Iesaki rakstu: 
Pērn un šogad kopā notikušas trīs Valsts policijas darbinieku pašnāvības, - tā augustā noklusēto policista nošaušanos Latgalē komentē policijā, norādot, ka tā ir šogad otrā policista pašnāvība, bet pērn tāda bijusi tikai viena.
„Par katru gadījumu tiek veikta dienesta pārbaude, informācijas apzināšana, tajā skaitā arī iespējamo cēloņu konstatēšana. Iemesli ir saistīti ar personīgo dzīvi un sociālekonomiskajiem apstākļiem. Tāpat katrā no šiem gadījumiem arī tiek pieaicināti Iekšlietu ministrijas Veselības un sporta centra Psiholoģiskā atbalsta nodaļas psihologi,” skaidro policija. Turklāt Valsts policijas amatpersonām arī ikdienā tiekot nodrošināta iespēja saņemt dažādus psiholoģiskā atbalsta pakalpojumus.
Par to, kādu tieši iemeslu dēļ notikusi pēdējā – šā gada augustā notikusī policista pašnāvība, nekādas ziņas gan sniegtas netiek, vien atzīstot, ka par šo faktu ir sākts kriminālprocess.
Pietiek jau informēja, ka, turpinot Inta Ķuža laikā iedibināto „tradīciju”, Valsts policijas tagadējā vadība ar iekšlietu ministra Sanda Ģirģena klusējošu piekrišanu ir mēģinājusi noslēpt informāciju par jau kārtējo policijas darbinieka pašnāvību, - tā augusta vidū notikusi Latgalē, Daugavpils pusē. Turklāt policists pašnāvību izdarījis nošaujoties – cik zināms, izmantojot dienesta ieroci.
Tas, ka Valsts policijas vadība dara visu, lai sabiedrība iespējami retāk uzzinātu par atkal jaunu policista pašnāvību un it īpaši tās iemesliem, ir zināms jau daudzus gadus. Tagad kļuvis skaidrs, ka nekas nav mainījies arī
Pēdējoreiz plašāku informāciju par policistu
Nekādu plašāku informāciju par 2015. gadā policijas darbinieku izdarīto pašnāvību
Par nule notikušo policista pašnāvību 21.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
