Pie kā noved lēmumi, kas balstīti aplamos datos? Pie betonā izpļakarētiem simtiem miljonu
AndrisKulbergs17.03.2025.
Komentāri (34)
Iesaki rakstu: 
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Neviens nespēj izskaidrot, kā var būt tāda datu variācija. Bet es varu, tie ir piedzīti dati, lai Rail Baltica projekts taptu ar pozitīvu ieguvumu ar jau traģiski samilzušām izmaksām. Tas ir nepieciešams tāpēc, lai gūtu ES atbalstu, jo ar negatīvu rezultātu ES nefinansēs.
Rezultātā pārspīlētās pasažieru plūsmas pārtop arī tehniskajās prasībās, jo, lai apkalpotu tādu pasažieru skaitu, ir jābūvē ēkas, stacijas, termināļi atbilstoši šādas plūsmas apkalpošanai
Šādi arī no viena, piebraucoša pie RIX termināla, Rail Baltica perona tas viss ir uzblīdis izmērā, kur Rail Baltica RIX stacija ir lielāka par RIX Lidosta termināli. 2026.gadā bija paredzēta 64x vilcienu dienā apkalpojošā kapacitāte!
Lūk, ir rezultāts tam, kad nedz ministri, nedz premjers, nedz prezidents Edgars Rinkēvičs neliekas ne zinis par Latvijas gadsimta lielāko infrastruktūras objektu.
Tagad tiks iztērēti ap ~1 miljardu eiro tikai betona stacijās, kur šo naudu būtu bijis 100x lietderīgāk ieguldīt pamattrasē.
Šīs politiskās ignorances dēļ visi Rīgas un Latvijas iedzīvotāji ir 100% situācijas ķīlnieki.
Es nekavējoties pieprasu Evikai Siliņai, Ministru kabinetam, Arvilam Ašeradenam sniegt skaidru atbildi par to:
- ko ir beidzot plānots uzbūvēt pirmajā RB kārtā?
- kādas ir aprēķinātās izmaksas un kā ir plānots tās finansēt?
- kāds ir būvniecības termiņš?
- kur valdība plāno ņemt būvniecības resursu (darbarokas, tehniku, inženierus, izejmateriālus), ja tie ir paralēli plānoti citos būvniecības projektos?
- vai Rail Baltica risina Latvijas aizsardzības vajadzības, Andri Sprūd?
- kad tiks sasaukta Igaunijas, Latvjas, Lieuvas premjeru tikšanās un informēti kaimiņi par to, ka Latvija esošā finansējuma modeļa apstākļos nav spējīga pildīt savas uzņemtās saistības?
- kad Rail Baltica tiks piešķirts officiāls militārās nozīmes statuss un ieviesti militārie risinājumi?
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
