Pieprasām atsaukt raidījumā "Nekā personīga" paustās nepatiesās un maldinošas ziņas
SIA Pata un SIA Pata Board04.06.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
SIA Pata un SIA Pata Board advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā pieprasa atsaukt desmit maldinošas ziņas sižetā, kas tika pieteikts kā "No "Latvijas valsts mežu" koksnes eksporta uz Skandināviju krējumu nosmeļ privāts uzņēmums".
Uzņēmumi uzskata, ka iepriekšminētais sižets, kurš tik pārsātināts ar nepatiesām ziņām, ir melīgs un maldinošs viss kopumā, taču, tā kā juridiski nav iespējams pieprasīt atsaukt visu sižetu, uzņēmumi pieprasa atsaukt vienīgi tajā ietvertās nepatiesās ziņas.
Nepatiesās ziņas, kuras tiek prasīts atsaukt, ir šādas:
"No "Latvijas valsts mežu" koksnes eksporta uz Skandināviju krējumu nosmeļ privāts uzņēmums" (1.nepatiesā ziņa)
"Valsts mežos iegūtā papīrmalka pie skandināviem nonāk ar privāta uzņēmuma starpniecību, kas šajā procesā nopelna, apejot konkurenci" (2.nepatiesā ziņa);
"Taču mežā aina atšķiras no teorijas. Koksne joprojām tiek šķirota malkas un papīrmalkas kaudzēs, un vērtīgā papīrmalka tiek tirgota ar nosaukumu "tehnoloģiskā koksne" (3.nepatiesā ziņa);
"Pie vērtīgajiem līgumiem izdevies tikt 19 firmām (sižetā rakstiski minētās firmas: SIA Avoti SWF, SIA Baltic Block, SIA Bērzi plus, SIA Dižmežs, SIA Graanul invest, SIA Graanul Pellets, SIA Kronospan Riga, SIA Kurzemes granulas, SIA Lataks, SIA Latgran, SIA LIDSIL, SIA Meža bites, SIA New fuels, SIA NORSK resource, SIA Pellet 4energia, SIA Priedaine, SIA Wood 4U ). Visas ir granulu vai kokskaidu plātņu ražotāji, izņemot divas" (4.nepatiesā ziņa);
"2018.gadā papīrmalkas cena sasniedza rekordlīmeni. Ja "Latvijas valsts meži" tehnoloģisko koksni tirgoja par 37 eiro, tad ostā koksne brīžiem bija pat divreiz dārgāka" (5.nepatiesā ziņa);
"Kopumā 2018.gadā, kas bija papīrmalkas rekordcenas gads." (6.nepatiesā ziņa);
"Šomēnes "Rīgas siltums" izsludinājis lielāko šķeldas iepirkumu gan uzņēmuma, gan valsts vēsturē. Pretendentiem jāspēj ne tikai piedāvāt izdevīgu cenu, bet arī nodrošināt, ka piegādes ir stabilas. Iepriekš tā "Patai" bija problēma, tāpēc "Rīgas siltums" ar šo uzņēmumu līgumu lauza. Tagad "Patai" ir tāda pieeja valsts mežu resursiem, kāda nav nevienam citam šķeldas ražotājam" (7.nepatiesā ziņa).
Maldinošās ziņas, kuras tiek prasīts atsaukt, ir šādas:
"Kocēnu novada izpilddirektors par projektu runāt nevēlējās, bet mērs atminējās, ka savulaik par to runāts" (1.maldinošā ziņa);
""Nekā personīga" rīcībā ir pavadzīmes, kas liecina, ka "Patai" un "Pata Board" lēto tehnoloģisko koksni piegādā pa taisno uz ostām" (2.maldinošā ziņa);
"Daļu no koksnes "Latvijas valsts meži" piegādāja "Pata" grupas pārkraušanas laukumā Inčukalnā" (3.maldinošā ziņa)
Viss sižeta vēstījums, ka vērtīgā papīrmalka tiek tirgota par lētu naudu ar nosaukumu "Tehnologiskā koksne" un ka divi uzņēmumi "nosmeļ krējumu", pārdodot šo pašu koksni tālāk par divkārt dārgāku cenu, ir pilnīgi izdomājumi, kas neatbilst patiesībai un grauj uzņēmumu reputāciju.
SIA Pata Board strādā pie OSB plātņu ražotnes izveides kopš 2016.gada industriālajā parkā Valmieras pilsētā, nevis Kocēnu novadā, kā nepatiesi tika apgalvots raidījumā.
Diemžēl, no uzņēmuma neatkarīgu iemeslu dēļ, ražotnes izveide šajā vietā ir aizkavējusies saistībā ar militāra piesārņojuma atklāšanu minētajā pašvaldībai piederošajā teritorijā un aizliegumu pagaidām veikt tajā jebkādu darbību.
Investīciju apjoms ražotnes izveidē ir plānots vairāk nekā 200 miljonu eiro. Šādas lielas investīcijas ražošanā nav iespējamas bez ilgtermiņa līgumiem par izejvielu piegādi, kādi ir visiem citiem šajā nozarē ražojošajiem uzņēmumiem Latvijā. Šī iemesla dēļ SIA Pata Board vērsās VAS LVM ar lūgumu nodrošināt šādu izejvielu piegādes līgumu, kāds ir visiem pārējiem ražotājiem un tiesības piedalīties publiskā iepirkuma procedūrā, piedāvājot konkurētspējīgu iepirkuma cenu iepirkuma procedūras ietvaros. Izejvielu līguma esamība bija un ir obligāts priekšnoteikums, lai vispār būtu iespējams uzsākt jebkādas sarunas par šāda apmēra finansējuma piesaisti un jaunas ražotnes izveidi neatkarīgi no tā, vai ražojošo objektu veidotu Pata vai kāds cits tirgus dalībnieks.
Sakarā ar ražotnes izveides aizkavēšanos, tehnoloģiskā koksne Pata Board nav nepieciešama, taču SIA Pata Board turpina pildīt saistības pret LVM par tās iepirkšanu, tajā skaitā, lai izvairītos no ievērojamām soda sankcijām šo līgumu laušanas gadījumā. SIA Pata Board gan 2018., gan pagājušā gadā ir strādājusi ar peļņu, kas tikai nedaudz pārsniedz 1%. SIA Pata 2018.gadā strādāja ar 3,5% peļņu, bet pēc 2019.gada operatīvajiem finanšu rādītājiem ar ne vairāk kā 0,7% peļņu.
Proti, jebkādi apgalvojumi par "krējuma nosmelšanu" ir vienkārši nepamatoti meli.
Pata grupa ir Latvijā lielākais privātais pilna cikla mežu apsaimniekošanas, koksnes tirdzniecības un loģistikas uzņēmums, koksnes produktu ražotājs, un eksportētājs, kas pat šobrīd, ārkārtas situācijas laikā, nodarbina 500 darbiniekus visā Latvijā, samaksājot ik gadu vairāk nekā sešus miljonus iedzīvotāju ienākumu un valsts sociālās apdrošināšanas nodokļos.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
