Pensionāra bēdīgā pieredze darba tirgū: stāsts par "G4S Latvija", kura sevi reklamē kā organizācija, kas rūpējas par cilvēkiem un vienmēr "rīkojas godprātīgi"
Aleksandrs Poika25.06.2023.
Komentāri (39)
Iesaki rakstu: 
Man ir pilni 69 gadi, esmu pensionārs ar juridisko izglītību, autovadītāja tiesībām BC un ieroča nēsāšanas atļauju, kurš negrib būt par nastu valstij un saviem bērniem. Lai nopelnītu lielāku pensiju un papildināt to, kura ir mazāka par valsts noteikto minimumu, sāku meklēt darbu.
Meklējot darbu, izlasīju interneta sludinājumā SS.LV informāciju par darbu AS G4S. Sludinājumā AS G4S Latvija norādīja, ka ir nepieciešami dežuranti Torņakalnā ar algu 4,55 Eur stundā. Nav slikti.
2023.gada 18.maijā AS G4S Latvija mani pieņēma darbā, un es parakstīju Darba līgumu Nr.0304/2003. Mutiski vienojāmies ar personāla vadītāju, ka es kā pensionārs strādāšu 10 maiņas mēnesī, vienu dienu strādāju, divas dienas brīvas. Mani tas apmierināja, un personāla daļa tam piekrita.
Pēc būtības rakstītajos Līgumos atspoguļojas gribas izpaudumi, kas dalībniekiem ir atšķirīgi no ekonomiska viedokļa, bet ir saskaņoti tādā veidā, kas apmierina abu dalībnieku vēlmes.
Izlasot Darba līgumu, man nebija saprotams Darba līguma 2.2.2. punkts, ka mans atalgojums tiek samazināts no 4,55 uz 3,37 euro stundā, samazinājums 0,78 eiro. 11 stundu maiņā tas ir 8,58 EUR, 10 maiņās tas būtu 85,80 EUR, gadā 1029,6 EUR.
Domāju, ka te ir darbs Valsts darba inspekcijai, kā arī Valsts ieņēmumu dienestam.
Uzdevu jautājumu personāla darbiniecei: kāpēc šāds samazinājums?
Saņēmu atbildi, ka šāda ir organizācijas prakse un nav ko uztraukties, alga tiks aprēķināta pēc mutiski nolīgtā 4,55 EUR/stundā.
Mani kā juristu šāda atbilde ieinteresēja, jo Latvijas organizācijās, mainot darba attiecības, tajā pašā iestādē tiek sastādīta jauna vienošanās, kā arī tiek apstiprināts jauns algas apmērs.
Līgumā nekur nebija ielikti punkti, kurus norunājam mutiski ar personāla speciālisti Jolantu Plivčas kundzi, kura arī parakstīja Līgumu kā Darba devējs. Viltīgs gribas defekts no AS G4S puses.
Šī Darba līguma parakstīšana no manas puses nenozīmēja piekrišanu, bet Darba līguma punktu pārkāpumu apliecinājumu.
Izrādījās, es nebiju tāls no patiesības.
Uzskatu, ka, slēdzot Darba līgumu ar mani kā pensionāru, tika pārkāptas atšķirīgas attieksmes aizliegums, kas radīja nākotnē man ekonomiski un morāli nelabvēlīgas sekas.
Tāpat nebija saprotams, kāpēc man bija jāiesniedz izziņa, ka esmu nesodīts, kura izmaksā 10,40 EUR, jo man ir spēkā esoša ieroču nēsāšanas atļauja, kuru uzrādīju. Ieroču atļauju izdod tikai nesodītām personām, to zina visi personāla speciālisti.
No 2023.gada 18.maija līdz 1.jūnijam, divu nedēļu laikā man netika piedāvāts neviens darbs, kaut gan portālā SS.LV darba piedāvājumi no AS G4S bira kā no "pārpilnības raga".
Divas nedēļas pagāja gaidīšanā.
Latvijas Republikas Darba likuma 74.pantā paredzēts, ka darba devējam ir pienākums izmaksāt noteiktu atlīdzību, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ.
Rodas jautājums, kāpēc tika izvietots darba sludinājums, ja netiku nodarbināts, un netika apmaksāta mana dīkstāve, kura radīja manā makā vēl lielāku iztrūkumu?
Vai šāda prakse ir izveidota AS G4S Latvija pensionāru nervu pārbaudīšanai uz izturību?
Mēneša sākumā saņēmu darba grafiku, kurš neatbilda nolīgtajam ar Darba devēju. Pieņēmu to kā zemākā līmeņa un personāla vadības sliktu sadarbību, kas ir diezgan raksturīgi daudzos uzņēmumos.
Darba grafikā bija norādīts, ka strādāšu 7 maiņas jūnijā firmā "H&M" 10 maiņu vietā.
Tagad sākas otrs stāsts par godprātību.
"EST ieskatā jēdziens "ekonomiska vienība" ir attiecināms uz organizētu personu un resursu grupu, kas nepieciešama ekonomiskās vienības darbības nodrošināšanai un mēŗķu sasniegšana."
Pirmajā darba dienā mani pie "H&M" „Spicē” mani sagaidīja puisis (amatu nezinu, uzvārdu - tāpat), kuru nosaukšu par Kristapu, jo uzvārdu puisis nenorādīja, un viņš diezgan detalizēti apskaidroja manus darba pienākumus.
Viens no pienākumiem bija sekot līdzi darbiniekiem, kuri izvieto jaunu preci, lai cenrādis nebūtu zemāks par tādām cenām, kādas man norādīja Kristaps. No veikala darbinieku (pārdevēju) sejas izteiksmēm varēja saprast, ka viņas sajūsmā par manu darbību nebija. Tāpat man bija jāpārbauda somas pārdevējām, kuras gāja uz mājām pēc maiņas.
Pēc vienas dienas biju nozīmēts strādāt veikalā "H&M" „Rīga Plaza”. Tā kā jau biju izgājis apmācības kursu iepriekšējā veikalā, nekas jauns "H&M" nebija, ieskaitot, ka veikals ir divos stāvos ar divām izejām un ieejām.
AS G4S ir izstrādāta blanka, kurā norādīts, kādās stundās Dežurantam jāpārbauda ieejas un izejas turniketi ik pēc divām stundām, tikai blankā nav iestrādes, ko darīt, kad pārbaudes aparāts nestrādā. Dežurantam jāpaņem dārgs apģērba gabals, uz kura ir piekarināts pīkstulis, un ar to jāpārbauda, vai nostrādās aizsardzības aparāts. Pārbaudīju, no rīta varēja iznest kaut visus veikala dārgos apģērbus, nerunājot jau par tiem, uz kuriem pīkstuļi nebija piekarināti. Izrādījās, ka šie aparāti "H&M" „Rīga Plaza” vispār nestrādāja. Šo ziņu nodevu veikala maiņas vecākajai Paulai, kura sniedza izsmeļošu atbildi: ka šādi notiek jau labu laiku, te strādā, te nestrādā. Paulas vārdus arī apstiprināja veikala pārdevēji.
Palūdzu Paulu informēt veikala vadītāju -- kundzes vārdu un uzvārdu nezinu, nosaukšu par "lielo šefieni".
Nepagāja ilgs laiks, kad man piezvanīja brigadieris Jurģis, kurš jautāja, kāpēc es baidu Paulu ar policiju? Paskaidroju, ka laikam kāds stingri ir sajaucis gaisu un tas gaisa jaucējs ir "lielā šefiene". Trāpīju desmitniekā.
Jurģis stingri mani nobrīdināja, lai – nedod, Dievs - vēl neuzdodu liekus jautājumus veikala pārdevējiem.
Bet svētdien pārbaudes aparāti H&M" „Rīga Plaza” visā diena garumā gan pirmajā stāvā, gan otrajā izrādīja savu nepatiku pret darbu: te strādāja, te nestrādāja, to arī uzrakstīju uz blankas un ar savu parakstu apstiprināju.
Es informēju "H&M " veikala vadību un AS G4S brigadieri Jurģi.
Atbildību par iespējamiem zudumiem no sevis noņēmu. Lai tagad viņiem galva sāp.
Pirmdienas rītā saņēmu Jurģa telefona zvanu, kurš mani informēja, ka "H&M" tīkla visu veikalu vadītāju kolektīvs atsakās no maniem tālākajiem pakalpojumiem, nepaskaidrojot iemeslu.
Tā arī neuzzināju "H&M" tīkla visu veikalu vadītāju kolektīva atteikuma pamatojumu.
Domāju, ka par šādu izdarību zināja veikala vadītāja, apsardzes vadība.
Tā līdz pēdējam neuzzināju, vai tā bija veikalu tīkla "H&M" un AS G4S kolektīva paviršība, noslēpts "dāvinājumu līgums", ļaunprātība, "klusa vienošanās" vai vienkārša prakse?
Tā arī Jurģis mani informēja, ka viņam nav darba, ko man piedāvāt. Es atbildēju, ka nesteigšos, bet nogaidīšu tālāko AS G4S darbinieku darbību.
Nebiju slinks un aizbraucu uz AS G4S kantori, lai tiktos ar kādu no augstākās vadības. Personāla daļa nestrādāja, bija tikai telefona numurs, kur piezvanīt. Piezvanīju un izteicu vēlmi informēt augstāko vadību par savu nelaimi. Saņēmu atbildi: uzrakstiet savu informāciju, mēs izskatīsim un sniegsim atbildi. Vecs teiciens, ko zina internets, to zina cūka.
Kārtējā nedēļa pagāja klusumā. 2023. gada 9.jūnijā iesniedzu AS G4S iesniegumu, pamatojoties uz Darba likuma 100.panta 5. daļu.
Tāda ir mana sliktā pieredze.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
