Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Petersa mantinieki

Pietiek lasītājs
06.12.2021.
Komentāri (74)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pat, ja 10% romāna "Nāve" pirmajā daļā un nākamajā dižpārdoklī "Ādamsona faili: valstiskais organizētās noziedzības grupējums” attēloto faktu un notikumu būtu ar reālu segumu, tad labākās virsniecības tradīcijās galvenajam slepenuma aizstāvim ar redzamām ādas problēmām sejā no Barona ielas sen Brīvības pieminekļa fonā jāveic pašnošaušanās akts. Vēlams, līdz tam uzliekot valsts karogu uz krūtīm un pilnā parādes formā ar ordeņiem. Patriotiski, neaizmirstami un valstiski cēli. Diemžēl mūsu galvenais spiegu apkarotājs netiek tālāk par Jelgavu, kur ar dienesta auto pa piektdienām braukā apciemot radiniekus. Viss banāli pierasti. Tomēr stāsts šoreiz ne par atsevišķu indivīdu, bet sistēmas problēmām kompleksi.

Lai izprastu, kā tā sanācis, ka faktiski 4. maija parauga brīvvalsts augstākās politiskās varas pārstāvji trīs gadu desmitu periodā vaiga sviedros ir strādājuši ne tikai uz Krievijas Federācijas interesēm, bet totāli piesegti no Latvijas specdienestu puses, jāatgriežas 20. gadsimta 80. gadu vidū. Tieši tad PSKP augstākai vadībai Maskavā radās ideja par to, ka pietiek īstenot praksē nodrāztas un garlaicīgas marksisma - ļeņinisma dogmas, bet pienācis laiks taisīt vēsturi un pelnīt džunguru.

Lai sekmīgi nograutu PSRS, tika mākslīgi uztaisīta ekonomiski sociālā krīze, paralēli aizkurinot iemigušus nacionālos konfliktus visas valsts nostūros. Padomju Latvija ne tikai nebija izņēmums, bet atradās līdz tam pasaules vēsturē nepieredzēta ģeopolitiska eksperimenta avangardā. Pats par sevi saprotams, ka Komunistiskā partija šādu izteikti sarežģītu, līdz zināmam brīdim pilnīgi konfidenciāla procesa vadību varēja uzticēt tikai zēniem ar tīrām rokām un karstām sirdīm, respektīvi - Valsts drošības komitejai.

VDK pretēji tās nosaukumam kļuva par PSRS kapraci. Pie kam tīri juridiski visi tās virsnieki ar retiem izņēmumiem lauza karavīra zvērestu un nodeva savu valsti. Vēsturiski ļoti īsā periodā Latvijas teritorijā uzradās vesela plejāde neformālu organizāciju, kuras jau pēc pāris gadiem pārauga un evolucionēja jaunas valsts politiskās arhitektūras fundamentā. Pilnīgi visu šo organizāciju vadības tika veidotas uz jau pārbaudītu un zināmu VDK ziņotāju un uzticības personu bāzes. Citu kadru vienkārši nebija.

VDK bija ļoti svarīgi ar vadāmām kabatas organizācijām nosegt visu republikas iedzīvotāju grupu un sociālo slāņu spektru. Ar Jura Vidiņa (Ilzes Viņķeles tēvs) parādīšanos Helsinki - 86 vadībā tā saucamās „neatkarības” uzvaras gājiens bija sācies. Par Viņķeļu klana saikni ar VDK un Krievijas Federācijas specdienestiem šodien nav ne mazāko šaubu. Var bezgalīgi smieties vai ierēkt, bet pat šodien Pēteris Viņķelis ir iekšlietu ministres (sic !) Marijas Golubevas ārštata padomnieks.

Faktiski paralēli (ja precīzi, tad 1988. gada 10. jūlijā) uzradās LNNK, kurā apgrozījās G. Astras ģimenē ieprecinātais Einārs Repše un VDK aģents "Varis” (savervēts 2. daļā, kuratori - E. Sakss un C. Gudakovskis, vervēšanas pamats - strādājot Jūrmalas Iekšlietu daļā, dzērumā restorānā tiekoties ar mīļāko, aizmirsts portfelis, kurā krimināllietas materiāli) Andreja Krastiņa personā. Par precībām, precīzāk, specdienestu valodā runājot, - piesegģimenēm atsevišķa novele, kuru varētu rakstīt ne tikai E. Repše, bet arī Maigurs Strīķis par Annu Potapovu un Pēteris Viņķelis par Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta darbinieci Darju Kulaginu ar tēvu - profesionālu VDK spiegu Kulaginu Vladimiru Maihailoviču komplektā.

Par Vides aizsardzības klubu un tā vadītāja Arvīda Ulmes sakariem ar VDK analoģiski nav ne mazāko šaubu. Tāpat zīdainim pierādāms, ka faktiski visa Tautas frontes vadība bija VDK ielikteņi. Minimums 18 Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāti, kas balsoja par neatkarību, bija VDK aģenti ar daudzu gadu ziņošanas vēsturi. Nodalāma un pētījuma vērta ir VDK aģentu - latviešu vervēšana Maskavas augstskolās ar tālāku to iefiltrēšanu etniskajā dzimtenē. Daudz šeit stāstams būtu Sandrai Veinbergai un Aināram Dimantam.

Pilnīgi ekskluzīva ir trimdas latviešu emigrācijas organizāciju vadītāju un redzamu aktīvistu slepena sadarbība ar VDK. Jo, kā smiet, neviens un nekas nav aizmirsts. VDK izdoma, metodes, kā arī neredzamo ķepu aptvēriens tiešām apbrīnas vērts. Minimums, divi atjaunotās Latvijas Republikas prezidenti no trimdas rindām 100% kādos savos dzīves posmos ir sadarbojušies ar VDK, ja kas, tad šodien ir dzīvs viens no viena prezidenta sakaru virsniekiem. Tas tā, kā teiktu krievi – k slobu, pie vārda.

Žēl, bet nekad mēs neuzzināsim, kas bija Gunāra Meierovica (Amerikas latviešu apvienība un PBLA) un VDK uzticības personas Andreja Panteļējeva (dēls Kārlis - Arlietu ministrijas šī brīža darbinieks) sarunu pamatā 1993. gadā par politiskās varas sadali Latvijā starp vietējiem un trimdas čekas aģentiem, jo viena sarunu puse jau mirusi, bet otrs var stāstīt jebkādus alkoholizētus pekstiņus. Maskavas čekistu aprindās nav svešs Ata Lejiņa vārds (dēls – NBS brigādes ģenerālis Ilmārs Atis Lejiņš), bet tas jau ir cits un ne šīs publikācijas stāsts.

Jebkurai varai ir nepieciešama ārējā un iekšējā politiskā izlūkošana. Sākas poēma par Drošības policiju. Oficiālā versija: „Pēc valstiskuma atgūšanas 1991. gadā tika sākta specdienestu sistēmas atjaunošana. 1991. gadā tika izveidots Informācijas departaments, kas veica izlūkošanas un pretizlūkošanas uzdevumus. Vienlaikus, lai aizsargātu jaunizveidoto Latvijas valdību, tika izveidoti Latvijas Republikas Drošības dienests un Valdības apsardzes dienests.

1993. gadā, apvienojot Informācijas departamentu ar Valdības apsardzes dienestu, tika izveidots Valsts Ekonomiskās suverenitātes aizsardzības departaments. Šī iestāde tika veidota kā pagaidu risinājums, lai nodrošinātu tam brīdim aktuālus valsts drošības jautājumus.

1994. gadā tika pieņemts Valsts drošības iestāžu likums, kas precīzi noteica Latvijas specdienestu kopumu un to tiesisko statusu. Tā rezultātā Valsts Ekonomiskās suverenitātes aizsardzības departaments tika reorganizēts un izveidota Drošības policija. Ar grozījumiem Valsts drošības iestāžu likumā, kuri tika pieņemti 2018. gadā, no 2019. gada 1. janvāra Drošības policija tika pārsaukta par Valsts drošības dienestu.”

Drošības policijas izveidē lielu roku pielicis Ziedonis Čevers (padomju laikā aktīvi darbojies komjaunatnē (iestājies 1981. gadā) un PSKP, bijis komjaunatnes Rīgas Kirova rajona (tagad Centra rajons) komitejas pirmais sekretārs 1987. gadā un pilsētas komitejas pirmais sekretārs 1988. un 1989. gadā. Pats par sevi saprotams, ka Drošības policijā kā augsta ranga virsnieki dienējuši arī viņa dēli.

Ja šodien bez „redzamākajiem Krievijas spiegiem” - dīvaiņa Aleksandra Gapoņenko, alkoholiķa Jurija Aleksejeva, faktiski šizofrēniski slima pensionēta apakšpulkveža Oļega Buraka vai „Latvijas dzelzceļa” ceļu meistara Aleksandra Krasnopjorova citu nav, tad tiešām smaga situācija. Jo DP-VDD ik gadu saņem daudzmiljonu budžetu un beidzamajos laikos stratēģiskie partneri no vienas vēstniecības pieprasa konkrētu, un taustāmu rezultātu, pie kam - ne pārsūtītu dzelzceļa videonovērošanas kameru ierakstu formā vai no Aleksejeva IP adreses it kā sūtītu neta komentāru veidā (kurus visdrīzāk uzmontējuši pašu kadri no Barona ielas).

Tā nu sākas sāga ar nabaga patiesi slimo Jāni Ādamsonu, kurš vislabāk atbilst sabiedrībā pieņemtajiem kritērijiem par lielizmēra krievu spiegu. Pseidospiegu kriminālprocesu fabricēšana īpaši aktīvi notika bijušā DP priekšnieka vietnieka Inta Ulmaņa laikā un vadībā. Tieši pateicoties šim subjektam, iepriekš juridiski un tiesiski neiespējamais, šodien jau ir stabila tradīcija.

Jautājums - kuru valsts augstāko amatpersonu un politiķu darbībai Krievijas labā piesegšanai bija nepieciešams novirzīt faktiski visus DP spēkus operatīvo pārbaužu un izstrāžu veikšanai, lai tvarstītu dažādus lindermanus? Jautājums, kā teiktu Uļjanovs - Ļenins, arhisvarīgs!

Domāju, ka nevienam nav noslēpums, ka DP izveidoja no VDK bijušajiem kadriem. Tas ir aptuveni tas pats, ja Viktors Arājs vai Herberts Cukurs pēc 1945. gada amatu apvienošanas kārtībā tiktu atkomandēti tālākai dienesta gaitu turpināšanai uz kabinetiem Stabu ielā (lai gan nekad nesaki nekad, jo viens tāds kadrs no SD zīmotnēm tiešām pārgāja uz padomju zvaigznēm un sauca viņu Boriss Kinstlers, bet tas atkal jau cits stāsts).

Pēc mūsu partnerdienestu datiem, neskaitot oficiālus spiegus zem diplomātiskā pieseguma no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas vēstniecībām un konsulātiem, Latvijā netraucēti darbojas līdz 50 lielās kaimiņvalsts izlūku un ietekmes aģentu visos valsts politikas līmeņos, nozīmīgāko stratēģiskās infrastruktūras uzņēmumu vadībās, specdienestos, visās policijas struktūrās, lielo pašvaldību domēs, Centrālajā vēlēšanu komisijā, Valsts kontrolē, Finanšu izlūkošanas dienestā, Uzņēmumu reģistrā, interneta portālos (kā Delfi), utt un joprojām pēc saraksta. Vieglāk būtu pateikt, kur Krievijas ausu un snuķa nav!

Man nekādi nav saprotams, kāpēc vēl savā amatā atrodas VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors ģenerālis Kaspars Podiņš, par kura sadarbību ar Maskavu jau klīst leģendas. Kā vispār jebkādu pielaidi var saņemt VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora vietniece K. Prusaka - Brinkmane, kura priekšnieka Podiņa dzēruma laikā nodarbojas ar LR stratēģiski nozīmīgas informācijas apstrādi un analīzi, datus pārvietojot uz personīgiem elektroniskiem nesējiem?

Pat tādā it kā spiegošanai neraksturīgā lauciņā kā PVD Pārtikas uzraudzības departaments kāds no Latvijas specdienestiem ir pētījis, ko dara un kā rīkojas ar pieejamo darba informāciju vesels departamenta direktors Ernests Zavadskis? Vienīgais, kas šodien skaidrs - Valmieras drāmas teātrī un Madonas novada domē Krievijas spiegu, un ietekmes aģentu nav!

Kas interesanti - gatavie strādāt uz Krieviju stāv rindā, pie kam krievi ar šādiem tādiem durakiem pat nerunā, nozīme ir tikai tiešām kvalitatīvai informācijai vai iespējai ietekmēt valstiski svarīgus lēmumus ar stratēģisku nozīmi. Mūsu kaimiņi īpaši mīl strādāt ar spiegu ģimenēm (dinastijām) vairākās paaudzēs.

Nobeigums sekos…

Novērtē šo rakstu:

215
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Es labāk būšu BRĪVS ieslodzījumā nekā IESLODZĪTS brīvībā!

FotoEs kliegšu! Kliegšu un lamāšu tos kretīnus, kas uzdodas par kungiem manā Tēvzemē. Es lamāšu tos, kas sevi augstāk par cilvēkiem tur, kaut aiz kauna tiem jau sen zemē būtu jāielien. Pie velna Jūs visus! Pie velna peklē, kur Jūsu īstā vieta kungus tēlot būs. Šī izrāde jau pārāk ievilkusies. Tā jāpārtrauc tūlīt! Vairs nav nedz smieklīgi, nedz jautri. Vairs nav pat drāma absurdā. Nu skatītāji maksā par to ar savām asarām un sāpi.
Lasīt visu...

20

Levitam šobrīd ir arī citas vissvarīgākās prioritātes: Satversmes simtgade dod iespēju plašai diskusijai par demokrātijas stiprināšanu!

Foto18. janvārī valsts prezidents Egils Levits tiešsaistē tikās ar Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes NVO pārstāvjiem. Valsts prezidents sarunā īpašu uzmanību pievērsa nevalstiskā sektora nozīmīgajam darbam un iniciatīvām Satversmes simtgades gadā demokrātijas vērtību stiprināšanā: “Mūsu pilsoniskā sabiedrība ir aktīva, un pilsoniskās sabiedrības iespējas līdzdarboties ir pat augstākas nekā dažā labā senākā demokrātijā. Tas ir ļoti būtiski šajā laikā, kad demokrātija pasaulē piedzīvo pārbaudījumu laikus. Jūsu pienesums šajā gadā, stiprinot demokrātiju un pilsonisko līdzdalību, būs neatsverams.”
Lasīt visu...

8

Situācija ir kritiska, valdības enerģētikas krīzes risinājumi ir lēni un nepietiekami

FotoLatvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) valdības pārstāvjiem pieprasa nekavējošu rīcību enerģētikas krīzes pārvarēšanai, jo līdz šim piedāvātie atbalsta risinājumi ir nepietiekami un situācija energoresursu patērētājiem - gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem - ir kritiska.
Lasīt visu...

20

Varbūt jūs satrauc rēķinu katastrofa, bet prezidents Saeimā iesniegs grozījumus Partiju finansēšanas likumā

Foto17. janvārī valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī tikās ar tieslietu ministru Jāni Bordānu, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Juri Jurašu, Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētāju Inesi Lībiņu-Egneri un Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētāju Andreju Judinu, lai izvērtētu 2021. gadā paveikto un pārrunātu plānotos darbus tieslietu jomā 2022. gadā.
Lasīt visu...

3

Ko gribam, to darām, kad vajadzēs informēt Finanšu ministriju, tad arī informēsim, bet sabiedrībai gar to vispār nav daļas

FotoLai nodrošinātu efektīvu valsts pārvaldes funkciju īstenošanu, pilnveidotu ierēdņu profesionālo kompetenci, valsts pārvaldē ir iedibināta ierēdņu pārcelšana jeb rotācija. Rotācija ir būtisks civildienesta izveides elements, un pārcelšana citā amatā valsts pārvaldē ir izplatīta prakse visā pasaulē, lai efektīvi veiktu valsts uzdevumu izpildi sabiedrības labā, elastīgi izmantojot civildienesta resursus pārvaldes iekšienē.
Lasīt visu...

21

Viedais Anonymous

FotoVispirms pateicos portālam PIETIEK par iespēju paust savu viedokli daudzos aktuālos jautājumos. Katra interneta vietne darbojas pēc saviem ieskatiem. Tā, piemēram, te komentāros ikviens var parakstīt savu tekstiņu ar jebkādu segvārdu. Troļļi izmanto šo iespēju, parakstot savus izteikumus ar populāru personu vārdiem vai literārajiem pseidonīmiem.
Lasīt visu...

21

“Zemcilvēkiem” šopinga nebūs!

FotoVietējie tirāniņi nolēmuši aizliegt tirdzniecības vietām samazināt publiski pieejamo platību darbam “sarkanajā režīmā”. Tirgotāji centās saglabāt peļņu, vienlaikus paliekot cilvēcīgi pret visiem klientiem. Tādējādi kupči pārkāpa valstī iedibināto segregāciju, ļaujot arī “zemcilvēkiem” baudīt šopinga prieciņu.
Lasīt visu...

21

Ar interesi gaidu, kad tad Šlesers beidzot sāks priekšvēlēšanu kampaņu!

FotoPretēji daudziem citiem mana prognoze ir tāda, ka Aināram Šleseram ir izredzes vēlēšanās. Tik tāds sīkums — ja viņš beidzot sāks savu kampaņu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

10 padomi, kā nepārvarēt krīzi

1. Vienmēr paturēt prātā divas sava laika nozīmīgu politiķu sentences: “Naudas ir tik daudz, kā vēl nekad nav bijis” (A.K. Kariņš) Tāpēc - pirkt!...

Foto

Modelēšana – “KO DARĪT?”

Nesen vairāki opozīcijas partiju pārstāvji un aktīvisti tikās, lai koordinētu savu pretdarbību huntai. Bija pārstāvētas partijas “Latvijā pirmā vietā”, “Likums un kārtība”,...

Foto

Atlīdzība par tautas izdeldēšanu

Činavnieki bāž roku tautas kabatā un nebaidās apdedzināties. Kariņa valdība dāsni atalgo sevi par iedzīvotāju spaidu potēšanu un atstāšanu bez darba, par...

Foto

Smēķēšanas lobists Reirs kā viens no Covid-19 nāves veicinātājiem

Brīdī, kad tapa šis raksts, Covid-19 globāli bija prasījis 5,478 miljonus dzīvību. Katru gadu pasaulē smēķēšanas dēļ...

Foto

Daudzlīmeņu segregācija Latvijā

Es uzskatu nepotēto diskrimināciju par segregāciju, jo pēc potes cilvēks atpakaļ izmainīties vairs nevar. Tātad atšķirība starp injicētajiem un neinjicētajiem ir nevis uzskatos...

Foto

Ko pašreizējie „lēmumi” liecina par to pieņēmēju prāta stāvokli?

Saeima kārtējo reizi atbalsta kārtējos pasākumus "ar mērķi apturēt straujo Covid-19 izplatību". Tikmēr PVO prognozē, ka dažu...

Foto

Bezroku antiutopija

Lai novērstu kleptomānijas epidēmiju, Pasaules Veselības organizācija (PVO), izpētot islāma valstu pieredzi, nolemj turpmāk visiem cilvēkiem noteikt obligātu vienas rokas amputāciju. Vietā tiks piedāvātas...

Foto

„Zombo-kaste”, „zombo-internets” un „modrā acs”

Eksistē jēdziens „zombējošā kaste” – daudzi tā sauc televizoru. Ceru, ka nav jāpaskaidro, kāpēc radies šāds nosaukums, jo visi esam ar...

Foto

Zahejs

Garīgās dzīves avots ir Dievs, un tam ir tiešs sakars ar cilvēka dvēseli. Evaņģēlijā ir stāstīts par kādu maza auguma cilvēku, kuru daudzi tolaik ienīda....

Foto

Vara un tauta – kā sadzīvosim jaunajā gadā?

Gadumijas TV uzrunas ir tāds savdabīgs politisks žanrs. Reti kurš cilvēks atceras to saturu (nu, protams, ar dažiem...

Foto

Ārkārtas situācija ir piesegs “izšķērdības ballītei”

Saeimas “Saskaņas” frakcija neatbalsta ārkārtējās situācijas pagarināšanu, kā to plāno noteikt Ministru kabinets, un Saeimas sēdē balsos pret šādu risinājumu....

Foto

Hunta cīnās ar dabu

Pērtiķu sugas “neko neredzu, neko nedzirdu, neko nesaku” bariņš paliek aizvien mazāks. Cilvēki visu redz, dzird un muti ciet netur. Patiesība lien laukā kā...

Foto

Hunta apjāj ganāmpulku

Nepotētos hunta sen uzskata par “zemcilvēkiem”. Vairs netiek slēpts, ka veselie pilsoņi jāiznīdē. Labklājības ministrijas variants – ar ekonomiskām represijām neļaut pārziemot. Ja...

Foto

Par rakstu "Gadumijā deltu mijot pret omikronu"

Labdien, godājamais Māri Uļģi! Es ar interesi izlasīju Jūsu rakstu ”Gadumijā deltu mijot pret omikronu”. Tajā bija interesanti fakti...

Foto

Cik lielisks ir viss, ko mēs darām un nedarām

Godājamie rīdzinieki! Šajā Vecgada vakarā atceros kādu sarunu vienā no Rīgas skolām, kurā biju ieradies, lai sveiktu...

Foto

Ironisks pārskats par Jaungada uzrunām

1. Neatceros, vai klausījos Godmaņa, Birkava, Gaiļa uzrunas, tiesa, toreiz migla izklīda, rozā brilles jau krita nost, taču cerība vēl nebija...

Foto

Pasaule ir tumsā un alkst gaismas

Kad Gaisma atnāca, Pasaule apžilba un novērsās. Tomēr dzīvot tumsā izrādījās labāk un pierastāk. Kopš tiem laikiem Pasaulē valda apjukums...

Foto

Dzīvnieku ferma pašmājās

Orvela “Dzīvnieku ferma” ir klāt. Hunta tautu uzskata pat ne par dzimtcilvēkiem, bet par saviem mājdzīvniekiem, kas jādresē. Sliktie “suņi”, kas izsprukuši gan...