Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms nedēļas uzzinājām, ka, lai risinātu problēmas ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmu, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens piedāvā veidot augsta līmeņa darba grupu. Ierēdņu valodā darba grupas veidošana kāda jautājuma risināšanai parasti nozīmē laika novilcināšanas un nekā nedarīšanas taktiku. Vai tiešām ekonomikas ministrs pēc divu gadu neefektīvas darbības OIK sistēmas sakārtošanas jomā ir metis plinti krūmos un turpmākos jautājumus par nelaimīgo OIK pāradresēs jaunizveidotajai darba grupai?

Šajā sakarā Jaunā konservatīvā partija (JKP) pieprasa ekonomikas ministra atbildes uz pieciem ar OIK saistītiem jautājumiem:

1) par novēlotā plānotā OIK sistēmas audita jēgu,

2) par aprēķinu formulas maiņu, kas ļāva aktivizēties OIK atbalsta saņēmējiem,

3) par EM rīcību, kas var pasliktināt Latvijas valsts un līdz ar to visu nodokļu maksātāju pozīcijas pret valsti uzsāktajās tiesvedībās,

4) par Ekonomikas ministrijas (EM) shēmu pārnest OIK atbalsta maksājumus no patērētājiem uz nodokļu maksātājiem,

5) par (ne)paveiktajiem darbiem, kas ļautu mazināt sadales un pārvaldes tarifus Latvijā kā visaugstākos Baltijā,

Jautājums Nr.1 – Par plānotā novēlotā OIK sistēmas audita jēgu

Kāda ir jēga no Ekonomikas ministrijas izsludinātā 400 000 eiro vērtā pētījuma „Sistēmas, kuras ietvaros komersantiem, kuri ražo un realizē elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai saņem garantēto maksu par uzstādīto jaudu, ilgtspējas, efektivitātes un atbilstības sabiedrības interesēm, izvērtējums un ieteikumi sistēmas tālākai attīstībai līdz 2030. gadam” veikšanas, ja ekonomikas ministra divu gadu darbības laikā jau pieņemti vairāki nekvalitatīvi un sabiedrības interesēm neatbilstoši lēmumi?

– Vai ministrs pēc diviem darbības gadiem beidzot sapratis, ka OIK saimniecībā valda bardaks un Ekonomikas ministrija pēc būtības netiek galā ar OIK atbalsta saņēmēju uzraudzību un pārkāpumu novēršanu? Vai šādu OIK sistēmas auditu nevajadzēja jau pirms diviem gadiem, lai vismaz daļēji pasargātu elektrības patērētāju maciņus?

– Nelaime tāda, ka lielie jautājumi OIK sakarā jau pieņemti pirms plānotā OIK sistēmas audita:

(i) Ekonomikas ministrija 2017.gadā ir saskaņojusi ar Eiropas Komisiju sabiedrības un patērētāju interesēm neatbilstošo valsts atbalsta politiku (OIK, bet izņemot TEC-2), kas nākošo 10 un vairāk gadu laikā dod juridisko paļāvību visiem OIK atļauju turētajiem;

(ii) ir ieviesta OIK atbalsta aprēķina formula (MK 262. noteikumi), kuras rezultātā jau 2017. gadā ir strauji palielinājusi OIK slogu;

(iii) Ekonomikas ministrija un valdība ir akceptējusi OIK jaudas maksājumu TEC-2/TEC-1 689 miljonu eiro apmērā pārnešanu uz patērētāju un nodokļu maksātāju pleciem.

(iv)

– JKP uzskata, ka ekonomikas ministrs savas darbības laikā nav nodrošinājis stingru valsts atbalsta īstenošanas uzraudzību, un Ekonomikas ministrija nespēj izkontrolēt vairāk nekā 400 OIK atbalsta saņēmēju darbību (vai tiek lietota pareizā tehnoloģija attiecīgajā režīmā, vai izpildīti efektivitātes kritēriji) un padziļināti pārbaudīt finanšu rādītājus (cik pamatoti izdevumi), lai neatbilstību vai krāpšanas gadījumā adekvāti reaģētu, atņemot OIK atbalsta licenci.

– Arī EM virzītie MK noteikumu Nr. 221 un Nr. 262 grozījumi par AER un koģenerācijas darbību risinājumiem nenodrošina stingras kontroles instrumentus un neaizsargā patērētāju makus. Piedāvātajiem noteikumiem ir vairāki būtiski trūkumi, t.sk.:

1) Pašpatēriņš netiek vērtēts vēsturiski un līdz pat 2019. gada 1. jūlijam, apliecinot, ka pašreiz tie nemaz nav pārkāpumi.

2) Nenotiek lietderīgā siltuma vērtēšana vēsturiski un līdz pat 2019. gada 1. jūlijam, apliecinot, ka pašreiz tie nemaz nav pārkāpumi.

3) Par mazākiem pārkāpumiem tikai ar ceturto brīdinājumu var atcelt tiesības uz obligāto iepirkumu!

4) Ne vārda par atbalsta atgriešanu: grūti ko tādu iedomāties LIAA, CFLA, LAD īstenotajās atbalsta programmās.

Vai tā tiešām varētu būt, ka ekonomikas ministram rīkoties izlēmīgi traucē Vienotības sponsoru intereses, jo mediji ziņo, ka Vienotība no atjaunojamo resursu uzņēmējiem ziedojumos saņēmusi 256 000 eiro, kamēr ZZS – 140 000 eiro un NA – 15 000 eiro?

Jautājums Nr.2 – Par aprēķinu formulas maiņu, kas ļāva aktivizēties OIK atbalsta saņēmējiem

Vai 2016.gada jūlijā veiktā tarifu nofiksēšana MK noteikumos Nr.262 atjaunojamās enerģijas ražotājiem, kas skar aptuveni 110 biomasas un biogāzes elektrostacijas, ir veicinājusi strauju OIK maksājumu pieaugumu līdz 290 miljoniem eiro 2017. gadā?

OIK izmaksas 2015.gadā veidoja ap 250 miljoniem eiro, 2016. gadā – ap 237 miljoniem eiro. Bet pērn – pēkšņi straujš kāpums līdz 290 miljoniem eiro, turklāt tas ir vēl ar aptuveni 30 miljonu eiro SEN (subsidētās elektroenerģijas nodoklis) piemērošanu, kas 2018.gadā vairs nebūs piemērojams!

– Sakarā ar 2017.gada marta gaidāmo gāzes tirgus liberalizāciju un SPRK regulētā tarifa “izzušanu” brīvā gāzes tirgus apstākļos, Ekonomikas ministrija ļoti neveiksmīgi mainīja OI aprēķina formulas MK 262. noteikumos. Līdz Ekonomikas ministrijas lēmumam viena no OI aprēķina formulas komponentēm bija “Regulatora apstiprinātais dabasgāzes tirdzniecības gala tarifs”, kas, pateicoties vismaz 30% gāzes (un naftas) cenu kritumam 2014.-2016.gadā, mazināja kopējo aprēķinātā OIK atbalsta apmēru.

– Tā vietā, lai SPRK regulētās gāzes cenas referenci aizstātu ar, piemēram, dabasgāzes cenu starptautiskā biržā, kas pēdējo gadu laikā piedzīvojusi lielu kritumu, tādējādi ietaupot vairākus desmitus miljonus eiro patērētājiem OIK maksājumos, Ekonomikas ministrija nofiksēja OI atbalsta aprēķina formulas patērētājiem neizdevīgā veidā.

– JKP uzskata, ka šādi rīkojoties Ekonomikas ministrija atkal par rentabliem padarīja projektus, kuri dēļ zemā gāzes tarifa atradās uz maksātnespējas sliekšņa. Valsts bez objektīvas nepieciešamības panāca pretim tiem uzņēmējiem, kuri brīvprātīgi uzņēmās mainīgā tarifa risku un augstas gāzes cenas periodā pelnīja (“peļņu privatizējam, zaudējumus socializējam”).

– Turklāt tika radīta izdevīga situācija to projektu realizēšanai, kuri iepriekš atradās “iesaldētā” stāvoklī samazinājušās gāzes cenas dēļ un nespēja piesaistīt finansējumu projektu realizācijai. Tā kā kopš 2012.gada jaunas atļaujas nav tikušas izsniegtas, tad vairākām izsniegtajām atļaujām bija termiņš līdz 2017.gada beigām realizēt savus projektus vai zaudēt atļaujas. Valsts palaida garām iespēju sagaidīt šo atļauju izbeigšanās termiņus un bez juridiskiem riskiem atbrīvoties no atļauju radītajam saistībām.

Vai tiešām dāsnā un patērētājiem papildus desmitiem miljonu eiro izmaksājusī obligātā iepirkuma tarifa formulas maiņa bija samaksa par to, lai valsts atbalstu regulējošie MK grozījumi vispār tiktu saskaņoti ar ZZS, un ekonomikas ministrs varētu realizēt vien dažus miljonus vērto OIK samazināšanas mehānismu energoietilpīgiem rūpniecības uzņēmumiem (“Cemex”, “Latvijas Finieris” un “Valmieras stikla šķiedra”), kas tāpat, pēc būtības, ir OIK sloga pārdale starp patērētāju grupām?

Lai vai kā, daudzi biogāzes un biomasas elektrostaciju īpašnieki var būt pateicīgi Ekonomikas ministrijai, ka tā ir ļāvusi turpināt labi pelnīt uz patērētāju rēķina...

Jautājums Nr. 3 – Par EM rīcību, kas var pasliktināt Latvijas valsts un līdz ar to visu nodokļu maksātāju pozīcijas jau pret valsti uzsāktajās tiesvedībās

Kāpēc Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks J.Patmalnieks bez saprotama iemesla 2017. gadā, vēl “moratorija” laikā ir parakstījis vairākus lēmumus (pielikumā) par OIK atļauju termiņu pagarināšanu, kurus vēlāk ekonomikas ministrs “varonīgi” atceļ? Vai tā ir laba prakse valsts pārvaldē? Vai tas nepasliktinās valsts pozīcijas jau no šo uzņēmumu puses uzsāktajās tiesvedībās pret valsti?

– JKP rīcība ir nonākušas četras vēstuļu kopijas; trijās no tām EM valsts sekretāra vietnieks J.Patmalnieks atļauj SIA “E Seda”, SIA “Elektro Rīdzene” un SIA “E Strenči” pagarināt OI atļaujas derīguma termiņu par diviem gadiem (līdz 2019. gada aprīlim), bet vienā – atļauj “Madonas Eko” palielināt elektroenerģijas ražošanas jaudu, tā vietā, lai izmantotu šo situāciju un pārtrauktu izsniegtās OI atļaujas par neievērotajiem noteikumiem.

– Tikai pusgadu vēlāk – 2017. gada 20. decembrī – ekonomikas ministrs anulē pagarinātās atļaujas SIA “E Stenči”, SIA “Elektro Rīdzene”, bet šogad tiek atceltas atļaujas elektrostacijām SIA “Madonas EKO” un SIA “E Seda”.

Vai šajā gadījumā EM nav noticis noziegums, kura mērķis 1) rādīt sabiedrībai EM aktīvu pozīciju, 2) EM darbībās iekļaut tādas juridiskas rīcības, kas mazina valsts iespējas tiesvedībās vinnēt, kamēr OIK uzņēmējiem – palielina iespējas vinnēt?

Jautājums Nr.4 – Par Ekonomikas ministrijas shēmu pārnest OIK atbalsta maksājumus no patērētājiem uz nodokļu maksātājiem

Kāpēc ekonomikas ministrs grib likt patērētājiem un nodokļu maksātājiem vēl 11 gadus maksāt “Latvenergo” 689 miljonus eiro par TEC-2/TEC-1 uzstādīto elektrisko jaudu, kam nav nekāda sakara ar atjaunojamo energoresursu atbalstu, ja elektrības patērētāju apmaksāto “Latvenergo” pamatkapitāla uzkrājumu var izmantot daudz lietderīgāk citiem sabiedrības mērķiem?

– Ekonomikas ministrs kā lielu sasniegumu min to, ka ir piedāvāta “Latvenergo” OIK nākotnes saistību samazināšana par TEC-2/TEC-1 uzstādīto jaudu, apmaksājot to ar “Latvenergo” pamatkapitāla samazināšanu 454 miljoniem eiro apmērā.

– Taču kāpēc – caur šo shēmu – ekonomikas ministrs grib likt patērētājiem un nodokļu maksātājiem vēl 11 gadus maksāt “Latvenergo” 689 miljonus eiro par TEC-2/TEC-1 uzstādīto elektrisko jaudu, kam nav nekāda sakara ar atjaunojamo energoresursu atbalstu? Atgādinām, ka TEC-2 ir ar Krievijas gāzi darbināms projekts.

JKP, analizējot darījumu, ir secinājusi, ka vienīgais sarežģītās shēmas rezultāts – turpmāk šis maksājums OIK atbalsta saņēmējiem tiks veikts no valsts budžeta tieši nevis caur elektrības rēķiniem, kā rezultāts maksājums ir pārlikts no patērētājiem (elektrības rēķinu apmaksātājiem) uz visas valsts iedzīvotājiem – nodokļu maksātājiem.

JKP ir pilnībā pārbaudījusi šos ciparus un ir gatava publiski diskutēt ar ekonomikas ministru par piedāvātā risinājuma neatbilstību sabiedrības interesēm.

Jautājums Nr.5 – Par (ne)paveiktajiem darbiem, kas ļautu mazināt sadales un pārvaldes tarifus Latvijā kā visaugstākos Baltijā

Ko ekonomikas ministrs ir darījis, lai veicinātu “Latvenergo”, “Sadales tīkls” un “Augstsprieguma tīkls” izmaksu un investīciju plānu optimizāciju, ņemot vērā, ka sadales un pārvaldes tarifi Latvijā ir visaugstākie Baltijā?

– JKP uzskata, ka “Sadales tīkliem”, “Augstsprieguma tīkliem” un Regulatoram ir jāpārskata maksa par elektroenerģijas sadalīšanu un pieslēguma nodrošināšanu, kas pašreiz ir augstākās Baltijā, atbilstoši tirgus cenām un labas prakses principiem. Piemēram, “Latvenergo” kā mātes uzņēmums “Sadales tīkliem” ir noteicis nepamatoti augstu īpašuma nomas maksu; arī “Latvenergo” “Sadales tīkliem” sniegto grāmatvedības, IT un citu pakalpojumu cenas ievērojami pārsniedz tirgus cenas.

– Turklāt jāvērtē, cik efektīva ir “Sadales tīklu” investīciju politika, kas līdz šim pārāk daudz paļāvusies uz valsts garantētām subsīdijām, ko apstiprina SPRK un maksā visi elektrības lietotāji, lai gan ir iespējams, piemēram, piesaistīt finansējumu no privātā sektora obligāciju formā, kā to dara “Latvenergo” un “Altum”.

– Diemžēl elektroenerģijas pārvades un sadales pakalpojumi ir “Latvenergo” izstrādāta shēma, kā no patērētājiem paņemt vairāk, jo “Sadales tīkls” un “Augstsprieguma tīkls” rīkojas atbilstoši “Latvenergo” norādījumiem – tieši un caur savām ieceltām Padomēm (arī budžets tiek konsolidēts); bet valdībai tas ir izdevīgi, jo ar bagātīgām dividendēm tiek papildināts valsts budžets.

Lūdzam sniegt atbildi un skaidrot ekonomikas ministra un Ekonomikas ministrijas pieņemtos lēmumus, to apsvērumus un motivāciju, ņemot vērā mūsu norādītos argumentus un bažas par nolaidīgo OIK politiku likumā noteiktā kārtībā.

Novērtē šo rakstu:

81
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...