Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Pie Veļikajas 03.1944

Ex-seržants (literārs pseidonīms)
06.03.2013.
Komentāri (56)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

1944.gada februāra beigās pēc smagām atkāpšanās kaujām pie Volhovas un Staraja Rusas abas Latviešu leģiona vienības – 2.brigāde un 15.divīzija ieņem aizsardzības pozīcijas Sorotas un Veļikajas upes krastos. Tikai 40 km uz rietumiem jau sākas Latvijas teritorija.

Līdz ar ierašanos jaunajās pozīcijās 2.brigāde tiek pārformēta par 19.divīziju un kopīgi ar 15. divīziju iegūst jaunu nosaukumu - 15. un 19. ieroču SS grenadieru divīzijas (Waffen-Grenadier Division der SS). Līdz ar to leģionāri vairs nav leģionāri, bet gan Waffen-Grenadier. Abas latviešu divīzijas tiek pakļautas VI SS korpusam.

Jaunajām nocietinātajām pozīcijām, ko vācieši lepni nosaukuši par Panther, neskaitot to, ka nav pilnībā pabeigtas, ir vēl viens nopietns trūkums - tās ir ierīkotas Veļikajas upes rietumu krastā, kas ir zemāks par austrumu, tādejādi dodot pretiniekam taktiskas priekšrocības. Tā domā abi latviešu kadru virsnieki - A.Silgailis un V.Veiss (oficiālais statuss - kājnieku priekšnieki un sakaru virsnieki pie divīziju štābiem ar tiesībām komandēt divīziju apakšvienības, tā kā divīziju komandieri tāpat kā divīziju štābu virsnieki varēja būt tikai vācieši), tādēļ tiek ierosināts pārcelt aizsardzības līniju uz augstienēm Veļikajas austrumu krastā. Vācieši piekrīt.

Nav viegli iejusties smagās kaujās nomocīto karavīru ādā, kas cerējuši rast patvērumu un relatīvu siltumu bunkuros, bet tā vietā jāgraužas sasalušā zemē zem krievu uguns. Atceras A.Silgailis: „Ilgās un smagās atkāpšanās kaujās nogurušie kaŗavīri, ierazdamies Veļikajas upes pozicijās, cerēja tur, kaut uz brīdi, rast fizisku atvieglojumu un iespēju savest sevi kārtībā, bet notika gluži otrādi. Atvieglojuma vietā viņiem tagad nācās nepārtraukti smagi strādāt, lai ieraktos sasalušajā zemē, turklāt pastāvīgi atrodoties zem ienaidnieka uguns.

Vietām purvainā pamata dēļ, ierakšanās nemaz nebija iespējama, un kaŗavīriem nācās apmierināties ar sekliem grāvīšiem. Nebija arī bunkuŗu, kur varētu rast patvērumu no ienaidnieka uguns un paglābties no lielā aukstuma. Ilgu laiku nācās iztikt vienīgi ar teltīm, kuŗas cēla no skujām un sniega. Dienā uguni kurt nevarēja, jo, tiklīdz parādījās dūmi, ienaidnieks šo vietu noklāja ar spēcīgu granātmetēju uguni. Naktīs, kad dūmi nebija saredzami un būtu bijusi iespēja sildīties, visiem vienību kaŗavīriem bija jāatrodas ierakumos, jo vienību cilvēku sastāvs ilgstošajās kaujās bija stipri sarucis.

Uztura un munīcijas piegāde, kā arī ievainoto nogāde bija iespējama vienīgi naktīs, jo vienību vezumi atradās upes rietumu krastā. Smagi ievainotiem bieži bija jāpavada 20 un vairāk stundas lielā aukstumā klajā laukā, kamēr viņus varēja evakuēt. Naktīs piegādātais uzturs bija jau sasalis, kad tas nonāca kaŗavīru rokās. Par spīti visiem grūtumiem un ciešanām, kaŗavīru garastāvoklis bija možs, un viņi par tām sevišķi nesūdzējās. Visi gan izteica vienu vēlēšanos: kaut vienu nakti pārgulēt siltā istabā un kaut reizi tikt pirtī, lai atbrīvotos no utīm, kas viņus ārkārtīgi mocīja.”

Pavēle paliek pavēle. Tomēr ir vēl viens nopietnāks šķērslis. Ir nokavēts laiks. Krievu 1.triecienarmijas priekšējās vienības jau bija pietuvojušās upes austrumu krastam, nonākot saskarē ar latviešu vienībām. Tā jau 1.martā agri no rīta sarkanarmiešu vienība 120 cilvēku sastāvā mēģina veikt izlūkošanu ar kauju, šķērsojot aizsalušo upi, un, izmantojot pārsteiguma momentu, ielaužas 15.divīzijas 33.kājnieku pulka aizsardzības līnijā. Ar 7.instruktoru rotas spēkiem aizsardzības līnija tiek atjaunota, un krievi atkāpjas, atstājot 80 kritušos.

19.divizijas frontē, kur saskare ar pretinieku nav tik cieša, galveno aizsardzības līniju izdodas pārvietot uz priekšu bez nopietnām kaujām. Ari pretējai pusei ir skaidra augstieņu taktiskā nozīme Veļikajas austrumu krastā, tāpēc jau 4.martā krievi uzsāk uzbrukumu Seredkina Sļepņu sādžai. Sīvās cīņas par šo sādžu ilgst līdz 10. martam, tai vairākkārtīgi pārejot no vienas puses pie otras līdz beidzot paliek pretiniekam. Pēdējā pretuzbrukumā smagus zaudējumus cieš 15.divīzijas 32.kājnieku pulks.

Augstiene 93,4 atrodas abu latviešu divīziju salaidnē un ir īpaši svarīga no taktiskā viedokļa, tā kā pārvalda visu upes ieleju 19.divizijas aizsardzības iecirknī. Zaudējot šo augstieni, problemātiska var kļūt visu aizsardzības pozīciju noturēšana Veļikajas austrumu krastā.

16.martā no rīta krievi atklāj spēcīgu artilērijas uguni pa augstieni un tai pieguļošo Sapronova sādžu, kam seko tanku atbalstīts kājnieku trieciens. Cietušas ievērojamus zaudējumus no artilērijas uguns, latviešu vienības ir spiestas atstāt Sapronovo un augstieni 93,4. Dažas stundas vēlāk ar 15.divīzijas 32.kājnieku pulka spēkiem tiek veikts pretuzbrukums, ka rezultātā pretinieks tiek izsists no Sapronovo, tomēr augstieni atgūt neizdodas, kaut arī cīņa pa šo pozīciju ilgts līdz vēlam vakaram.

19.divīzijas 43.kājnieku pulka vienībām, kas uzbrūk augstienei no ziemeļiem, izdodas ieņemt dažus ierakumus, tomēr tie ir atkal jāatstāj pēc spēcīga krievu pretuzbrukuma. Tikko aust gaisma, kauja iesākas ar jaunu sparu. Krievu mēģinājumi paplašināt iebrukumu cieš neveiksmi, tomēr arī latviešiem neizdodas atgūt augstieni.

Vācu 18.armijas vadība, apzinoties augstienes 93,4 nozīmi, izdod pavēli VI SS korpusam atgūt šīs pozīcijas par katru cenu. Šis uzdevums tiek uzticēts bijušajam Latvijas armijas pulkvedim, bet tagad Waffen SS Oberführer (cilvēcīgā valodā - virspulkvedim) Artūram Silgailim. Viņa rīcībā papildus jau iepriekš kaujās iesaistītām vienībām - 32.k.p 1.btl. (majors Hāzners), 43.k.p. 3.btl.(majors Stīpnieks), 15.div.izl.btl.(kpt. Lapainis), 15.div.prett.btl. (majors Trēziņš) - tiek nodots 19.divīzijas 44.kājnieku pulka 2.bataljons (vlt. Vilks). Turklāt 18. armijas vadība norīko atbalstam vienu triecienlielgabalu bateriju un triecienbumbvedēju eskadriļu.

Uzbrukums sākas 18.martā pulksten 16:00. To ievada aviācijas uzlidojums. JU 87 Stuka viena pēc otras, sirēnām gaudojot, ieiet stāvā pikē uz mērķi. Luftwaffe piloti savu darbu pieprot. Ik pa brīdim aviācijas bumbas iegulstas mērķī, par ko liecina stereotālskatī labi saskatāmas sprādzienu gaisā uznestās atlūzas. Pēc uzlidojuma Sturmgeschütz triecienlielgabali sāk „apstrādāt” krievu pozīcijas, pakāpeniski pārnesot uguni aizsardzības dziļumā. Tad viss beidzas tik pat pēkšņi, kā sācies. Cik pretinieka ugunspunktu ir iznīcināts un cik palicis neskarts ? Kas to lai zina. Ir laiks.

Gaisā uzšaujas signālraķete. Grenadieri pieplakuši ierakuma sienām gaida pavēli uzbrukumam. Vēderā nepatīkama kņudoņa. Vēl viena cigarete. Skatiens drudžaini tausta priekšlauku, vērtēdams katru cini un šāviņa izrautu bedri, kur patverties no pretinieka uguns. Atskan komanda. Viss, pārdomas pie malas. Turpmāk tikai uz iemaņām balstīti refleksi. Īss pārskrējiens, un MG 42 apkalpe ieņem jaunu pozīciju. Kādus pāris simt metru priekšā tarkšķ krievu Maksims, uzsitot ložu „fontāniņus” plaša lokā. Nāvīga barjera. Izskatās, ka tie kuces bērni paspējuši piešaut priekšlauku. Grenadieri nogulst. Pusminūtes laikā „kaulu zāģis” ir darba kartībā un sāk rīt patronlentu ar ātrumu 1200 šāvienu minūtē. Krievs uz brīdi apklust. Vai ilgi? Tad jau manīs. Uz priekšu!

Spēcīgais un straujais trieciens pretiniekam ir pārsteigums, un jau 17:30 augstiene tiek ieņemta. 19.martā krievi uzsāk nakts uzbrukumu, lai atgūtu zaudētās pozīcijas. Uzbrukums pāriet niknā nakts tuvcīņā vairāku stundu garumā. Darbā tiek laisti durkļi, uzasinātas sapieru lāpstas un naži. Uzbrukums tiek atsists, un augstiene paliek latviešu rokās. Vairāk uzbrukumus šai pozīcijai ienaidnieks neatkārtoja. Šo augstieni krievi ieņems nedaudz vēlāk - marta beigās uzbrukumā ar lielu dzīvā spēkā un ieroču pārsvaru. Kaujās pie Veļikajas latvieši zaudēja aptuveni 2000 kritušo.

16.-19. marta kaujas abas latviešu divīzijas izcīnīja kopīgi plecu pie pleca. Tā bija arī vienīgā reize visā kaŗā, kad abu divīziju vienības cīnījās kopīgā latviešu vadībā. Tādēļ trimdas organizācija Daugavas Vanagi 1952.gadā pieņēma lēmumu noteikt 16.martu kā Latviešu leģiona atceres dienu.

Avoti: Silgailis, A. Latviešu leģions: Dibināšana, formēšana un kauju gaitas Otrā pasaules kaŗā. Ar 296 attēliem un 30 schēmām. Kopenhāgena: Imanta, 1962

Pagātnes pelni jeb Latvijas Otrā pasaules kara sociālā atmiņa un identitāte. Uldis Neiburgs, 2010

P.S. Šis raksts nepretendē uz vēsturisku pētījumu ar pretenziju uz vienīgo patieso notikumu traktējumu, tā kā balstīts pamatā uz viena notikumu dalībnieka atmiņām, dalībnieka, kuram, pateicoties savam statusam, bija (vai varēja būt) pieejams vispusējs operatīvās situācijas redzējums.

Jāatzīmē, ka notikumu traktējums no dažādu iesaistīto personu puses var krasi atšķirties, piemēram, jautājumā par aizsardzības pozīciju pārvietošanu uz austrumu krastu. Šajā sakarā viens citāts no 32.kājnieku pulka bataljona komandiera Jēkaba Ozoliņa teiktā: “Tūliņ arī pienāca pavēle, ka es esot nenormāls un mani nekavējoties jānosūta uz Rīgas Kara slimnīcu gara spēju pārbaudei [..] Mani karavīri, latviešu vīri un jaunekļi, kurus es visu laiku saudzēju, pēc manas aiziešanas nolika savas galvas nemākulīgās vadības dēļ. Hāzners un Silgailis, kurš atradās šaipus upes, palika dzīvi un par šo iznīcināšanas “varoņdarbu” katrs nopelnīja pa Dzelzs krustam. Es šos krustus gan viņu vietā nebūtu spraudis pie krūtīm, jo tie bija slacīti ar mūsu kareivju asinīm, viņu “nopelnīšana” bija saistīta ar simtiem kareivju un virsnieku bojāeju.” (J. Ozoliņš atteicās izpildīt pavēli par pozīciju ieņemšanu austrumu krastā.) 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...