Piedzinēju intereses tiek vērtētas augstāk par bērnu tiesībām uz iztikas līdzekļiem
Agris Sūna, LAPA prezidents23.01.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aizstāvot savu biedru intereses, Latvijas Apvienotā policistu arodbiedrība (LAPA) ir nosūtījusi visām Saeimas frakcijām lūgumu nevirzīt tālākai izskatīšanai likumprojektu Parāda atgūšanas likums, kamēr nav novērstas pretrunas normatīvajos aktos, kas regulē ieturējumus no darba samaksas, un pat zvērināti tiesu izpildītāji neievēro Civilprocesa likuma 571.pantu un Civilprocesa likuma 1.pielikumu.
Policijas darbiniekiem, kas, pildot dienesta pienākumus, riskē ar savu dzīvību, kopš 2009.gada ir pat par 50% samazināts atalgojums, lai glābtu finanšu sistēmu. Nevaicājot piekrišanu, algas tika samazinātas pat par 50%, tādā veidā policisti faktiski tika padarīti par trūcīgiem un nespējīgiem pilnībā izpildīt savas saistības, bet tiesu izpildītāju ieņēmumi tajā pat laikā būtiski pieauga, kas liecina par būtiskām nepilnībām valsts finanšu plānošanā un izlietošanā.
2009. gadā valdību aicinājām algu samazinājumu uzskatīt par aizņēmumu, kas, beidzoties krīzei, ir jāatdod, bet valdība mūs nevēlējās uzklausīt, bez ierunām atņemot plānotos ienākumus un padarot par nabagiem, lai glābtu valdības prioritāti - finanšu sistēmu. Šobrīd premjers ir publiski paziņojis, ka finanšu sistēmu esam izglābuši, bet Dzintars Zaķis Saeimas politisko partiju apvienības Vienotība frakcijas vārdā pateicības vietā mums ir atļāvies uzrakstīt, ka jebkuram cilvēkam vajadzētu rūpīgi iepazīties ar tām saistībām, kuras viņš uzņemas un kritiski izvērtēt savas iespējas, kā izeju piedāvājot maksātnespēju.
Šo atbildi vērtējam kā spļāvienu tieši sejā katram policistam un citu profesiju pārstāvjiem, kuriem kopš 2009.gada piespiedu kārtā tika samazinātas algas, lai glābtu finanšu sistēmu. Ja valsts neatrod par iespējamu atdot mums kopš 2009.gada atņemtos godīgi nopelnītos iztikas līdzekļus, tad lūdzam nepadarīt situāciju vēl smagāku, atņemot tos niecīgos līdzekļus, kas ir palikuši pēc algas samazināšanas, un nepieņemt likumus, kas ir klajā pretrunā ar cilvēktiesībām.
2011.gada 22.decembrī Saeima ar 79 balsīm „par” 1.lasījumā ir apstiprinājusi likumprojektu Parāda atgūšanas likums. Šobrīd šis likumprojekts tiek gatavots jau 2.lasījumam.
Lūdzam rūpīgi pārdomāt šāda likuma nepieciešamību, ņemot vērā Civillikuma 1732.pantu, kurā noteikts, ka saistību tiesības, tāpat kā visas privāttiesības, aizsargājamas tikai tiesas ceļā; tādēļ neviens nedrīkst meklēt savas tiesības patvaļīgi un vardarbīgi.
Vēlamies vērst uzmanību, ka līdz šim spēkā esošās normas, kas regulē parādu piedziņu, ir izrādījušās nepilnīgas un Saeima un Tieslietu ministrija strādā pie šo normu uzlabošanas (grozījumi Civilprocesa likuma 594.pantā), līdz ar to nav saprotama Saeimas steiga pieņemt vēl kādu likumu par parādu piedziņu.
Arodbiedrības vārdā jau esam vērsušies gan pie Tiesībsarga, gan tieslietu ministra, lai atrisinātu pretrunas tiesību normās, kas regulē parādu piedziņu.
Tiesībsargs ir ierosinājis pārbaudes lietu, un lūdzam Saeimu sagaidīt šo Tiesībsarga atzinumu pirms likumprojekta izskatīšanas 2.lasījumā.
Līdzšinējais dialogs par parādu piedziņu liecina, ka piedzinēju intereses tiek vērtētas augstāk par bērnu tiesībām uz iztikas līdzekļiem. Respektīvi, jebkurš līgums tiek vērtēts augstāk par vecāku pienākumu, kas viņiem ir uzlikts ar likumu.
Ir vesela virkne neatbildētu jautājumu, uz kuriem nevar atrast atbildes likumprojektā Parāda atgūšanas likums.
- Kā interesēs ir likumprojekts Parāda atgūšanas likums?
- Kādus Latvijas tautsaimniecībai būtiskus jautājumus šis likumprojekts atrisinās, ja tas tiek pieņemts tādā steigā, neizvērtējot parādu piedzinēju firmu līdzšinējo prettiesisko darbību, kas bieži vien noved adresātu līdz pašnāvībai?
- Pat, ja kādā citā ES valstī ir izveidota prakse - piedzīt parādus ārpustiesas ceļā, tad katrā valstī ir tā dēvētais “aizsargātais ienākumu līmenis”.
- Konkrētajā likumprojektā nav iestrādāts konkrēts mehānisms, kas aizsargātu iedzīvotājus pret parādu atguvēju (izspiedēju) patvaļu. Nav izvērtēta uzraugošo iestāžu kapacitāte un kompetence šādu pienākumu veikšanai.
- Likumprojekts Parāda atgūšanas likums radīs ietekmi arī uz parādnieka apgādībā esošajām personām, kas parasti ir bērni vai invalīdi. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.panta 5.daļā noteikts, ka darbība vai bezdarbība, kuras rezultātā netiek ievērotas bērna tiesības (bērna atstāšana bez minimāliem iztikas līdzekļiem, pajumtes, aprūpes, aizbildnības), vai citas darbības, kas ierobežo bērna personiskās vai īpašuma tiesības un brīvības, uzskatāmas par amorālām un pretlikumīgām.
- Šāds likums nevar tikt attiecināts uz saistībām, kas ir radušās pirms likumprojekta Parāda atgūšanas likums pieņemšanas un izsludināšanas.
- Likumprojekts Parāda atgūšanas likums var tikt piemērots tikai brīvprātīgi, respektīvi, kreditoram pirms parādsaistību nodošanas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējam ir jāsaņem parādnieka rakstveida piekrišana.
Valsts tiešais uzdevums ir savu pilsoņu, to interešu aizstāvība (cilvēktiesības, bērnu tiesības, patērētāju tiesības).
Lūdzam Saeimu nepieņemt likumprojektu Parāda atgūšanas likums pirms nav izskatīti grozījumi Civilprocesa likuma 594.pantā, kā arī ar likumu noteikti parādniekam un viņa apgādībā esošajām personām atstājamie iztikas līdzekļi.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
