.326 „Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmu tiešās pārvaldes iestādēs" 11.punktā noteikto, informējam, ka iestādes vadītājs (nevis kāda cita iestādes amatpersona) ir atbildīgs par iekšējās kontroles sistēmas izveidi, uzraudzību un uzlabošanu, nodrošinot iestādes darbību atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Iekšējās kontroles sistēma atbilstoši iepriekšminētajiem noteikumiem sastāv, tai skaitā, no kontroles pasākumu īstenošanas (noteikumu 4.4.punkts) un uzraudzības (noteikumu 4.6.punkts).
Informējam, ka kontroles pasākumu īstenošanai Birojā ir izveidota struktūrvienība, kura veic normatīvo ievērošanas kontroles pasākumus Biroja. Savukārt, kontroles vides izveidošanai Birojā 2009.gada 9.aprīlī ir pieņemts Biroja Ētikas kodekss (Nr. 1-4/2), kas nosaka Biroja darbinieku uzvedību un rīcību, un ir saistošs gan Biroja vadītājam, gan visiem Biroja darbiniekiem.
Biroja Ētikas kodeksa 13.punkts nosaka, ka, ja darbinieka rīcībā nonāk informācija vai viņš ir bijis liecinieks tam, ka cits Biroja darbinieks rīkojas prettiesiski, t.i., pretruna ar likumiem vai Biroja iekšējiem normatīvajiem aktiem, darbinieks tiek aicināts informēt par to augstākstāvošu amatpersonu vai iekšējās drošības nodalu.
Birojs informē, ka par iesniegumā minētajiem Biroja bijušā darbinieka R.Balakleiska izteikumiem par darbībām, kas Birojā esot norisinājušās 2012.gada ziemā, februārī un martā, Birojā līdz šim ne no viena Biroja darbinieka, t.sk. bijušā Biroja darbinieka R.Balakleiska, informācija nav saņemta. Šādas informācijas savlaicīga saņemšana būtu bijis pamats tūlītējas pārbaudes veikšanai.
Reaģējot uz Jūsu 2012.gada 23.jūnija iesniegumu, Birojā par iesniegumā minētajiem faktiem, t.i., par pārtikas produktu - siera un zivju, tirdzniecību Biroja telpās un Biroja teritorijā, tika veikta pārbaude.
Informējam, ka pārbaudes rezultātā netika iegūti pierādījumi, kas apliecinātu Jūsu iesniegumā minētos faktus par iepriekšminēto pārtikas produktu tirdzniecību Biroja telpās un Biroja teritorijā 2012.gada ziemā, februārī un martā.
Ņemot vērā iepriekšminēto, proti, ka Birojs nav konstatējis faktu, ka Biroja telpās un Biroja teritorijā 2012.gada ziemā, februāri un martā, būtu tikuši tirgoti pārtikas produkti - siers un zivis, Birojs, atbildot uz Jūsu iesnieguma minētajiem jautājumiem, norāda, ka nav konstatējama iesniegumā minētas Biroja amatpersonas rīcība - pārtikas produktu iegāde Biroja telpās un Biroja teritorijā 2012.gada ziemā, februāri un martā.”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
