Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kanādas firmas pētījumu par uzturēšanās atļauju programmu, kas ņemts par pamatu Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātajiem un valdības koalīcijas atbalstītajiem grozījumiem Imigrācijas likumā, izrādās, apmaksājuši pašmāju nekustamā īpašuma biznesa lobisti. Atbildīgās amatpersonas neuzskata, ka tas ļauj apšaubīt pētījuma ieteikumu objektivitāti. Sarunās par finansējuma piesaisti piedalījusies arī premjera padomniece Sandra Bukane, noskaidroja Pietiek. Publicējam EM prezentāciju par pētījuma rezultātiem, kas izskatīta valdības koalīcijas padomes sēdē.

Kanādas investīciju un biznesa konsultāciju firmas Raymond Chabot Grant Thornton LLP pētījumu par uzturēšanās atļauju tirdzniecību, uz ko kā objektīviem datiem, pamatojot šīs programmas turpināšanu, atsaucas valdības koalīcijas pārstāvji no Vienotības un Reformu partijas, kā arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, izrādās, apmaksājis termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecības turpināšanā ieinteresētais nekustamā īpašuma attīstītāju lobijs, noskaidroja Pietiek.

Sarunās ar ieinteresēto nozaru uzņēmējiem par šī pētījuma finansēšanu piedalījusies arī premjera Valda Dombrovska juridiskā padomniece Sandra Bukane. Dombrovsku un Bukanu ģimenēm, kā Pietiek jau vairākkārt rakstījis, ir kopīgs nekustamā īpašuma bizness.

Kanādas investīciju un biznesa konsultāciju firmas pētījums, kas, pēc Pietiek avotu teiktā, miljonāra Edgara Šīna (fotogrāfijā redzams pusdienojam kopā ar Bukani) vadītās Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas pārstāvjiem izmaksājis aptuveni 80 000 ASV dolāru, pauž atbalstu termiņuzturēšanās atļauju programmas turpināšanai. EM valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš neuzskata, ka pētījuma finansēšana no nozares lobija ir pamats apšaubīt tā objektivitāti. Pētījuma uzdevumus esot formulējusi EM, un tas, pēc amatpersonas domām, ir svarīgāk nekā finansējuma avots.

EM valsts sekretāra vietnieks, kas darbojās koalīcijas izveidotajā darba grupā par termiņuzturēšanās atļauju programmas iespējamām izmaiņām, apstiprināja Pietiek avotu stāstīto, ka sarunās ar Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas un Latvijas Privātbanku asociācijas pārstāvjiem, kurās meklēts finansējums pētījuma apmaksai, aktīvi piedalījusies arī premjera Valda Dombrovska (Vienotība) "labā roka" - juridiskā padomniece Sandra Bukane. Privātbanku asociācijas pārstāvji nav piedalījušies pētījuma apmaksā, jo neesot panākta vienošanās par tā uzdevumiem - banku lobijs vēlējies pētījumu ar plašākiem secinājumiem par termiņuzturēšanās atļauju programmas pienesumu Latvijas ekonomikā, tādēļ pasūtījis pats savu pētījumu auditorfirmā Deloitte.

Bukane Pietiek skaidroja, ka uz sarunām ar nozaru lobijiem ieradusies kā premjera biroja pārstāve pēc EM ielūguma, "ņemot vērā kopējo interesi saņemt papildus informāciju pēc pagājušā gada septembrī sniegtās kanādiešu prezentācijas Ministru prezidentam, finanšu ministram un Valsts Kasei par Kanādas pieredzi imigrācijas jomā". Bukane līdzīgi kā EM valsts sekretāra vietnieks Liepiņš neuzskata, ka lobija apmaksāts pētījums nevarētu tikt uzskatīts par objektīvu atskaites punktu. "Nav pamata uzskatīt, ka viena no lielākajām auditorfirmām pasaulē ir veikusi neobjektīvu un tendenciozu pētījumu. Turklāt Ekonomikas ministrija formulēja gan darba uzdevumu, gan veica nodevumu monitoringu [par nekustamā īpašuma darījumiem, apmaiņā pret kuriem izsniegtas termiņuzturēšanās atļaujas]," Pietiek skaidroja premjera padomniece.

Tikmēr amatpersonas, savos publiskajos izteikumos atsaucoties uz Kanādas firmas pētījumu, līdz šim nav minējušas, ka to finansējis nekustamā īpašuma biznesa lobijs, radot sabiedriskajā telpā uzskatu, ka runa ir par EM veiktu pētījumu. Arī EM un ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts paziņojumā presei dienā, kad pētījumā balstītā prezentācija tika atrādīta koalīcijai, neminēja par pētījuma finansētajiem. 

Valsts prezidents Andris Bērziņš aizvadītajā trešdienā pēc tikšanās ar premjerurunāja par "valdības pasūtītu pētījumu", kas sniedzot rekomendācijas, kuras var veidot pamatu, "lai Latvija no termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas būtu ieguvēja". "Domāju, ka process jāizskata no loģikas viedokļa, nevis pirmsvēlēšanu noskaņojumā. Labs pamats, lai šo jautājumu apspriestu pēc būtības, ir Kanādas firmas Raymond Chabot Grant Thornton LLP pētījums, ko šī firma iesniedza valdībai kā savas pieredzes rezumējumu. Vajag izpētīt šo pieredzi un tikai tad pieņemt galējo lēmumu," prezidenta teikto citē ziņu aģentūra LETA.

Arī Reformu partijas pārstāvis Vjačeslavs Dombrovskis iepriekš izteicies, ka "Ekonomikas ministrija jau kādu laiku pēta citu valstu, piemēram, Kanādas pieredzi, kur arī potenciālajiem uzturēšanās atļauju pircējiem tiek piedāvāts investēt. Paredzēts, ka augustā Ekonomikas ministrija būs savu darbu beigusi, kā arī būs veikts pētījums, un tad jau vajadzētu būt skaidriem risinājumiem, kā panākt investīcijas ne tikai nekustamajos īpašumos, bet arī tautsaimniecībā," politiķa teikto citē ziņu aģentūra BNS.

Dokuments pdf formātā

Dokuments PDF formātā

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Nu ko es varu darīt, ja nodokļu maksātāju nauda tik labi tērējas...

FotoPubliskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Lasīt visu...

12

Santa Ločmele – “patvēruma vietu” eksperte? Vai vienkārši nākamā glāze pirms vēlēšanām?

FotoKad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Lasīt visu...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi