„Pensionāru šantāžas” atklājējs aktīvi darbojies „apdāvināšanās shēmās”
L. Lapsa02.03.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Investīciju baņķieris Ģirts Rungainis, kas publiski vainojis Latvijas pensionārus nevēlmē solidarizēties ar sabiedrību un atteikties no izcīnītajiem pensiju palielinājumiem par labu atbalstam jaunajām ģimenēm, nekustamo īpašumu buma gados ir aktīvi līdzdarbojies „apdāvināšanās shēmās”, kas, saskaņā ar īpašumu tirgus ekspertu teikto, veikliem darboņiem ļāva krāpt valsti un izvairīties no lielu nodevu nomaksas.
Saskaņā ar Rungaiņa teikto žurnālam Kapitāls, pensionāri, kas esot „vienīgā privileģētā mūsu sabiedrības grupa”, ar savu nevēlēšanos piekrist pensiju samazinājumam liedzot „iespēju veidot atbalstu jaunajām ģimenēm, meklējot risinājumu demogrāfijas problēmai”.
„Lielākā daļa šīsdienas pensionāru savulaik strādāja, ceļot komunismu, bet pēdējos divdesmit gadus laida valsti grīstē,” paziņojis Rungainis, vēl piebilstot, ka „šauru interešu grupas ir iemācījušās uzurpēt sabiedrības interešu pārstāvību un celt skaļus ļembastus”.
Tikmēr, kā izriet no Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācijas, pats Rungainis valsts iespējas veidot atbalstu jaunajām ģimenēm, iespējams, ir mazinājis, aktīvi līdzdarbojoties „apdāvināšanās shēmās”, kas veikliem nekustamo īpašumu darboņiem ļāva apiet likumu ar līkumu un izvairīties no nodokļu un nodevu nomaksas valstij.
Jaunā Rīgas teātra galvenais režisors Alvis Hermanis, par kura „fantastiski izdevīgajiem” īpašumu darījumiem Pietiek rakstīja jau trešdien, 100 kvadrātmetru plašo dzīvokli Rīgas klusajā centrā pērn iegādājās par acīm redzami samazinātu cenu, tā, iespējams, liekot valstij iztikt bez liela valsts nodevas maksājuma.
Savukārt Rungainis vairākos nekustamo īpašumu buma laikā – 2007. un 2008. gadā – veiktajos darījumos ir izvēlējies vēl revolucionārāku metodi: viņš dārgus nekustamos īpašumus Pierīgā ir nevis pircis un pārdevis par fiktīvi samazinātām cenām, bet vienkārši dāvinājis vai saņēmis dāvinājumā.
Tā nepilnu pusi no 1,4 hektārus liela zemes īpašuma Garkalnes novadā (visticamākais, izcili dārgajā Baltezerā vai tā tuvumā) Rungainis, kā rāda Zemesgrāmatas dati, 2007. gada septembrī saskaņā ar valstij sniegtajiem datiem nevis nopircis, bet vienkārši saņēmis kā dāvinājumu.
Dāvinātāja bijusi nevis kāda Rungaiņa radiniece vai cita tuva persona, bet gan bijušā Ministru prezidenta Viļa Krištopana dzīvesbiedre Aija Krištopane, kas pazīstama ar savu darbību nekustamo īpašumu tirgū.
Par šīs formālās dāvanas patieso vērtību liecina fakts, ka saskaņā ar Zemesgrāmatu informāciju kopš pagājušā gada rudens īpašums bankā ieķīlāts par vairāk nekā 2,35 miljoniem latu (no Zemesgrāmatas datiem nav precīzi skaidrs, vai šī hipotēka attiecas uz vēl kādiem citiem īpašumiem).
Turklāt Krištopanes simpātijas pret Rungaini bijušas tik iespaidīgas, ka ar šo īpašumu tagadējā „pensionāru šantāžas” atklājēja saņemto dāvanu klāsts vēl nav izsmelts.
Tajā pašā 2007. gada septembrī ekspremjera kundze viņai simpātiskajam baņķierim uzdāvājusi arī divas trešdaļas no cita, 2,2 hektārus plaša zemesgabala tajā pašā Garkalnes novadā - pēc visa spriežot, arī uz šo īpašumu attiecas 2,35 miljonu latu hipotēka.
Turklāt Rungainis, iespējams, atstājot valsti bešā, dārgas dāvanas nekustamo īpašumu izskatā saņēmis ne tikai no ekspremjera kundzes, bet arī no sava dzimuma pārstāvjiem.
Tā nepilnu septīto daļu no 4,4 hektāriem zemes Babītes pagastā baņķieris 2008. gada februārī nevis pircis, bet jau atkal kā dāvanu saņēmis no 1939. gadā dzimušā Andreja Valža Siliņa (par īpašuma vērtību liecina tas, ka atlikušās sešas septītdaļas Siliņš kādai SIA dažus mēnešus iepriekš pārdevis par 347 tūkstošiem latu).
Šajā gadījumā Rungainis valsti ar garu degunu, iespējams, atstājis, īpašumu ne tikai saņemot kā dāvanu, bet arī to dāvinot tālāk: jau 2008. gada jūnijā viņš savu nepilno septītdaļu aizdāvinājis kādam 1961. gadā dzimušam Uldim Liekniņam.
Pats Rungainis trešdien sākumā aicināja Pietiek piezvanīt vēlāk, taču pēc tam uz telefona zvaniem vairs neatbildēja.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
