Iesaki rakstu: 
Saskaņā ar oficiālo versiju Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ināras Pētersones uzruna VID vadošo darbinieku sanāksmē 28. janvārī attiecībā uz VID darbinieku amatpersonas deklarācijās uzrādītajiem datiem ir bijusi ļoti korekta un "pareiza". Tiesa, ir arī neoficiālā versija - Pētersones uzrunā saklausīts arī aicinājums būt nevis godīgiem, bet "pietiekami gudriem".
Saskaņā ar VID oficiālo versiju VID ģenerāldirektore "protams, pieminēja arī medijos plaši izskanējušos sižetus par VID darbinieku amatpersonu deklarācijām un tajā norādīto informāciju" un šai saistībā "vērsa uzmanību uz vairākiem aspektiem:
- atzina, ka, ņemot vērā medijos izskanējušo informāciju, pati padziļināti ir iepazinusies ar tām amatpersonu deklarācijām, kuras ir atlasītas riska analīzes rezultātā. Un atzina, ka vairākas no tām tiešām raisa papildu jautājumus;
- aicināja tos VID darbiniekus, kuri riska analīzes rezultātā ir atlasīti un kuriem šobrīd tiek uzdoti papildu jautājumi par deklarācijās norādīto informāciju, neapvainoties uz kolēģiem, jo viņu kolēģi tikai dara savu ikdienas darbu. Aicināja arī apzināties, ka Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki ir tieši tādi paši nodokļu maksātāji kā tie, ar kuriem notiek sadarbība ikdienā. Un arī VID darbiniekiem ir pienākums ievērot normatīvos aktus un atbildēt uz papildu jautājumiem, ja tādi rodas par deklarācijās norādīto informāciju;
- atgādināja tiešajiem vadītājiem par viņu pienākumu un atbildību pievērst atbilstošu uzmanību savu darbinieku iesniegtajām valsts amatpersonu deklarācijām un tajā norādītajai informācijai, lai jau preventīvi apzinātu iespējamos riskus un zinātu, kuri darbinieki jāuzrauga pastiprināti vai arī uz kuriem jāvērš Iekšējās drošības daļas uzmanība;
- atgādināja tieši par darbinieku uzraudzību un kontroli atbildīgo struktūrvienību vadītājiem, ka daudz ir darīts, bet joprojām vēl ir daudz jāpaveic, lai sakārtotu un pilnveidotu šo iekšējās uzraudzības un kontroles procesu;
- informēja, ka, ņemot vērā jautājuma aktualitāti un ietekmi uz visu iestādi, šī gada rudenī, tiekoties sanāksmē par deviņu mēnešu darbības rezultātiem, viens no sanāksmes jautājumiem būs tieši iestādes darbinieku iesniegto deklarāciju par 2015.gadu izvērtējums (ko, tāpat kā šogad, līdz septembrim veiks Nodokļu kontroles pārvalde)."
Zīmīga ir VID piebilde pie šī oficiālā uzrunas atstāsta: "Ja Jūsu rīcībā ir nonākusi kāda informācija no šīs sanāksmes, aicinām to tālāk neizplatīt, jo minētā VID vadības un VID struktūrvienību vadītāju sanāksme, tāpat kā citas VID iekšējās darba sanāksmes, ir ierobežotas pieejamības informācija."
Uz to, kāds varētu būt šīs piebildes zemteksts, norāda Pietiek saņemtā neoficiālā versija par VID ģenerāldirektores sapulcē teikto, - cita starpā viņa esot paziņojusi, ka jābūt nevis godīgiem, bet gan pietiekami gudriem, lai nenorādītu amatpersonas deklarācijās naudas summas, kas var izsaukt aizdomas.
Pēc Pietiek rīcībā esošām ziņām, pastāv arī šīs sanāksmes audioieraksts, kas varētu apliecināt, kura no šīm versijām - oficiālā vai neoficiālā - atbilst patiesībai. Taču pagaidām nav zināms, vai un kādos apstākļos šī audioieraksta veicēji varētu to publiskot.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
