Iesaki rakstu: 
Jau nākamās nedēļas vidū no labi iesildītā lidostas Rīga valdes priekšsēža krēsla var nākties šķirties Par labu Latvija līdera Aināra Šlesera protežētajam Krišjānim Peteram. Viņa vietā varētu iecelt pašreizējo Valsts darba inspekcijas direktoru, ar ZZS cieši saistīto Arni Luhsi. Oficiāli satiksmes ministrs Uldis Augulis pārmaiņas lidostā nekomentē, vien norāda, ka nav apmierināts ar lidostas vadību un, ka jāgaida nākamās nedēļas vidus.
Oficiāli satiksmes ministrs Augulis (ZZS) izsakās tikai pusvārdos, ļaujot noprast, ka pašreizējā valsts a/s lidosta Rīga valdes priekšsēža Petera darbs viņu īsti neapmierina un ka varētu būt kādas izmaiņas.
Tikmēr neoficiāli Pietiek zināms, ka Auguļa neapmierinātība ar Peteru, kurš dēvēts par vienu no bijušā satiksmes ministra, Par labu Latvija līdera Šlesera protažē, jau sasniegusi kritisko robežu un, visticamākais, jau nākamnedēļ Satiksmes ministrija (SM) kā lidostas īpašniece rīkosies, lai veiktu izmaiņas lidostas Rīga valdē.
Proti, no drošiem avotiem Pietiek zināms, ka Peteru plānots atstādināt no lidostas valdes priekšsēža amatā, savukārt viņa vietā par jauno lidostas valdes priekšsēdi SM varētu virzīt pašreizējo Valsts darba inspekcijas vadītāju, ar ZZS cieši saistīto Luhsi (attēlā – kopā ar Auguli).
Nākamās nedēļas sākumā paredzēta lidostas Rīga akcionāru sapulce, kurā, visticamākais, arī tiks izlemts par izmaiņām lidostas valdē. Oficiāli par izmaiņām lidostas vadībā SM, ātrākais, varētu paziņot nedēļas vidū.
Noprotams, ka Peteram tiks pārmesta gan lidostas attīstības plānu neīstenošana, gan ieilgušās domstarpības ar nacionālo lidsabiedrību airBaltic par aptuveni 2,5 miljonu latu parādu.
Ar Peteru Pietiek piektdien neizdevās, taču lidostas Rīga preses pārstāvis Mārtiņš Langrāts ceturtdien atzina, ka neko nezinot par gaidāmajām izmaiņām lidostas vadībā. Pēc Langrāta sacītā, Peters atrodas darbā, slimības lapu nav paņēmis un arī par to, ka lidostas valde tiks nomainīta, neko nezinot.
Peters amatu lidostā Rīgā ieguva, laikā kad satiksmes ministrs bija Šlesers.
Luhse par VDI direktoru kļuva šā gada sākumā. Medijos tad izskanēja šaubas par viņa izglītību un atbilstību šim amatam. Luhse ilgstoši kā ar ZZS spēkiem saistīta persona darbojies valsts uzņēmumu valdēs un padomēs. Viņš ieņēmis augstus amatus Latvijas Zaļajā partijā (LZP) un ZZS. Luhse ir bijis LZP valdes priekšsēdētājs un ZZS – valdes loceklis.
Pēc LETA arhīva ziņām, 2002.gadā Luhse kandidēja 8.Saeimas vēlēšanās no ZZS saraksta, bet 2005. un 2009. gadā kandidējis Rīgas domes vēlēšanās no ZZS saraksta.
Luhse bijis padomes loceklis Lattelecom, Latvijas Gaisa satiksmē, Ceļu satiksmes drošības direkcijā, Elektronisko sakaru direkcijā. Luhse strādājis arī kā praktiskās psiholoģijas pasniedzējs un bijis Rīgas Centra rajona izpilddirektors.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
