Piensaimnieku savienība metas labot tās IUB sniegtās ziņas par "valsts slaukšanas kampaņas" uzvarētājiem
PIETIEK06.02.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība, kas pagājušā gada nogalē paziņoja, ka tās izsludinātajā iepirkumā par iespaidīgas piena un piena produktu popularizēšanas kampaņas organizēšanu uzvarējusi Andra Šķēles znota SIA Jazz Communications, pēc vairākām Pietiek publikācijām, kurās apšaubīta šīs "valsts slaukšanas kampaņas" iepirkuma godīgums un tās nepieciešamība vēl kādam, izņemot tās organizētājus, tās vadītāja Jāņa Šolka personā (attēlā) trešdien metusies uz Iepirkumu uzraudzības biroju, lai "precizētu" un "papildinātu" tam iesniegto informāciju par iepirkumu.
Pietiek jau informējis, ka apšaubāmajā iepirkumā par sabiedrības informēšanas un tirgus veicināšanas kampaņas par pienu un piena produktiem sagatavošanu un īstenošanu "uzvarējusi" Juta Pētersona SIA Jazz Communications, kas to apņēmusies sarīkot par 1,318 miljoniem eiro. Šolka vadītā biedrība Iepirkumu uzraudzības birojam bija sniegusi informāciju, ka Šķēles znota uzņēmums ir bijis vienīgais, ar ko notikušas sarunas, un tas viens pats arī atzīts par uzvarētāju šajā iepirkumā.
Taču nu izrādās, ka dienu pēc tam, kad Pietiek Šolku un Pētersonu iztaujāja par virkni neskaidrību un pretrunu saistībā ar šo iepirkumu, Šolks pēkšņi ir meties uz Iepirkumu uzraudzības biroju ar lūgumu tam sniegto informāciju par iepirkumu būtiski precizēt un papildināt.
"2015. gada 4. februārī kooperatīvās sabiedrības Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība Valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks vērsās Iepirkumu uzraudzības birojā ar lūgumu palielināt ievadāmo simbolu skaitu paziņojuma par finansējuma saņēmēja iepirkuma procedūras rezultātiem laukos „Informācija par sākotnējos piedāvājumus iesniegušajiem piegādātājiem”, „Informācija par piegādātājiem, kas piedalījušies sarunās” un „Informācija par uzvarētāju”," Pietiek ceturtdien informēja Iepirkumu uzraudzības birojā.
Tas nozīmē, ka pēc Pietiek publikācijām Šolks pēc savas vai patieso iepirkuma iedvesmotāju iniciatīvas ir nolēmis, ka līdz šim sniegto informāciju nepieciešams būtiski papildināt un/vai grozīt. Pietiek informēs par to, kādas tad būs jaunās par iepirkumu sniegtās ziņas.
Kā jau informēts, Šolks joprojām nav spējis vai vēlējies atbildēt uz šādiem Pietiek jautājumiem, ko viņš bija lūdzis iesniegt rakstveidā:
- portāls Pietiek vēlas iepazīties ar piedāvājumu, ko iepirkumā sākotnēji iesniedza tā uzvarētājs SIA Jazz Communications. Lūdzu, dariet zināmu, kā ar to var iepazīties.
- vai iepirkuma laikā Jūs bijāt lietas kursā par Latvijas Reklāmas asociācijas atzinumu, ka šajā piedāvājumā cenas mākslīgi sadārdzinātas par 30-40%. Kādas bija Jūsu konkrētās darbības, to uzzinot?
- vai šajā piedāvājumā pēc tam tika izdarītas kādas izmaiņas? Kādas? Kādēļ?
- portāls Pietiek vēlas iepazīties ar to piedāvājumu saistībā ar šo iepirkumu, ko kooperatīvā sabiedrība Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība nosūtīja izvērtēšanai Eiropas Komisijai. Lūdzu, dariet zināmu par iespējām ar to iepazīties.
- vai Latvijas Piensaimnieku centrālajai savienībai ir bijušas sarunas ar Jazz Communications par to, kur iegūt tos 20% finansējuma, kas nepieciešami projektā kā pašu finansējums? Ja jā, kādas, ar ko?
- lūdzu, nosauciet visus tos uzņēmumus, kuri ir piekrituši piedalīties šī projekta finansēšanā, un summas, ko tie ir gatavi nodrošināt. (Iepriekšējā intervijā Jūs apgalvojāt, ka "mēs arī veicām aptauju, kas ir gatavi šo kampaņu atbalstīt".)
- vai Jūs joprojām paliekat pie apgalvojuma, ka pats esat sagatavojis minētā iepirkuma nolikumu?
- kāpēc tika pagarināts pieteikšanās termiņš iepirkumā? Kurš par to lēma? Kā skaidrojat to, ka tas notika vienā laikā ar līdzīgas kampaņas attiecībā uz aitas gaļas lietošanu pieteikšanās termiņa pagarinājumu?
- iepirkuma nolikuma grozījuma dokumentos sadaļā properties kā dokumenta sagatavotājs parādās viena un tā pati persona - kāda Irina. Kas ir šī Irina?
- Jūs esat minējis ļoti veiksmīgo Siera kluba organizēto sabiedrības informēšanas un tirgus veicināšanas kampaņu. Vai jums ir zināms, kā šī kampaņa mainījusi siera patēriņu? Kā? Vai tas palielinājies? Par cik?
- kādus rezultātus sagaidāt savai kampaņai, cik lielu piena produkta patēriņa palielinājumu prognozējat? Uz kādu tieši analīzi un aprēķiniem tā balstās?
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
