Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šodien, 2. martā ministrs Guntis Belēvičs (gan pats, gan caur padotajiem) masu saziņai atklātībā nodeva vēsti, ka es, Pēteris Apinis, esmu sabiedrību maldinājis, vēl vairāk – melojis. Galvenā mana alošanās un līdz ar to sabiedrības maldināšana gadījusies apstāklī, ka ne jau Guntis Belēvičs ar savu rīcību noveda veselības aprūpi līdz haosam, panikai un rindām, bet gan Laimdotas Straujumas valdība. Tagad, kad ir cita valdība, viss notiks labi un pavisam labi, Guntis Belēvičs kā pacientu ministrs par pacientiem turēs rūpi.

Guntim Belēvičam pamatoti kritizējot manu kļūdu, daudziem klausītājiem, skatītājiem un lasītājiem palika noslēpums – kur šī kļūda radusies. Esmu spiests lasītāju rīcībā pilnībā nodot šo kritizēto pirmsavotu – ievadrakstu žurnālā „Latvijas Ārsts”. Medicīnas žurnāla tirāža ir tikai trīs tūkstoši, un tas nonāk tikai līdz speciālistiem, nemaz nenonāk tirdzniecībā, un iepazīties ar to ir bijis maz iespējams. Tiesa, daļu no šī raksta – par ministra attieksmi pret rezidentūru – esmu jau elektroniskajiem masu saziņas līdzekļiem devis.

Tad nu jūsu rīcībā tagad būs raksts, kurā atrodamas arī Gunta Belēviča norādītās kļūdas.

Sveicieni ministram Guntim Belēvičam, darbu Māra Kučinska valdībā sākot

11. februārī darbu sāka Māra Kučinska vadītais Ministru kabinets. No iepriekšējā kabineta tajā nebūs tikai viena ministre – Mārīte Seile. Par pārējiem ministriem necitēšu latviešu tautas parunu par vēžiem. Guntis Belēvičs saglabājis savu amatu. Viņa gada un trīs mēnešu darba rezultāti iepriekšējā valdībā ir:

• ievērojami pieaugušas rindas uz izmeklējumiem un pie konsultantiem. Pašlaik atsevišķās jomās rindas pediatrijā pārsniedz 5 mēnešus, bet pieaugušajiem – gadu. Lielā mērā tas saistīts ar pacientu iemaksu samazinājumu, atsevišķu kompensējamo medikamentu finansēšanu lielākā apjomā. Līdzekļu no valsts budžeta vairāk nav, un nauda pagrābta no pakalpojumiem paredzētā finansējuma;

• melnais koridors uz onkoloģiju – pacientiem solītā zaļā koridora vietā;

• ar nejēdzīgām birokrātiskām atskaitēm un formulāriem apgrūtināts ārstu (īpaši ģimenes ārstu) darbs, neskaitāmas milzu atskaites par finanšu tēriņiem;

• haotiska rosība ap laboratorisko izmeklējumu kvotām, ģimenes ārstiem liedzot uz tiem rakstīt nosūtījumus. Onkoloģisko slimnieku uzraudzību pie ģimenes ārsta Guntis Belēvičs nolēmis veikt ar fonendoskopu un elektrokardiogrammu, nevis radioloģiskiem izmeklējumiem un onkoloģisko marķieru noteikšanu;

• pagājušā gadā mirušas 11 mātes dzemdību un pēcdzemdību laikā. Sliktāk nekā 1956. gadā. Lielākā daļa – nereģistrējušas grūtniecību un nelīdzestīgas. Tomēr mātes mirstība 5 uz 10 000 dzemdētāju Rietumeiropas valstīs būtu 100% iemesls ministram atkāpties, ja ne pakārties.

Haotiskas pārmaiņas Veselības ministrijā, feodālisma iedīgļi

4. februārī Veselības ministrija paziņoja, ka Veselības inspekcijas (VI) vadītāja amatā aizrotējusi līdzšinējo Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra (VTMEC) vadītāju Aiju Mežsargu, savukārt viņas vietā iecelts VI līdzšinējais vadītājs Egils Harasimjuks, proti, darbinieki nomainīti vietām. Ir iespaids, ka ministrs Guntis Belēvičs darbojas ar senajām čekistu metodēm – sarīdīt cilvēkus, sarīdīt iestādes, ielikt “svešo starp savējiem”.

Tajā pašā dienā tika svinīgi paziņots, ka, (bez konkursa) īstenojot ierēdņu rotāciju, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktora amatā iecelta līdzšinējā NMP dienesta direktora pienākumu izpildītāja, direktora vietniece katastrofu medicīnas jautājumos, Katastrofu medicīnas centra vadītāja Sarmīte Villere. Tā teikt, labā ziņa, lai visi redz ministra labos darbus.

Ministrija piemirsa publiski paziņot citu vēsti – ka uz Valsts sporta medicīnas centra direktores vietnieka amatu pārcelta līdzšinējā Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) direktore Inga Šmate, saglabājot iepriekšējo darba algu, piemirstot izveidot šādu Valsts sporta medicīnas centra direktores vietnieka amatu. Vēl vairāk – Valsts sporta medicīnas centram nav tāda algu fonda, lai vietniekam maksātu lielas medicīnas iestādes vadītāja algu. Inga Šmate mums bija zināma kā zinošākais speciālists sabiedrības veselības un profilakses jomā, toties viņai pietrūkst zināšanu un pieredzes sporta medicīnā. Tiesa, zināšanu un pieredzes nav arī Belēviča iepriekš ieceltajai Valsts sporta medicīnas centra direktorei Sabīnei Vaskai-Epnerei, kas pirms tam strādājusi Satiksmes ministrijā un Valsts darba inspekcijā. Atšķirībā no ārstes Ingas Šmates sporta medicīnas centra direktore kaislīgi smēķē un medicīnas izglītību nekad nav ieguvusi.

Kolēģi runā, ka Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) direktora vieta vajadzīga “Belēviča cilvēkam”, lai labāk apgūtu 54 miljonus eiro sabiedrības veselības izglītošanas jautājumiem paredzētos Eiropas struktūrfondu līdzekļus. Šī ir nauda, ko Guntis Belēvičs uzskata par savējo, personisko, kas viņam personiski pienākas par viņa rosību skolu bulciņu jautājumā. Atkārtošos ar sen zināmu informāciju – šim plānošanas periodam sabiedrības veselībai no Eiropas struktūrfondiem būs pieejami 275 miljoni eiro, no kuriem 20% paredzēti sabiedrības veselības veicināšanas un izglītošanas pasākumiem.

Veselības ministra aktivitātes kadru rotācijā sākās ar valsts sekretāra Rinalda Muciņa aizrotēšanu par Valsts reģionālās attīstības aģentūras direktoru, valsts sekretāra vietnieces Dainas Mūrmanes-Umbraško aizrotēšanu uz Nacionālo veselības dienestu, Zāļu valsts aģentūras direktores Ingūnas Adovičas atlaišanu, bet īpaši spilgti izpaudās, Zāļu valsts aģentūras direktores vietnieci farmaceiti Daci Ķikuti pārceļot labākā darbā uz Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centru (“farmaceits uz morgu”). Pētījuma vērta ir kadru atlase Zāļu valsts aģentūrā, lai neviens nepamatoti netraucētu Belēviču ģimenes farmācijas biznesu.

Veselības aprūpē sākusies dzimtbūšana. Cilvēkus rausta, pārsviež no viena darba otrā. Veselības ministrijā pašlaik ir tikai viena ārste – valsts sekretāra vietniece Egita Pole, kas līdz šim atbildēja par sabiedriskajām attiecībām. Guntim Belēvičam, kurš publiski gozējas kā ārsts un farmaceits, attiecībā uz medicīnas zināšanām ir fantastiskas izaugsmes iespējas. Ministrs baidās no ārstiem jebkādos amatos (īpaši lielo slimnīcu valdēs), jo tie varētu mēģināt jautājumus kārtot profesionāli vai varbūt neļautu medicīnu izzagt.

Rodas iespaids, ka Guntis Belēvičs veselības jomā līdz ar feodālismu cenšas ieviest arī pirmās nakts tiesības. Feodālisma pamatprincipus savulaik līdz kaulu smadzenēm bija apguvusi padomju čeka, un tā balstījās uz principa – “sarīdi vienus pret otriem”. Gunta Belēviča interpretācijā: palielināšu algas tikai valsts sektorā strādājošiem, bet kvotas dalīšu pēc principa – kas veiksmīgāk tās paprasīs. Ļoti uzskatāms piemērs bija ministra atgriešanās amatā nu jau Kučinska valdībā. Visu padotības iestāžu vadītāji traucās ar rozēm – ne mazākām par metru divdesmit. Pušķim bija jābūt tādam, ko grūti aptvert. Vai varbūt tik kuplam, lai varētu kādu aploksnīti paslēpt (es, protams, domāju: ar laba vēlējumiem)?

Rezidentūras sadale – veselības ministra ņirgas par jaunajiem kolēģiem

Bārstot vissvētākos solījumus sakārtot rezidentūras vietu skaitu un finansējumu, veselības ministrs Guntis Belēvičs televīzijas ekrānos un presē grozījās visu pērnā gada pirmo pusi. Tad solījumi pieklusa līdz ar norādēm, ka šādus jautājumus nevar sakārtot uzreiz, bet nākamgad (proti – 2016. gadā) rezidentūras vietu skaits būs pietiekams, rezidenti saņems cilvēka cienīgu atalgojumu, būs izcila apmācības kvalitāte.

Gada laikā rezidentūras jomā nav darīts nekas.

Eiropā ārsta izglītība sastāv no 6 gadu līdzdiploma izglītības medicīnas fakultātē un 4–6 gadu rezidentūras specialitātē. Politiķu runas, ka varētu jau strādāt ārsts bez rezidentūras, vienkārši ir tukša mēles kulstīšana, jo mēs strādājam ar Eiropas regulām par reglamentētajām profesijām. Skatīšanās pār sētu uz Krieviju (joprojām viena vai divu gadu internatūra un specialitātes apgūšana kursos) der tiem, kas vēlas arī Krievijas rubli, ceļus, ēkas un sadzīves kultūru.

Universitāšu medicīnas fakultātes absolvēs apmēram 280 studentu, tātad vajag tikpat daudz rezidentūras studiju vietu. Bet šiem jaunajiem ārstiem būs pieejamas tikai 180 vietas (daļa ir rezidentūra apakšspecialitātēs), turklāt uz šīm vietām pretendēs arī tie, kas netika rezidentūrā pērn un aizpērn. Murgains ir politiķu arguments, ka rezidentūra jānodrošina tikai labākajiem. RSU un LU medicīnas fakultātes Latvijā sniedz vislabāko izglītību, par ko liecina lielais ārvalstu studēt gribošo skaits mūsu augstskolās. 99% gadījumu jaunais ārsts, kas pārvarējis anatomijas un bioķīmijas kolokvijus, internās medicīnas eksāmenus, apguvis ķirurģiju un patoloģisko anatomiju, ir pietiekami zinošs, lai būtu pelnījis tālākstudijas rezidentūrā.

Rezidentūras neesamības dēļ aptuveni 100 medicīnas fakultāšu absolventu medicīnas izglītību Latvijā turpināt nevarēs, un lielākā daļa no viņiem dosies studijas turpināt ārzemju klīnikās. Kā rāda iepriekšējo gadu pieredze, tie, kas aizbrauc pēc 6. kursa absolvēšanas, Latvijā vairs neatgriežas – gan tāpēc, ka specialitāti studē svešvalodā, gan tāpēc, ka saņem 6–10 reizes labāk apmaksāta darba piedāvājumus, gan tāpēc, ka rezidentūras laikā apprecas, iedzīvojas svešumā.

Pašlaik šie jaunie un talantīgie cilvēki grib palikt un studēt Latvijā. Valdība spiež viņus pamest Latviju. Runa ir par topošajiem ārstiem, valsts ieguldītajiem līdzekļiem, valsts plānošanas nepilnībām un potenciālā zaudējuma novēršanu.

Protams, šeit vietā būtu prasīt – kāpēc Latvijā katru gadu tiek apmācīti par 100 ārstniecības studentiem vairāk, nekā nepieciešams (nekā piedāvājam rezidentūras, darbavietas utt.). Vienas atbildes uz šo jautājumu nav, bet galvenokārt tās ir augstskolu intereses. RSU studentu mācības tiek iekļautas Veselības ministrijas budžetā, bet LU Medicīnas fakultātes studentu – Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā. Dažāda finansējuma sistēma, resoriskas intereses. Veselības ministrija taisnojas, ka esot taču arī pilnas maksas medicīnas studenti, tāpēc ministrijas ierēdņi nevarot saprast – cik studentu ir, cik vajag un kāpēc vajag.

Šogad rezidentūras uzņemšanā liela loma būšot tam, kas normatīvajos aktos nodēvēts par reģionālo vienošanos, proti, prioritāri valsts apmaksātās rezidentūras vietās tikšot uzņemti tie absolventi, kas būs noslēguši vienošanos ar ārstniecības iestādi vai pašvaldību ārpus Rīgas, turklāt konkrētā specialitātē. Te ir vērts citēt topošos grozījumus Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumos Nr. 685 Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi:

“Pēc rezidentūras beigšanas nosacījumi personai, kurai IR noslēgta “reģionālā vienošanās”:

Pēc rezidentūras beigšanas turpmākos piecus gadus strādā attiecīgajā ārstniecības personas specialitātē Latvijas Republikas teritorijā:

1) ārstniecības iestādē, ar kuru ir noslēgta “reģionālā vienošanās”,

2) pašvaldības norādītā ārstniecības iestādē, ja “reģionālā vienošanās” ir noslēgta ar pašvaldību.

Pēc rezidentūras beigšanas nosacījumi personai, kurai NAV noslēgta “reģionālā vienošanās”:

pēc rezidentūras beigšanas turpmākos piecus gadus strādā attiecīgajā ārstniecības personas specialitātē Latvijas Republikas teritorijā:

1) valsts ārstniecības iestādē,

2) pašvaldības ārstniecības iestādē,

3) ģimenes ārsta praksē,

4) Veselības inspekcijā,

5) Slimību profilakses un kontroles centrā,

6) SIA Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūts,

7) SIA Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnika.”

Uztvērāt? Topošajam rezidentam piespiedīs parakstīt dokumentu, ka viņam pēc sešiem studiju gadiem un pieciem rezidentūras gadiem vēl pieci gadi jāstrādā Belēviča uzskaitītajās iestādēs. Un jāstrādā par 550 eiro uz papīra. Un nekādas precības, tālākapmācības, rezidentūras apakšspecialitātēs.

Pagājušā gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados Padomju Savienībā šo sistēmu nodrošināja, atņemot pases. Tiesa, toreiz dzimtbūšana tika noteikta uzreiz pēc studijām un tikai uz trim gadiem.

Jautāsiet – kāpēc Guntis Belēvičs uzstājīgi cenšas piesiet ārstus tikai pie valsts un pašvaldību iestādēm? Jaunie ārsti nevēlas iet strādāt uz klīniku ar lielu atbildību un mazu algu. Piemērs ir ginekoloģija – jaunie kolēģi labprāt strādā savās ginekologu praksēs, nevis dežurē, riskē, operē dzemdību vai ginekoloģijas nodaļā.

Es neticu, ka Latvijai būs dota izņēmuma iespēja nepakļauties Eiropas regulai par brīvu darbspēka kustību pat tad, ja Guntis Belēvičs Briselē sitīs ar tupeli par galdu. Un rezidentūras absolventi brīnīsies – kāpēc viņiem noteikti jāstrādā sešās Rīgas pašvaldībai piederošajās ambulatorajās iestādēs, nevis 19 nepiederošajās, kaut visas šīs iestādes par vienādu cenu veic vienādi apmaksātus valsts pasūtītus pakalpojumus. Miljonārs Guntis Belēvičs nesaprot skaitli 550 eiro mēnesī uz papīra. Kā cilvēks, kas brauc ar Bentley Continental GT un lepojas, ka brīvajos brīžos starp ministrēšanas pienākumiem par 960 tūkstošiem nopircis dzīvokli Ķīpsalā, viņš nenojauš, ka tādam pirkumam vajag 2500 māsu vai 2000 ārstu algu.

Kā ministrs gatavojas kompensēt slimnīcas ārstu trūkumu

Lai kompensētu mediķu trūkumu, dažādu specialitāšu ārstiem vajadzēs nostrādāt noteiktu dežūru skaitu valsts slimnīcās, televīzijas ekrānā teica veselības ministrs Guntis Belēvičs. Valsts slimnīcās, kurās trūkst kāda speciālista, noteiktu dežūru skaitu nāksies strādāt privātās praksēs un klīnikās strādājošajiem speciālistiem.

Ne tikai valsts slimnīcās, bet arī reģionālajās slimnīcās dežūrām trūkst ginekologu, acu ārstu, ausu, kakla, deguna speciālistu, neirologu. Bērns ar zirni ausī vai degunā neatliekamās palīdzības brigādei jāved uz Rīgu, bet vecākiem pēc pusstundas rosības bērnu slimnīcā – jāved atpakaļ uz Latgali vai Kurzemi. No visas Latvijas uz Rīgu nereti nākas vest pacientus ar acu traumu, ginekoloģisku asiņošanu vai insultu. Ja mēs runājam par dežūrspeciālistu, piemēram, dežūrginekologu, mēs domājam operējošu ginekologu, nevis cienījamu kolēģi, kas izcili pieņem savā praksē, diagnosticē vēzi, vada grūtniecības, nozīmē hormonaizvietojošo terapiju. Bet tiklīdz kāds ginekologs ir labi apguvis operēšanas prasmes, ārvalstu klīnikas viņam piedāvā desmit reižu lielāku samaksu nekā Latvijā. Darbs slimnīcā par dežūrspeciālistu ir daudzkārt sliktāk apmaksāts par darbu ambulatoriskajā dienestā.

Par 550 eiro algu neviens operējošs speciālists (6 studiju kursi, pieci rezidentūras gadi, specializācija, pieredzes un prakses uzkrāšana – kopā vismaz 12 gadi personisku ieguldījumu savā izglītībā) uz reģionālo pilsētu X vienkārši tāpat nebrauks. Vienīgā iespēja reģionālajā slimnīcā piesaistīt uz dežūrām operējošu speciālistu ir – maksāt viņam konkurētspējīgu algu.

Reģionālās slimnīcas nav valsts slimnīcas, tās pieder pašvaldībām. Es iztēlojos sarunu Ventspilī, kur slimnīcas valdes priekšsēdētājs dodas pie sava akcionāra, pilsētas mēra un saka: “Mēs nevaram piesaistīt mūsu slimnīcai dežurējošu otolaringologu (lai nosegtu dežūru grafikus 24 stundas 31 dienu mēnesī, vajag 4 otolaringologus). Lai šādu speciālistu piesaistītu, mums vajadzētu viņam maksāt algu 2500 eiro mēnesī.” Pilsētas mērs interesējas – cik akūtu pacientu dienā no viņa pilsētas vēršas pie šā dežurējošā otolaringologa. Izrādās – viens vai divi, bet pārējos ātrā palīdzība vestu no citām pilsētām, citiem novadiem plašajā Kurzemē. Par šo slimnieku ārstēšanu NVD maksā tik maz, ka neatmaksātos dežūrārstu uzturēt pat par 400 eiro mēnesī. Mērs, protams, negrasās maksāt savā slimnīcā kādam ievērojami lielāku algu tikai tāpēc, ka jāārstē plašās Kurzemes pacienti – lai neatliekamās palīdzības brigādes turpmāk visus akūtos slimniekus ved uz Rīgu.

Rīgas lielajos stacionāros dežūras palīdz nosegt rezidenti.

Atbildīgajiem speciālistiem, kas kaut kādu iemeslu dēļ slimnīcā turpina strādāt, nākas dežurēt 12–20 diennaktis mēnesī. Vēl trakāk ir ar operāciju un anestezioloģijas māsām – viņas mēnešiem strādā vairāk par 20 dežūrām mēnesī. Pacientiem par labu tas nenāk – pārslogots ārsts un pārgurusi māsa nav veiksmes stāsts.

Vai Eiropā ir vērotas līdzīgas situācijas? Jā, vissmagāk pirms 10–20 gadiem klājās Polijā, kur visi operējošie ārsti izvēlējās braukt uz Austrumvāciju dežurēt par ievērojami lielāku algu. Un Polijas valdība bija spiesta soli pa solim celt atsevišķu ārstu un māsu specialitāšu algas – sākotnēji anesteziologiem 4–6 reizes, pēc tam visām operējošajām specialitātēm, bet pēc tam arī neatliekamās palīdzības speciālistiem. Pašlaik neatliekamās palīdzības dienestos ārsti Polijā saņem vismaz trīskārt vairāk nekā Latvijā. Un rezultāts acīmredzams – kaut joprojām Austrumvācijā algas ir lielākas, poļu ārsti un māsas atgriezušies savās slimnīcās.

Bet Latvijā medicīnai naudas nav. Saeima, Ministru kabinets, finanšu ministrs vienmēr ir glābis Parex, AirBaltic, Liepājas metalurgu un citus uzņēmumus, ko blēži ir nolaiduši. Šie valstsvīri ir būvējuši oranžos zelta tiltus, VID ēku un Iekšlietu ministrijas ēku, viņi ir pirkuši dārgākās mašīnas, autobusus un tramvajus, gandrīz nopirkuši vilcienus, ar kuriem neviens nebrauks.

Valsts varas noziedzīgā attieksme pret veselības budžetu ir Latvijas lāsts.

Kā sarīdīt mediķus savā starpā

Esmu klausījies ministra un ministrijas ierēdņu uzrunas un prezentācijas dažādās auditorijās. Pamatprincips ir vienkāršs: “Vainīgie par visu ir tie citi, bet jums pienākas vairāk.” Piemēram, vainīgie ir kardiologi, jo viņi saņem pārāk lielas algas, liek dārgus stentus. Citkārt vainīgie ir ģimenes ārsti, kas nepietiekami uzmana, vēlu diagnosticē un nepareizi interpretē. Dažreiz vainīgie ir neatliekamās palīdzības mediķi, kas ar sasistu galvu alkoholiķi ved uz Austrumu slimnīcu ik pārdienu. Šobrīd vainīgie ir privātstruktūras, kuras noēd naudu, kas pienāktos valsts iestādēm.

Saeima budžeta likumā iebalsoja 10 miljonus medicīnas darbinieku algu paaugstināšanai. Ministrs lēma, ka šī nauda jāsadala valsts un pašvaldību iestādēs strādājošiem. Tātad endokrinologam, kas pieņem slimnīcas ambulatorajā nodaļā par valsts kvotām, pienākas pielikums algā, bet endokrinologam, kas strādā privatizētā poliklīnikā (privatizētā ar Veselības ministrijas politisku labvēlību). Šāds dalījums – naudu dot vai nedot atkarībā no īpašuma formas – raksturo komunistisko partiju un tās ideālus. Ministrs uzskata, ka 10 miljoni no Latvijas iedzīvotāju nodokļiem viņam iedoti, lai viņš varētu dalīt piemaksas – klausīgajiem iedošu, neklausīgajiem ne (“un vispār – kad gribēšu, tad piemaksāšu, bet nekādi pastāvīgi cipari mediķiem pie algām netiks”).

2015. gada 14. decembrī Guntis Belēvičs uzbūra Lielos Vasjukus un paziņoja, ka nozares budžetā piešķirtie papildu 10 miljoni eiro tiešā veidā sasniegs ārstniecības personas – vidēji darba samaksa pieaugs par 7% ārstiem, ārsta palīgiem un medicīnas māsām. Tiesa, jau pēc dažām dienām izrādījās, ka ģimenes ārstiem, speciālistiem, māsām, ārstu palīgiem un citiem, kuri sniedz valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, bet to nedara valsts vai pašvaldību iestādē, atalgojuma palielinājums vismaz 2016. gadā nav paredzēts.

Ministra darba princips – paceļot balsi un iebaidot, norādīt ierēdņiem darbības virzienu. Kļūdas gadījumā likt ierēdņiem taisnoties un beigās ierēdņus atzīt par vainīgiem. Smieklīgi izskatās augstākie Veselības ministrijas ierēdņi, kas labi saprot ministra iniciatīvu bezcerību, bet izmisīgi daudzkārt atkārto apšaubāmus ministra argumentus.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nē, cilvēki Latvijā nav dīvaini un neizvairās no vakcinēšanās!

FotoPar spīti masīvai antivakcinācijas kampaņai soctīklos, ko uzkurina Kremļa troļļi kopā ar visādiem vietējiem dīvainīšiem, un par spīti valdības vienveidīgajai naudas apgūšanas... pardon, atvainojiet, “vakcinācijas informācijas” kampaņai, iedzīvotāji vakcinējas tā, ka rindās stāv!
Lasīt visu...

12

Viena mācība gan, ja jebkad “ejat politikā” – rūpējieties par sevi!

FotoPROGRESĪVO valde aizmuguriski un negaidīti ir izslēgusi mani no partijas par neseno interviju. Manuprāt, lēmums par tā pieņēmējiem pasaka vairāk, nekā es jebkad spētu ietilpināt kādā savā komentārā.
Lasīt visu...

12

Omega vēlētāja vilšanās

FotoAizritējušajās Saeimas vēlēšanās balsoju par KPV LV, pieliekot plusiņu Aldim Gobzemam. Diemžēl, nokļūstot Saeimā, partija neattaisnoja lolotās cerības. Tās suņu būdas cerbers kļuva par Šveices blēža vaukšķi, bet pati KPV LV iekļāvās Kariņa valdībā un stāvēja pie esošo nejēdzību šūpuļa.
Lasīt visu...

12

Ja jums ir tikai gurķis, tad nevar uztaisīt gurķu un tomātu salātus

FotoDārgā Latvijas tiesu vara! Vai arī man jūs tagad jāsauc par likumdevēja varu? Rakstu, lai vaicātu, vai tiesa, ka tagad divi vīrieši varēs juridiski nostiprināt savas “ģimenes” attiecības un tikt valsts atzīti par “ģimeni”?
Lasīt visu...

15

Joku diena Evri Dej, teicēnieši gardi smej

FotoTeikas likumdošanai ir jāsoļo soli solī ar Dievzemītē notiekošajām nejēdzībām. Kad savulaik izdevu dekrētus, man prātā nevarēja ienākt, ka par uzpurņu nenēsāšanu ļaudis varēs sodīt, veseliem cilvēkiem aizliegs pulcēties un diennakts tumšajā laikā nedrīkstēs atrasties ārpus telpām, piemēram, lai izietu uzpīpēt vai ieelpot svaigu gaisu (šī absurdā norma pašreiz gan nav spēkā, taču no tās atgriešanās neesam pasargāti), tālab pilnveidoju un papildināju savus ukazus. Knariņu valdība ir laidusi pasaulē arī vairākus groteskus noteikumus auto un citu riteņratu stūrētājiem, taču kā kājāmgājējs es šajā jomā atturos izteikties.
Lasīt visu...

18

Kariņš un Pavļuts ir diskreditējuši vakcinācijas procesu un tagad grasās vakcināciju diskreditēt vēl vairāk

FotoVispirms valdība politiskas konjunktūras dēļ neiepirka vakcīnas un vakcinācija Latvijā tika novilcināta par četriem mēnešiem.
Lasīt visu...

6

Izejiet ielās, Levita kungs, sajutīsiet, ko tauta par jums domā

FotoLevits šodien runāja Saeimā. Runa bija tukša. Jautājums ir par redzējumu, Levita kungs. Par adekvātu redzējumu. Par to būs šis raksts. Mēs 30 gadus salīdzinām sevi ar sliktākajiem piemēriem. Priecājamies, ka mums iet labāk. Kā Levits šodien - ka mums IKP kritis mazāk. Es saku, ka es redzu citādāk. Un tagad par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

12

Tāda cilvēka viedoklis, kuram neskaidras cilmes preparāts, ko sauc par vakcīnu, nav pieņemams

FotoŠeit izteikts vienkārša cilvēka viedoklis. Cilvēka, kurš šobrīd ir pensionārs, sejas masku nenēsā un kuram neskaidras cilmes preparāts, ko sauc par vakcīnu, nav pieņemams. Protams, daudziem ir cits viedoklis un ceru, ka tam ir loģisks pamatojums.
Lasīt visu...

15

Es visu ko pieprasu un norādu, un lūdzu iedot man varu

FotoLevit, Kariņ, Pavļut, Raivi Dzintar ar saviem prievīšu varavīksnes draugiem un pārējie pie varas esošie ar Rinkēviču ložā. Nākamnedēļ ir jābūt atceltām maskām, 2 metriem, groziņiem un visam pārējam sviestam! Es to nelūdzu, es to pieprasu un norādu Jums, ka tas ir jāizdara nekavējoties. Ja pašiem bail pieņemt lēmumu, piezvaniet uz Briseli vai vēstniecību. Jums dos atļauju. Nākamnedēļ lai būtu lēmums.
Lasīt visu...

21

Ventspils paradokss: vēlētāji nomaina nevis Lembergu, bet gan... domes opozīciju

FotoPašvaldību vēlēšanas Ventspilī beigušās ar zināmu pārsteigumu: ne tajā, ka uzvaru svinēja “Latvijai un Ventspilij”, iegūstot vairāk balsu nekā visi pārējie saraksti kopā, — interesantais šoreiz redzams opozīcijas kampaņošanā un rezultātos.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Drošības līdzeklis nedrīkst tikt izvēlēts kā iebiedēšanas vai iepriekšējas sodīšanas paņēmiens

Atbilstīgi Kriminālprocesa likumam tiesībsargājošām instancēm ir pienākums vērtēt drošības līdzekļa piemērošanu saistībā ar cilvēktiesību normām....

Foto

Man vislabāk spēs palīdzēt Selma Levrence, jo viņa ir jauna, gudra, pieredzējusi un zina daudzas valodas

Pēc ilgām pārdomām par to, kas varētu kļūt par manu...

Foto

„Sargsuns” pazemīgi lūdz atlikt nodokļu reformu

Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) aicina valdošo koalīciju atlikt nodokļu reformas uzsākšanu no 2021. gada 1. jūnija. LPIA uzskata, ka...

Foto

Viss sākās ar Šleseru!

Tvnet var lasīt Re:Baltica sagatavotu propagandas rakstu, kurā skaidri tiek pateikts, ka Latvijā baznīcas nedrīkst aizstāvēt kristīgās vērtības! Esmu pārsteigts, ar kādu naidu pret Baznīcām,...

Foto

Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris Aivars Ozoliņš grauj Latvijas informācijas telpas kvalitāti

Pašlaik – Lielās dezinformācijas laikmetā – viens no svarīgiem uzdevumiem visiem, kuri darbojas informatīvajā telpā,...

Foto

Nākotnes vīzija par neiespējamo... (Turpinājums rakstam „Cilvēks tomēr nav saprātīga būtne”)

Nesen par to runāju un pat rakstīju. Šo var uzskatīt gan par turpinājumu jau teiktajam,...

Foto

Ceļā uz ļaužu ganāmpulku

Sākotnēji biju iecerējis rakstu ar konkrētām personālijām un pierādījumu bāzi zem katras tēzes, taču tad uzaustu milzu palagu. Turklāt  patiesība ir acu...

Foto

Vīlands piedāvā neētisku lobismu?

Ralfs Vīlands neapšaubāmi ir viens no sabiedrisko attiecību jeb tā dēvētās PR nozares dinozauriem, pamatlicējiem Latvijā. Neapšaubāmi ļoti ietekmīgs....

Foto

Cilvēks tomēr nav saprātīga būtne

Taisnība ir apgalvojumam, ka cilvēks ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, bet par saprātu zinātnieki vēl strīdas. Es neesmu nedz...

Foto

Īpatnais pasažieru pārvadājumu iepirkums KNAB neinteresē

Labdien, vērsos KNAB ar iesniegumu sakarā ar NRA publikāciju, no kuras izriet, ka oligarhi dabūjuši valsts dotācijas pasažieru pārvadājumiem 500...

Foto

Dažas piezīmes uz vēlēšanu biļetena malām

1. Grand Prix par pašvaldību vēlēšanu komentāru es piešķirtu Gatim Eglītim. Ja ir kas tāds, kas var patikt JKP, tad...

Foto

Pirms bijušā kolaboranta, tagadējā politologa Skudras intervēšanas pārliecinieties, vai viņš nav paspējis piedzerties

Šajos laikos par politologu sauktā, okupācijas laikos par Komunistiskās partijas Centrālās komitejas Propagandas...

Foto

Absolūta saskarsmes impotence

Te mazs secinājums, izrietošs no vērojumiem. Pirms nedēļas ievietoju savā sejasgrāmatas profilā "pašiņu" ar atkailinātu plecu, kam pielipināta izdruka, kas apliecina "Teātra Vēstneša"...

Foto

Mīļā miera labad

Bieži no patriotiskām aprindām, īpaši tiem patriotiem, kuri dzīvo devīžu un dogmu varā, dzirdu, ka Latvijā ir jārunā tikai latviski, ka vienmēr un...

Foto

Jaunā iekšlietu ministre – sodīta par pretkorupcijas likumdošanas pārkāpumu, prioritātes nav saistītas ar iekšlietu nozares problemātiku

Valdība ir pārskatījusi ministru portfeļu sadalījumu, mainot par nozari atbildīgos...

Foto

Interesantas lietas Ventspilī gaidāmo pašvaldības vēlēšanu sakarā

Manās rokās patrāpījās laikraksta “Latvijas Avīze” šā gada 25. maija numurs, kur Māras Libekas rakstā “Gatavojas Ventspils “atbrīvošanai”” lasu,...

Foto

Kā nav kauna kandidēt uz domi un turklāt vēl Ventspilī: kandidāta atbildes uz jautājumiem

Katram, kurš sadomā kandidēt uz Ventspils domi, jānonāk starp Skillu un Haribdu:...

Foto

Demokrātijas caurais jumts

Mēdz teikt, ka kompromiss ir labs lietussargs, bet slikts jumts. Saeimas pieņemtais risinājums Varakļānu piederības jautājumā ļaus kaut kā, formāli saglābt situāciju pašvaldību...

Foto

Ar ko Garkalnes novada domes deputāts Mārtiņš Bērziņš atšķiras no bijušā domes priekšsēdētāja Mārtiņa Gunāra Bauzes-Krastiņa

Ja Garkalnes kritušais „karalis” Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš kampj un...

Foto

Kāpēc jūs man neticat, ka vakcinācija nav obligāta, tā ir brīvprātīga un neierobežo mūsu tiesības un brīvības

Covid-19 cilvēkus nešķiro - slimo visdažādākie cilvēki neatkarīgi no vecuma,...

Foto

Paldies, ka esam gatavi iestāties par tiesībām domāt arī ar savu galvu

Paldies Matīsam Kaļānam par iniciatīvu un visiem pārējiem par to, ka esam gatavi iestāties...

Foto

Uz vēlēšanām jāiet!

Mazais vēlētāju skaits iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās liecina par nepatiku pret esošo varu un sabiedrības neprasmi reizi četros gados lietderīgāk izlietot savu instrumentu –...

Foto

Jāmaina nevis citas valsts karogi, bet kas cits

Visi ir pieauguši cilvēki. Gribi - vakcinējies, gribi - nē. Svarīgāk ir - vajag atcelt ierobežojumus, un katrs...

Foto

Jānis Reirs ir sliktāks par izbijušu čekistu

Ja jūs jautātu - kāpēc esmu sācis tik ļoti neuzticēties "Vienotības" kartelim? Tāpēc, ka viņi ar Krišjāni Kariņu priekšgalā,...