Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Piecgade gada laikā?

Roberts Pilders
12.03.2015.
Komentāri (16)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Droši vien daudziem vēl atmiņā padomju gados tik populārais sauklis - piecgadi četros gados. Izrādās, ka Valsts augu aizsardzības dienests grasās šo rekordu pārspēt un, iespējams, pat pretendē uz Ginesa rekordu, jo, ja tic oficiāliem dokumentiem, šis dienests ir gatavs piecu gadu darba apjomu paveikt vienā (!!!) gadā.

Valsts augu aizsardzības dienests pamanījies ministriem uz galda nolikt dokumentu, kuru valdība arī apstiprinājusi, tajā pasludinot, ka spēj strādāt 40 stundas diennaktī (dokumentā gan nav ne vārda par to, kā dienests iecerējis kārtot jautājumu ar Dievu to kungu par diennakts stundu skaita palielināšanu, bet nu kam gan nepieciešami tādi sīkumi, ja 14 augstākās valsts amatpersonas, ne aci nepamirkšķinot, ir gatavas par to nobalsot).

Augu aizsardzības dienests bija pamanījis, ka strādā teju par velti, tādēļ izdomāja, ka nepieciešams pakalpojumu cenu paaugstināt, - un ne jau tā drusciņ, bet veselas 20 reizes. Nu, un, lai to dabūtu gatavu, protams, ir jāuzraksta arī pamatojums un, vēlams, arī aprēķins.

Dienests skatās instrukcijā un rēķina. Ņem, piemēram, 20 kubikmetrus neapstrādātas koksnes – baļķus ar visu mizu. Pārbaudītājs – Valsts augu aizsardzības dienesta Rīgas nodaļas vecākā inspektore – ņem rokā cirvīti, nocērt mizas fragmentus atbilstoši instrukcijā norādītajam daudzumam un vietām. Tad rūpīgi pēta un analizē koksnes stāvokli zem mizas. Skatās, vai nav kaitēkļu bojājumu. Vai nav kukaiņu atstātas ejas. Vai kaut kur nemana meža ļaundaru grauzumus. Un tā izvērtē visu pēc kārtas. Nedod, Dievs, ja atklājas, ka pa eksportam paredzētajiem baļķēniem rosās kādi kaitīgi organismi! Tad pārbaudītājam nākas noteikt kaitēkļa sugu. Ir jānoņem un jāsagatavo paraugi, lai laboratoriski varētu pārliecināties, ir vai nav tur kādi mūdži bijuši un kas tie tādi īsti ir. Kā teikt, ļaunais atradums jāpierāda.

Dienests rēķina un rēķina, un saskaitļo, ka visam šim procesam vajag astoņas stundas – tātad 20 kubikmetru pārbaudei nepieciešama vesela darbdiena. Un darbdiena dienestam izmaksā vidēji 56,60 eiro. Vidēji tāpēc, ka pārbaudei nepieciešamais laiks ir atkarīgs gan no kokmateriālu veida, gan daudzuma, jo meža kaitēkļi visai atšķirīgi mīl dažādas koku sugas. Skujkokos mitinās un barojas vieni kaitēkļi, lapu kokos citi utt. Darbdienas cenā dienests ieskaita to pašu, ko visi citi pārbaudītāji, – darbinieku darba algu, darba devēja sociālo nodokli, transporta izmaksas, datubāzes uzturēšanu, inspektora aprīkojumu un viņu apmācību. Tas nozīmē, ka viena kubikmetra koksnes pārbaude pēc jaunā izcenojuma dienestam izmaksā 2,83 eiro.

Nav gan saprotams, kā dienests izdzīvojis līdz šim, par šo sarežģīto un dārgo procesu iekasējot 20 reizes mazāku maksu, bet nu šo netaisnību dienests ir gatavs nekavējoties novērst, tādēļ arī sūta ministriem apstiprināt jauno cenrādi.

Pēc šī detalizētā Ministru kabineta noteikumos minētā darbu apraksta ir skaidrs, ka viens dienesta inspektors darba dienas – tātad astoņu stundu laikā – spēj pārbaudīt 20 kubikmetrus koksnes. Taču izrādās, ka vienā vienīgā Rīgas ostā pērn šādas pārbaudes bija obligāti nepieciešamas 360 tūkstošiem kubikmetru koksnes.

Tas ir pilnīgs āprāts, kā jāstrādā Valsts augu aizsardzības dienesta Rīgas nodaļas 15 inspektorēm (visas daiļā dzimuma pārstāves)! Un katrus 20 kubikmetrus inspektores apmīļojušas vidēji astoņas stundas, respektīvi pilnu darbdienu. Nav jābūt milzu matemātiķim, lai saprastu, ka pērn inspektorēm nācās viena gada vietā ir nostrādāt gandrīz piecus gadus!

Iedomāsimies, kā 15 dāmas, ar cirvīšiem bruņojušās, acu un ausu nepacēlušas tik plēš baļķēniem mizu nost, pēta kukainīšus un koksnes spraugas, iesaiņo uz laboratoriju sūtāmos paraugus. Ja arī neviena no viņām darbdienās nedarītu neko citu, kā tikai ar tiem cirvīšiem plēstu un plēstu nost mizas, arī tad vairāk nekā trīs gadu normu paveikt neizdotos. Diennaktī vienkārši ir tikai 24 stundas, respektīvi trīs reiz astoņas darbstundas.

Varbūt viņas ņēmušas talkā arī tās 110 brīvdienas un svētku dienas, kas pa gadu salasās? Un arī tad nesanāk gadā nostrādāt piecus gadus...

Ja nu inspektori tomēr grib arī paēst, izgulēties, samīļot savus tuviniekus, pasportot, vārdu sakot,  darīt visu to, ko cilvēki dara savās 16 no algas darba brīvajās stundās? Tad no Rīgas ostas vien eksportēto kokmateriālu kravu pārbaudei Rīgas brīvostā vajadzētu vismaz 72 inspektorus - un arī ar nosacījumu, ka viņi visas astoņas darba stundas raujas, galvu nepaceļot, tik ar cirvīšiem – tuk,tuk,tuk...

Bet tik daudz inspektoru nav pat visā Latvijā – kopumā dienestā ir gandrīz uz pusi mazāk inspektoru – 43.

Interesanti, vai zemkopības ministrs Jānis Dūklavs zina, kādā absurdā būtu jāstrādā viņam padotās institūcijas ļaudīm, ja viņi godprātīgi darītu to, ko paši ierakstījuši Ministru kabineta noteikumos? Un vai pārējie ministri zina, ka Zemkopības ministrijas padotības iestāde ar viņu uzticēšanos sagatavotā dokumenta kvalitātei un loģiskumam ir panākusi, ka tai tiek maksāts par darbu, kuru pat teorētiski nav iespējams paveikt?

Bet Laimdotai Straujumai noteikti ieteiktu pieteikt šo dienestu Ginesa rekordam – lai atrod vēl kāds tādu valsti, kur izdodas ar valdības lēmumu gandrīz dubultot diennakts stundu skaitu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...