„Petits” faktiski nonācis izputējušās „Ogres komercbankas” bijušā saimnieka kontrolē
PIETIEK14.12.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tas, ka laikraksta Čas un virknes citu laikrakstu un žurnālu izdevējs SIA Petits formāli nonācis sākotnēji Ukrainas Legbank, pēc tam – kāda Kipras ofšora īpašumā, faktiski nozīmē, ka turpmāk to kontrolēs izputējušās Ogres komercbankas bijušais saimnieks, savulaik Latvijas bagātāko cilvēku sarakstā atrodamais Arturs Jeresjko (attēlā).
Kā Pietiek jau informējis, Aleksejs Šeiņins, kas ilgus gadus bija izdevniecības nama Petits (izdod laikrakstu Čas, žurnālu VIP Lounge u.c.) īpašnieks un valdes priekšsēdētājs, 12. decembrī pilnībā šķīries no uzņēmuma.
Jau šā gada vasarā, kā rāda Lursoft datu bāze, 87% SIA Petits kapitāldaļu nonāca Ukrainas Legbank īpašumā, augustā Legbank pārņēma visu Petitu, bet šā gada 5. decembrī par jauno oficiālo Petita īpašnieku kļuvis Kipras ofšors Lanchrome Limited.
No 12. decembra Šeiņins pametis arī Petita valdes priekšsēdētāja posteni, - tagad to ieņem Andrejs Caregorodcevs (kurš nav ne Latvijas pilsonis, ne pastāvīgais iedzīvotājs), valdē kopš šā gada jūnija ir arī Sergejs Baranovskis un Tatjana Belousenko.
Ne Ukrainas bankas nosaukums, ne jauno Petita īpašnieku vārdi plašākai sabiedrībai neko neizsaka, taču patiesībā lielākā daļa no viņiem ir bijuši un joprojām ir cieši saistīti ar Latviju.
2006. gada vasarā Legbank akciju kontrolpaketi – Ukrainas mediji ziņoja, ka gandrīz simtprocentīgi – iegādājās Latvijas Ogres komercbanka, kuras faktiskais saimnieks bija Jeresjko, un par Ukrainas bankas uzraudzības padomes locekļiem reizē ar Jeresjko kļuva arī viņa kompanjoni Viktors Laucis, Jurijs Stepanovs, Oļegs Nazarins un jau pieminētais Sergejs Baranovskis. Savukārt par bankas revīzijas komisijas locekli kļuva arī tāpat jau pieminētā Tatjana Belousenko.
Ukrainas mediji tolaik arī ziņoja, ka, lai neradītu sev nevajadzīgas problēmas ar Ukrainas Centrālo banku, Ogres komercbankas struktūras Kijevā reģistrējušas tāda paša nosaukuma SIA, no kurām katra iegādājusies pa Legbank akciju paketei. Rezultātā Ogres komercbankai nav bijis nepieciešams ilgstošais saskaņošanas process, kāds būtu vajadzīgs, ja šī skaitītos ārvalstu investīcija.
Kā izrādās, šī shēma labus rezultātus devusi arī pēc tam, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome jau tā paša 2006. gada 21. decembrī nolēma anulēt Ogres komercbankas kredītiestādes darbības licenci. Rīgas apgabaltiesa pēc FKTK lūguma 2007.gada 23.janvārī atzina banku par likvidējamu, taču Jeresjko un kompanjonu Ukrainas banku tas neskāra.
Faktiskais Ogres komercbankas saimnieks Jeresjko arī izvairījās no jelkādām problēmām ar tiesībsargāšanas iestādēm – pretstatā bijušajam bankas akcionāram un valdes loceklim Jurijam Frolovam, kurš joprojām tiek tiesāts par aptuveni 5,5 miljonu ASV dolāru izkrāpšanu no bankas klientiem, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
Pagaidām nav zināms nekas par to, kādi ir Jeresjko plāni attiecībā uz viņa faktiskā kontrolē nonākušo izdevējkompāniju.
Foto no kādreizējās Ogres komercbankas mājas lapas
Seko mums 
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
