Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam
Pieņemta 2017. gada 27. marta mītiņā-tautas sapulcē28.03.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976) 10 805 Latvijas iedzīvotāji, iesniedzām Saeimā prasību par konfiscējošā nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam nekustamajam īpašumam, kas īpašniekam ir arī vienīgā dzīves vieta.
Līdz šim brīdim, 2017.gada 28.martam plkst. 11:35, iniciatīvu ir parakstījuši jau 17 216 Latvijas iedzīvotāju un parakstu skaits turpina strauji pieaugt. Šā gada laikā neviens no Finanšu un Tieslietu ministrijās izstrādātajiem variantiem nenovērš nodokļa konfiscējošo būtību, gluži pretēji, neizprotamu iemeslu dēļ ievieš bezgalīgu, laika ziņā lēnu un mokošu ikgadēju nodokļa kāpumu par 10%. Agrāk vai vēlāk tas novedīs pie mūsu vienīgo nekustamo īpašumu konfiskācijas.
1918. gadā mūsu valsts dibinātāji un Satversmes tēvi, paredzot visiem Latvijas iedzīvotājiem vienādas tiesības uz īpašumu, tālredzīgi neieviesa nekustamā īpašuma nodokli. Kara un pēckara padomju laikā īpašumi tika konfiscēti, bet īpašnieki izsūtīti. 1991. gada valstiskuma atjaunošanas laiks atjaunoja arī vēsturisko taisnīgumu, atdodot Latvijas iedzīvotājiem viņu senču īpašumus. Tomēr 2006. gadā politiskā elite un ierēdņi izstrādāja un ieviesa tādu nekustamā īpašuma nodokli, kas neatbilst Satversmes burtam un garam un kas šodien mūsu valsts iedzīvotājus dzen trūkumā un postā, kad vienīgais īpašums tiek konfiscēts. Latvijas valsts dibinātāji to nebija paredzējuši.
Pieņemtais likums, kas ir spilgts politiķu nekompetences un ierēdņu patvaļas paraugs, izraisījis valstī force majeure situāciju, kurā vairākums Latvijas iedzīvotāju, nespēj samaksāt nekustamā īpašuma nodokli. Ņemot vērā to, ka sava dzīves sapņa realizēšanai 99% no mazģimeņu māju un dzīvokļu īpašniekiem ir ar hipotekāro kredītu saistībām, tad nodokļa vai kredīta maksātnespējas brīžos mūsu īpašumi tiek konfiscēti, padarot mūs par bezpajumtniekiem ar lielām parādsaistībām un veicinot mūsu piespiedu aizbraukšanu no valsts.
Latvijas Satversme VIII nodaļā „Cilvēktiesības” nosaka:
89. Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.
105. Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.
Aicinot visu pašvaldību un Saeimas deputātus atgriezties pie Latvijas valstiskuma dibināšanas pamatiem un ņemot vērā force majeure apstākļus, mēs, 27. marta mītiņa - tautas sapulces dalībnieki, iesniedzam LR Saeimai petīciju „Par konfiscējošā nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam nekustamajam īpašumam, kas īpašniekam ir arī vienīgā dzīves vieta” un pieprasām:
1. Nekavējoties pārtraukt mūsu vienīgā nekustamā īpašuma – mājokļa konfiscēšanu, par kuru var tikt uzskatīts viens no norādītajiem objektiem - dzīvojamā ēka ar zemi, dzīvojamās ēkas un zemes - kopīpašumā noteiktā domājamā daļa, daudzdzīvokļu mājas dzīvoklis ar zemi, tikai māja, tikai dzīvoklis, kurā īpašnieks, pamatojoties uz nekustamā īpašuma tiesību nostiprinājumu zemesgrāmatā, ir deklarējis savu dzīves vietu.
2. Līdz šā gada 1. septembrim ar atpakaļejošu datumu atsaukt piemēroto nekustamā īpašuma nodokli un kompensēt īpašnieku veiktos maksājumus, sākot no 2012. gada;
3. Grozīt likumu par nekustamā īpašuma nodokli, papildinot to ar nodokļa nepiemērošanu nekustamajam īpašumam - zemei un mājai vai dzīvoklim, kas kalpo par īpašnieka vienīgo dzīves vietu;
4. Līdz šā gada 1. septembrim Finanšu ministrijai, veicot pašreizējo nodokļu reformu, iekļaut tajā normu par to, ka turpmāk Latvijā nodoklis vienīgajam nekustamajam īpašumam tiek atcelts;
5. Finanšu ministrijas nekustamā īpašuma nodokļa jautājuma atrisināšanas darba grupā pieaicināt trīs pārstāvjus no iniciatīvas grupas “Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim”, lai nodrošinātu demokrātisku tautas pārstāvniecību un lemšanas procesa caurspīdīgumu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
