Iesaki rakstu: 
Latvijas zvēraudzētavās ik gadu nežēlīgos apstākļos izaudzē un nogalina vairāk nekā pusmiljonu dzīvnieku – lapsas, ūdeles un šinšillas. Dzīvnieku ciešanas zvēraudzētavās var izbeigt, vienīgi aizliedzot šo cietsirdīgo praksi ar likumu.
Zvēraudzētavās dzīvniekus visu mūžu tur šauros stiepļu sprostos, kas liedz viņiem iespēju apmierināt pat sugai raksturīgās pamatvajadzības – skriet, peldēt, medīt, rakt alas, veidot ģimenes.
Ūdeles, kas ir savrupi, teritoriāli dzīvnieki, sprostos ir spiestas mitināties kopā ar citiem dzīvniekiem. Zvēraudzētavās ūdelēm nav iespējas peldēt, kas šiem daļēji ūdenī dzīvojošajiem dzīvniekiem ir neatņemama dzīves daļa. Ierobežotajos apstākļos dzīvniekiem attīstās stereotipiska uzvedība, t.i. bezmērķīgas atkārtotas kustības, kas liecina par nepiemērotiem dzīves apstākļiem un ilgstošu stresu.
Būtiska problēma zvēraudzētavās ir kanibālisms. Sprostā neatrodot citas nodarbes, stiprāki dzīvnieki mēdz uzbrukt vājākiem, tos smagi savainojot vai pat nogalinot. Sprostā dzīvniekiem nav iespējas paslēpties vai aizmukt vienam no otra.
Zvēraudzētāji izvēlas nogalināšanas metodes, kas vismazāk kaitē kažokādas kvalitātei, tai pašā laikā maz uzmanības pievēršot dzīvnieka nesāpīgai nonāvēšanai. Ūdeles, kas dabā lielu daļu laika pavada ūdenī un var aizturēt elpu uz ilgu laiku, nogalina gāzes kamerās. Dažreiz pat pēc 20 minūtēm smacēšanas dzīvnieki mēdz palikt dzīvi. Lapsas un šinšillas tiek nogalinātas ar elektrību un var mocīties vairākas minūtes, līdz zaudē samaņu.
21. gadsimtā vairs nav vajadzības mocīt un nogalināt dzīvniekus, lai ražotu dekoratīvus apģērba elementus. Sabiedrība sagaida no saviem līderiem lēmumus, kas veidos labāku nākotni visneaizsargātākajiem starp mums – dzīvniekiem.
Ņemot vērā to, ka:
atkārtoti pētījumi Latvijas zvēraudzētavās parāda, ka šajās fermās nav iespējams nodrošināt dzīvnieku labturību;
nogalināt dzīvniekus vienīgi viņu kažoku dēļ ir nevajadzīgi un neētiski;
divas trešdaļas Latvijas sabiedrības uzskata par nepieņemamu dzīvnieku audzēšanu un nogalināšanu kažokādu ieguvei;
zvēraudzēšanai nav būtiska pienesuma tautsaimniecībā un dažkārt tā tai pat kaitē;
citas Eiropas valstis aizliedz šo praksi;
aicinām Saeimu pieņemt aizliegumu Latvijā audzēt un nogalināt dzīvniekus viņu kažokādu iegūšanai, nosakot pārejas periodu fermu īpašnieku ieguldījumu kompensēšanai.
Miljoniem dzīvnieku dzīvību ir Latvijas Saeimas rokās.
Seko mums 
Latvija nav sliktāka par citiem, nereti pat spējam būt labāki. Arī izdarīts daudz, lai mums būtu laba valsts, taču grūtības un atpalicību rada godīguma deficīts.
Pēdējās dienās sabiedrībā uzvirmojušas diskusijas par latviešu leģionāru vairodziņa izmantošanu Ogrē. Valsts drošības dienests izsaka bažas, bet vai šīs bažas tiešām ir pamatotas?
Minhenes drošības konference ir noslēgusies: nav iestājies pasaules gals, jauna gaisma nav aususi, un NATO nevaid miris. Jaunā ASV administrācija iezīmēja savu redzējumu par lietu kārtību, Eiropas pārstāvjiem bija savs viedoklis. Diskusija sākusies, bet kur citur, ja ne šādos forumos runāt par kopējo un atšķirīgo. Visai emocionālas un piesātinātas dienas. Ievelkot elpu, kur tad mēs šobrīd esam?
„Es nepiekrītu nevienam tavam vārdam, bet es aizstāvēšu tavas tiesības to teikt līdz pat nāvei.”
Sakarā ar to, ka dzīvoju Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotajā vietā Ārciemā, kur ir kritiski slikti mobilie sakari, mobilais un mājas internets, vēlos saņemt kompetentu atbildi uz šādiem jautājumiem:
Neatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Stāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Visiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
