Pieprasījums Kariņam par sagaidāmo pensiju, pabalstu un atlīdzību piegādes tarifu būtisko paaugstinājumu un ar to saistīto valdības rīcību
Saeimas opozīcijas deputāti05.09.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirmajā svinīgajā savas valdības sēdē Jūs kā Ministru prezidents uzrunājāt savas valdības ministrus, uzsverot: “Mēs strādāsim kopā, uzklausīsim un atbalstīsim viens otru, lai īstenotu šīs valdības trīs galvenos mērķus – celt tautas labklājību, nodrošināt taisnīgumu un tiesiskumu, un samazināt nevienlīdzību sabiedrībā visās tās izpausmēs. Mēs to izdarīsim!”
Pavisam nesen Jūs lepni visai Latvijas sabiedrībai pazinojāt, ka “naudas valsts budžetā ir tik daudz, cik daudz nekad nav bijis”!
No 2020.gada VAS "Latvijas pasts" noteiktā maksa par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk - VSAA) pensiju, pabalstu vai atlīdzību piegādi dzīvesvietā būs 4,88 euro, kas ir divas reizes vairāk nekā šobrīd (2,39 euro), bet no 2021.gada par šo pakalpojumu būs jāmaksā 5,28 euro.
Minēto pakalpojumu visvairāk izmanto sociāli visvairāk ievainojamie cilvēki – gados visvecākie pensionāri un invalīdi, kuriem ir apgrūtināti vai vispār nav iespējams pašiem nepastarpināti lietot banku norēķinu infrastruktūru, tādēļ viņiem ir nepieciešams nodrošināt tiem pienākošo sociālo maksājumu fizisku samaksu.
Šāds iespējamais tarifu pieaugums bija jau laicīgi paredzams, jo esošā tarifa apmēra dēļ „Latvijas pasts” pārtrauca noslēgto līgumu ar VSAA un VSAA bija jāveic jauna līguma noslēgšanas procedūra, kura paredz šo nozīmīgi paaugstināto pakalpojuma tarifu.
Kā jau Jums tas ir zināms, saskaņā ar tiesību normās noteikto „Latvijas pasta” vadībai ir jārīkojas kā krietnam un rūpīgam saimniekam, tas ir – jārūpējas, lai tā darbība neradītu zaudējumus, tāpēc bez atbilstoša akcionāra (valsts) deleģējuma tā nav tiesīga pieņemt lēmumu sniegt pakalpojumu uz tādiem nosacījumiem, kas rada zaudējumus sabiedrībai.
Tādēļ VAS “Latvijas pasts” ir pārtraucis iepriekš noslēgto līgumu un piedāvājis VSAA jaunus – daudz dārgākus piegādes nosacījumus.
Kā tas ir kļuvis zināms no plašsaziņas līdzekļiem, Labklājības ministrijas (turpmāk - LM) pārstāvis Egīls Zariņš ir paziņojis Latvijas radio, ka LM ir vērsusies valdībā ar pieprasījumu kompensēt šo piegādes izmaksu pieaugumu, bet ierobežotā bužeta dēļ šis prasījums valdībā nav ticis atbalstīts.
Ņemot vērā, ka šo pakalpojumu uz šī gada sākumu izmantoja aptuveni 79 000 pensiju un sociālo pabalstu saņēmēju un šis skaits turpina samazināties, tad, lai pilnībā kompensētu šo tarifu pieaugumu, nākošajam gadam būtu nepieciešami aptuveni 2 miljoni euro.
Pavisam nesen valdība ir pieņēma lēmumu kompensēt VAS “Latvijas pasts” drukātās preses pasta piegādes izdevumus gandrīz 6 miljonu euro apmērā.
Augstāk minētie fakti rada pamatotas bažas, ka Jūs esat maldinājis Latvijas sabiedrību, solot tai “nodrošināt taisnīgumu un tiesiskumu, un samazināt nevienlīdzību sabiedrībā visās tās izpausmēs”, vai vienkārši nespējat organizēt savas valdības darbu tā, lai spētu pildīt sabiedrībai dotos solījumus.
Lai kliedētu vai apstiprinātu šīs augstāk pamatotās bažas, pieprasām Jums sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:
1. Kad LM iesniedza Jums savu pieprasījumu valdībai kompensēt minēto piegādes izmaksu pieaugumu?
2. Kādēļ valdība nav atbalstījusi šo LM pieprasījumu?
3. Kādēļ, “strādājot kopā, uzklausot un atbalstot viens otru, lai īstenotu šīs valdības trīs galvenos mērķus – celt tautas labklājību, nodrošināt taisnīgumu un tiesiskumu, un samazināt nevienlīdzību sabiedrībā visās tās izpausmēs”, valdība atzina par nepieciešamu un iespējamu kompensēt VAS “Latvijas pasts” izdevumus saistībā ar drukātās preses piegādēm gandrīz 6 miljonu euro apmērā, bet nav uzskatījusi par nepieciešamu kompensēt VAS “Latvijas pasts” izdevumus daudz mazākā apmērā pensiju un sociālo pabalstu piegādei sociāli visvairāk neaizsargātajiem cilvēkiem?
4. Vai tiešām uzskatāt, ka šāda attieksme atbilst Jūsu dotajam solījumam - “nodrošināt taisnīgumu un tiesiskumu, un samazināt nevienlīdzību sabiedrībā visās tās izpausmēs”. Pieprasām pamatot šo Jūsu pozīciju.
5. Ņemot vērā, ka cilvēkiem, kuri izmanto minēto pakalpojumu, šāds tarifa pieaugums rada būtiskas papildus izmaksas, kas apgrūtina to iespējas nodrošināt sev izdzīvošanai nepieciešamo, kā Jūs vērtējat šādu savas valdības rīcību, kura savlaicīgi nesagatavo risinājumu un pieļauj negatīva stresa situāciju attiecībā uz šiem sociāli visvairāk neaizsargātajiem cilvēkiem?
6. Kura amatpersona ir atbildīga par šādas situācijas rašanos?
7. No kādām izmaksām sastāv šī pakalpojuma tarifs? Cik centus katra no šīm izmaksām sastāda esošajā tarifā? Cik centus katra no šīm izmaksām sastāda jaunajā tarifā?
8. Jūsuprāt, kādam ir jābūt šīs situācijas risinājumam? Kādu risinājumu Jūs kā valdības vadītājs piedāvāsiet atbalstīt Jūsu vadītajai valdībai? Kad tas tiks pieņemts?
Lūdzam Pieprasījumu komisijai nodrošināt savlaicīgu rakstisku atbilžu iesniegšanu, lai tautas priekšstāvji varētu sagatavoties Pieprasījumu komisijas sēdei un īstenot savus tautas priekšstāvja pienākumus atbilstīgi Latvijas tautai dotajam zvērestam.
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
