Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Diemžēl var prognozēt, ka Eiropā pieaugs naida noziegumu skaits. Diemžēl mazāka, manuprāt, ir izpratne, ka tā nav specifiski ebreju un musulmaņu "iekšējā lieta".

Kontekstā ar Tuvajos Austrumos notiekošo Rietumu tiesībsargājošo iestāžu secinājumi ir diezgan nepārprotami. Britu "The Guardian" 20. oktobrī: Londonas policija informē, ka pērnā gada oktobra pirmajā pusē reģistrēti 15 antisemītiska rakstura aizskārumi, bet šogad 1.–18. oktobrī – 218. Pieaugums, virsrakstā vēsta laikraksts, ir 1350%, un piebilst, ka par 140% kāpis arī pret musulmaņiem vērstu aizskārumu skaits. 

BBC 18. oktobrī: Berlīnē uzbrūk sinagogai, pret Izraēlu vērstas neatļautas demonstrācijas dalībnieki uzsāk fiziskas sadursmes ar policiju. "Euronews" 16. oktobrī: Francijā valdība paaugstina terorisma draudu līmeni, uz laiku tiek evakuētas vairākas lidostas, Luvra, Versaļas pils un citi objekti.

Domāju, ka nav jāturpina, jo vairums cilvēku arī Latvijā vismaz intuitīvi nojauš, ka Izraēlas un islāma pasaules attiecību būtiska pasliktināšanās atstarojas arī ārpus Tuvo Austrumu reģiona.

Tajā pašā laikā man šķiet, ka šī naida eskalācija Latvijā izraisa tikai nožēlu – jo kuram normālam cilvēkam šāda gaisotne var patikt – un vēl dažu indivīdu gadījumā nožēlu par izbojātu atvaļinājumu, bet ne lielas bažas. Latvijā arābu izcelsmes vai musulmaņu pasaulei piederīgu cilvēku ir samērā maz, savukārt paši vietējie uz tādām nejēdzībām kā antisemītisms nepavelkas. Par laimi, kopš Otrā pasaules kara beigām Eiropā antisemītisms esot kļuvis par teju vai tabu. Tiešām?

Sākšu ar Latviju un šogad Latvijas Universitātes Akadēmiskā apgāda izdoto juristes Kristīnes Dupates grāmatu "Naida noziegumi un naida runa. Starptautiskie standarti un Latvijas tiesiskais regulējums un prakse". Tīmeklī bez maksas lasāmajā tekstā šī raksta kontekstā atzīmējami divi aspekti.

2020. gadā veiktā aptauja liecina, ka 6,8% Latvijas iedzīvotāju nevēlētos kā kolēģi ebreju izcelsmes personu, 21,2% nevēlētos, lai viņš/viņa kļūtu par bērna laulāto, 4,3% nevēlētos, lai ebrejs dzīvotu kaimiņos, 2,7% nevēlas, lai ebreji vispār dzīvo Latvijā, un 30,3% nevar pieņemt ebreju izcelsmes personu kā Latvijas prezidentu (69. lpp.). Atturēšos komentēt šos skaitļus, jo neesmu tos salīdzinājis ar līdzīgas ievirzes aptaujām citās Eiropas valstīs. Tomēr interesanti.

Otrs, manuprāt, būtisks aspekts Dupates grāmatā ir, vienkāršoti pārstāstot, šāds: nav jau tā, ka naida nozieguma veicējs ir kaut kāds viens cilvēku tips ar paaugstinātu agresivitāti, zemu izglītības līmeni un līdzīgi stereotipiskiem raksturlielumiem. Ir vesela virkne šādu tipu (77. lpp.) – "asu izjūtu meklētājs", "aizstāvis", "atriebējs", "misionārs" u.c. Respektīvi, tā saucamie trigeri (impulsi), kuri indivīdu var pamudināt pretīgi izrunāties vai rīkoties, ir dažādi.

Tāpat Latvijas kā "miera ostas" kontekstā jāatgādina, ka vērā ņemama sabiedrības daļa turpina patērēt Krievijas informatīvos produktos, savukārt kaimiņvalstī izsenis dzīvelīgais antisemītisms pēdējā gadā ir uzplaucis varenos ziedos Krievijas uzbrukuma Ukrainai dēļ.

Ja kādam trūkst laika vai krievu valodas prasmju, lai noskatītos šo neseno "The Current Time TV" videomateriālu, ir vērts atcerēties, ka vienlīdz histērisko un derdzīgo toņkārtu Krievijā veido ne tikai Ukrainas prezidenta ebreju saknes, bet arī viedoklis, ka redzamākie no Kremļa kritiķiem vai no Krievijas aizbraukušajiem (sākot ar Maksimu Galkinu, beidzot ar Anatoliju Čubaisu) arī ir ebreju izcelsmes. Būtu diezgan naivi iedomāties, ka Krievijas propagandas antisemītisms (un ne tikai tas, protams) neietekmē prātus arī Latvijā.

Būtu arī pārdroši apgalvot, ka pēc nacistiskās Vācijas sagrāves Otrajā pasaules karā antisemītisms Eiropā ir vai nu pilnīgi marginālu, vai, vienkāršoti izsakoties, arābu un/vai islāma kopienu "lauciņš". Ungārija, Kunmadara, 1946. gads: paklīst baumas, ka šajā lielajā ciemā izdzīvojušie ebreji (73) nogalina kristiešu bērnus desu gatavošanai. Pūlis uzbrūk ebrejiem, divus nogalina, ievaino piecpadsmit. Polija, Krakova un Kelce, laika posms no 1945. gada augusta līdz 1946. gada jūlijam: grautiņos nogalināto ebreju skaits svārstās no 500 līdz 1000. Dažādu iemeslu – bet galvenokārt antisemītiskās gaisotnes dēļ – ebreji no Polijas brauca prom vairākos viļņos – 1957., 1959., 1968. gadā.

Jāņem vērā, ka antisemītismam ne vienmēr ir tik brutālas izpausmes. Manu asinsspiedienu neietekmē t.s. vēsturnieku disputs Vācijā pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, un vēsturnieks Ernsts Nolte (1923–2016) pilnīgi noteikti nebija dumiķis, tomēr viņa vēl 1986. gadā paustie argumenti [1], ka nacistu rīcība ar ebrejiem patiesībā daudz neatšķiras no tā, kā Otrā pasaules kara laikā amerikāņi internēja ASV dzīvojošos japāņus, diemžēl liecina, ka arī labi izglītoti un intelektuāli rosīgi cilvēki var būt antisemīti, lai gan paši to droši vien nekad neatzītu.

Atsevišķa tēma ir daļa t.s. Rietumu kreiso liberāļu, kas pēdējo nedēļu laikā no atbalsta palestīniešiem (tāds bijis jau ilgstoši) aizdreifējusi slēpta antisemītisma virzienā. Es nezinu, vai tie vairāk nekā simts cilvēku, kuri aizvadītajā nedēļā tepat Viļņā izgāja demonstrācijā ar plakātiem par Izraēlas īstenoto palestīniešu "genocīdu", ir antisemīti, bet skaidrs, ka nekādas siltās jūtas pret ebrejiem viņi nelolo.

Tāpat skaidrs, ka naida runā un rīcībā izpaužas arī islāmofobija – vienkārši godīgi jāatzīst, ka par šo tēmu es zinu mazāk. Tomēr, veltot ne vairāk par 15–20 minūtēm divās dienās (nemānos!), lai ieskatītos soctīklos, jau pamanīju ierakstus, ka Rīgas kebabnīcas esot ļoti aizdomīgas un varas iestādēm jau sen te bija kaut kas jādara. Ja pret Izraēlu agresīvi noskaņoti personāži Eiropā veiks vardarbības aktus – un viņi to pilnīgi noteikti darīs –, tad arī mēs Latvijā varam sagaidīt jūtamu naidīguma kāpumu pret tiem, kuri ir vai izskatās pēc "arābiem" vai "musulmaņiem".

Pēc tā domas lidojuma, ko Latvijas Republikas teritorijā dzīvojoši ļaudis demonstrēja pandēmijas laikā, mani vairs nekas neizbrīnīs – gan attiecībā uz ebrejiem, gan arābiem/musulmaņiem. Atliek sevi mierināt ar domu, ka arī šajā tēmu lokā mēs būsim, kā saka, lieli karotāji tikai internetā. Nedaudz ciniski izsakoties, būs labi, ja tiksim cauri ar naidu virtuālajā pasaulē un diviem trim sīkā huligānisma aktiem (kaut kā apķēpāšanu).

Tomēr manas slejas galvenā doma ir cita. Lai gan aktīvākie viedokļu paudēji bieži un labprāt izsaka savus uzskatus par "sorosītiem", "melnajiem", "šķībacainajiem", "nacionālistiem" un tā tālāk, kopumā pašmāju publika, manuprāt, dzīvo priekšstatā, ka esam "salīdzinoši" (jautājums – ar ko?) prātīga un apdomīga nācija. Proti, mūs vēl nav tā īsti skāruši tie "globalizācijas trakumi".

Ceriet vien. Jo vairāk integrējamies globālajā pasaulē – kaut vai patērējot informāciju –, jo ciešāk saskaramies (un inficējamies) ar visa veida fobijām. Jo globālāka kļūst pasaule, jo vairāk cilvēki grib atrast sev kādu pašidentitāti un dedzīgi to aizstāvēt. Tas nav nedz labi, nedz slikti – apkārtējo dalīšana savējos un svešajos ir raksturīga dzīvām būtnēm. Tiesa, man labāk patiktu, ja svarīgākās pašidentitāšu grupas būtu, teiksim, kāda mūziķa vai sporta fani, tie, kuri lasa dzeju, tie, kuri tic citplanētiešiem, vegāni un tie, kuri vegānus uzskata par dīvaiņiem. Nelaimes sākas tad, kad pašidentitātes pamatā ir priekšstats, ka tu piedalies izšķirošajā "civilizāciju sadursmē". Protams, pareizajā pusē.


[1] Hudges, Judith M. The Perversion of Holocaust Memory. Writing and Rewriting the Past after 1989. Bloomsbury Publishing, 2022, 68.–69. lpp.

Novērtē šo rakstu:

25
42

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

FotoJau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Lasīt visu...

21

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

FotoKā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Lasīt visu...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...