Pieprasām izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai novērst ministrijas ierēdņu sabotāžu un izglītības sistēmas graušanu un nodrošināt valdības lēmumu izpildi!
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera02.12.2024.
Komentāri (43)
Iesaki rakstu: 
Ministru kabinetā ir apstiprināti noteikumi, kas paredz obligāta centralizēta fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinātņu eksāmena ieviešanu 2025./26. mācību gadā vidējās izglītības pakāpē un pamatskolas absolventiem obligāts starpdisciplinārs eksāmens, kurā ietilpst arī dabaszinātnes, notiks 2024./25. mācību gadā.
Tajā pašā laikā IKZK 2024.gada 13. novembra sēdē IZM prezentētais viedoklis par nākotnes redzējumu valsts pārbaudes darbu sistēmas pilnveidei ir pretrunā ar šiem noteikumiem - tiek plānota vispār atteikšanās no obligātā centralizētā eksāmena fizikā, ķīmijā, bioloģijā un dabaszinātnēs.
Atgādinām, ka šo eksāmenu ieviešanai nav nepieciešamas izmaiņas Skola 2030 izstrādātajā mācību saturā. Visās vispārējās vidējās izglītības iestādēs fizikas, ķīmijas un bioloģijas apguve jau šobrīd ir obligāta. Eksāmens kalpo kā instruments, lai izmērītu valsts vidējās izglītības kvalitāti dabaszinātņu jomā.
Šie dati palīdzēs skolotājiem, skolu vadītājiem un to dibinātājiem, izglītības politikas veidotājiem pieņemt lēmumus par nepieciešamajiem uzlabojumiem un atbalstu, kā arī būs informācijas avots skolēniem un vecākiem par skolās piedāvātās izglītības kvalitāti dabaszinātņu jomā.
2022. gada nogalē LDDK, LTRK, LETERA, LAĶĪFA, LKF, MASOC, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Fizikas skolotāju asociācija, vēlāk pievienojoties arī Augstākās Izglītības padomei un Latvijas Zinātņu akadēmijai, vērsās ar aicinājumu pie valsts augstākajām amatpersonām, lai steidzami risinātu kritisko situāciju dabaszinātņu izglītības jomā, norādot, ka ar katru gadu samazinās to vispārizglītojošo skolu skaits, kurās jaunieši izvēlas kārtot centralizēto fizikas eksāmenu.
Turklāt pēc Eurostat datiem Latvijā dabaszinātņu studentu daudzums no studentu kopskaita ir zemākais Eiropas Savienībā. Tas savukārt atstāj negatīvas sekas gan iespējās Latvijā attīstīt zinātņietilpīgas tautsaimniecības nozares, gan iedzīvotāju spējā analizēt norises vidē un kritiski izvērtēt informāciju.
IKZK 2024.gada 13. novembra sēdē IZM prezentētais viedoklis par nākotnes redzējumu valsts pārbaudes darbu sistēmas pilnveidei, kas ir “padiskutēts” IZM, ir nekompetents un pat kaitniecisks Latvijas konkurētspējai nākotnē. Pilnveide, atsakoties no dabaszinātnes eksāmeniem, nerisina pamata problēmu – skolēniem nav zināšanu. Neiemācot dabaszinātņu pamatus skolā, nav ne mazāko cerību, ka šie jaunieši augstskolās spēs apgūt inženierzinātņu, informācijas tehnoloģiju un citas gan šobrīd, gan nākotnē nepieciešamās profesijas.
Jautājums par centralizēto eksāmenu nepieciešamību ir diskutēts 20 gadus un tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi, kas paredz, ka no 2025./26. mācību gada katram vidējās izglītības sertifikāta pretendentam būs jākārto vismaz viens no dabaszinātņu eksāmeniem – fizikā, ķīmijā vai bioloģijā vismaz optimālajā līmenī vai dabaszinātnēs vispārīgajā līmenī. Pamatskolas absolventiem no 2024./25. mācību gada obligāts starpdisciplinārs eksāmens, kurā ietilpst arī dabaszinātnes.
Šis lēmums kalpo gan kā skaidrs valsts apliecinājums izpratnei par dabaszinātņu nozīmīgumu valsts attīstībai, gan kā pamudinājums pašvaldībām nodrošināt iespēju skolēniem kvalitatīvi apgūt dabaszinātnes.
IZM virzītajam priekšlikumam vienīgais racionālais izskaidrojums ir IZM nespējas vai nekompetences atzīšana eksāmena organizēšanā. Mums ir sen zināma katastrofāla situācija ar skolēnu dabaszinātņu zināšanām valstī un skolu spēju tās kvalitatīvi nodrošināt. Problēmas risināšana, izliekoties, ka tā neeksistē, ierēdniecībā ir sena un pārbaudīta metode. Lieliski strādā īstermiņā, bet ir ar graujošām sekām Latvijas valstij nākotnē. Nodokļu ieņēmumus nerada Izglītības un zinātnes ministrijas amatpersonas un ierēdniecība, tos rada uzņēmēji, kas ir spējīgi radīt augstas pievienotas vērtības, starptautiski konkurētspējīgus produktus un pakalpojumus.
Pieprasām izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai novērst ministrijas ierēdņu sabotāžu un izglītības sistēmas graušanu un nodrošināt valdības lēmumu izpildi!
Seko mums 
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
