Persona, kas ar dienesta auto atved nodot netīro veļu un aizmūk, - Drošības policijas priekšnieks Reiniks
PIETIEK14.07.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Persona, kas Drošības policijas dienesta automašīnu Audi izmantoja, lai ar to aizvestu uz veļas mazgātavu savu netīro veļu, un, pamanot cilvēku ar fotokameru, no notikuma vietas aizbēga, pametot stāvvietā automašīnu ar tās vadītāju, ir pats šīs valsts drošības iestādes vadītājs, policijas ģenerālis Jānis Reiniks, - Pietiek ir guvis drošu apliecinājumu šim faktam.
Kā jau ziņots, rīta stundā Pietiek pārstāvis pie veļas mazgātavas Irve Rīgā, Satekles ielā fiksēja Drošības policijai piederošu un tās izmantotu tumšas krāsas automašīnu Audi ar valsts reģistrācijas numuru HO-5632, kuras pasažieris bija devies nodot netīro veļu.
Pamanot, ka automašīna tiek fotografēta, veļas nodevējs pieņēma operatīvu lēmumu pie tās neatgriezties un tā vietā, kā redzams fotogrāfijās, teciņiem vien metās prom no notikuma vietas. Rezultātā valsts drošības iestādei piederošā automašīna ar vadītāju palika stāvvietā, bet Drošības policijas darbinieks pēc dažām sekundēm pazuda ap veļas mazgātavas ēkas stūri.
Šī persona, kas pēc pieķeršanas aizbēga, pametot uz veļas mazgātavas letes atnesto netīro veļu ar visām kvītīm (Pietiek rīcībā ir arī šāda fotogrāfija), kā nu noskaidrojies, ir nevis kāds Drošības policijas otrā līmeņa priekšnieks, bet gan pats šīs iestādes vadītājs, policijas ģenerālis Jānis Reiniks.
Reiniks pagaidām nav vēlējies sniegt atbildēt uz viņa mobilā tālruņa numuru nosūtīto jautājumu - kādu summu vidēji mēneša laikā izmaksā viņa dienesta auto un šofera izmantošana viņa personiskajām vajadzībām līdzīgi fiksētajam braucienam nodot netīro veļu.
Drošības policijas priekšnieks pagaidām nav atbildējis arī uz citu jautājumu - cik bieži viņam pēc policijas ģenerāļa pakāpes piešķiršanas ir gadījies bēgt līdzīgās situācijās vai apstākļos.
Pietiek jau ir nosūtījis Reinikam oficiālu informācijas pieprasījumu. Jau publiskotās fotogrāfijas, kurās - par ko tagad vairs nav šaubu - redzams Reiniks, bēgot no notikuma vietas, apskatāmas šeit. Pietiek izsaka patiesu pateicību visiem lasītājiem, kas izteica savu viedokli par to, kāda persona redzama šajos attēlos.
Seko mums 
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
