Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad Frīdrihs Nīče pasludināja „Dieva nāvi”, viņš to nedarīja kā ateistisks, materiālistisks intelektuālis, bet gan kā pareģis, kas aicināja ātrāk aptvert Eiropas kultūras krīzi un pārvarēt nihilismu, ko viņš jau bija izdarījis pats iekšēji. Bez „mūžīgās atgriešanās”, „Pārcilvēka” un „Dionīsa” tradicionālās morāles bojāejai var būt arī negatīvais scenārijs – pēdējā cilvēka valdīšana. Atšķirībā no „Pārcilvēka” pēdējais cilvēks nepārvar sevi, nemīl dzīvi un likteni, bet gan no tā visa ir noguris. Pēdējais cilvēks grib tikai komfortu un drošību.

Vairāk nekā gadsimtu pēc Nīčes pareģojuma varam paskatīties uz pasauli sev apkārt. Kas uzvarēja? „Dievs ir miris”, bet arī pārcilvēka nav. Tā vietā ir patērētājs, patērētāju sabiedrība un „mainstream” masu kultūra, kas atzīst tikai iespaidu, šovu, izklaidi, kairinājumus, bet noliedz jebkādu metafiziku vai augstāku mērķi. Pēdējais cilvēks.

Process bija pakāpenisks, bet visaptverošs un efektīvs. Anarhistu un nihilistu kustību ārdīšanās, kā to apraksta pats M.Velbeks, izcīnīja savu cīņu 19. un 20. gadsimtā un pielika savu roku Rietumu novājināšanā. Nelielais eksperiments ar Rietumiem, kas aizsākās 1789. gadā Francijā, tuvojas savai izskaņai. Brīvība, vienlīdzība, brālība. Negatīvā brīvība („brīvība no”), pārprastā vienlīdzība (ne tiesībās, bet pēc būtības – no tā arī prasība pēc vienlīdzības ekonomiskajos rezultātos, jeb komunisms), visas cilvēces brālība, kas pastāv tikai rietumnieku iztēlē.

Pseidoliberālisma īpaši indīgais kokteilis savukārt piemēroja t.s. „kritisko teoriju” un citas kreiso perifērijas idejas kultūrā, politikā un akadēmiskajā vidē – minoritātes pret apspiedējiem, ģimene, reliģija, dzimumlomas un patriotisms kā pataloģijas, „rasisms”, „seksisms”, politkorektums. Vērtības, kas nodrošināja Rietumu sabiedrības pastāvēšanu un turpināšanos, tika pārcirstas un apgrieztas otrādi.

Lai arī šie marksisti ļoti satraucās par cilvēka „atsvešinātību” kapitālistiskajā sabiedrībā, nekad agrāk neviens nav bijis tik atsvešināts viens no otra kā šobrīd. Ļoti fascinējošā filmā „The Swedish Theory of Love” šis fenomens tiek parādīts tā ekstrēmajā formā. Ideja, ka cilvēks ir vislaimīgākais tad, kad ir maksimāli neatkarīgs no citiem – bērni no vecākiem, laulātais no laulātā, vecvecāki no saviem bērniem. Tā ir pārprastā „brīvība no”. Cilvēka dzīves iznākums šādā modelī var arī būt divus gadus pēc savas nāves pūt savā dzīvoklī, jo automātisko nodokļu maksājumu sistēma nodrošina vienīgo pienākumu pret sabiedrību.

Brīvības paradokss ir tas, ka tā tiek nodrošināta ar savstarpēju sadarbību un mijiedarbību, nevis neatkarību. Neviens no mums nav „neatkarīgs” – jau sākot ar to, ka mums ir nepieciešams skābeklis, ūdens un pārtika un beidzot ar to, ka visi mūsu domāšanas procesi un zināšanas ir tikai visu iepriekšējo paaudžu paveiktā izmantošana un tālāka attīstīšana. Zenta Mauriņa raksta: „Cilvēks par sevi nav nekas, – viņš aug tikai attieksmē pret līdzcilvēku. Neviens nav Es. Katrs ir Mēs. Tu un Es. Raidītājs un uztvērējs.” Tas ir aizmirsts.

Kāds tam var būt iznākums? Cik ilgi šāds atsvešinātības un atomizācijas modelis var pastāvēt? Šeit jāizdala vismaz divas fāzes. Vispirms tā ir totalitārisma fāze. Hanna Ārente savā darbā „Totalitārisma izcelsme” secina, ka indivīda izolācija un vientulība ir totalitārisma priekšnoteikums. Atsvešinātos un atomizētos indivīdus ir ļoti viegli pakļaut totalitārā modelī, kas vēlāk „ārstē” šo atsvešinātību ar tieši tikpat pārspīlētu kolektīvismu un indivīda apspiešanu. Šo fāzi Rietumi jau izdzīvoja 20. gadsimtā.

Nākamā fāze – „barbaru” iebrukums. Kad individuālisms ir visaugstākā sabiedrības vērtība, tad iegūst tās sabiedrības, kuras ir ciešāk saliedētas un mobilizētākas, ar labākiem demogrāfiskajiem rādītājiem. Imigrantu kopienas iesakņojas Rietumu sabiedrībā ātri un efektīvi, jo ieviest jaunu kārtību starp atomizētajiem, apātiskajiem pēdējiem cilvēkiem ir ļoti vienkārši.

Senajā Romā šāda agonija ilga veselus piecus gadsimtus, līdz morāles un demogrāfiskās krīzes novājināto impēriju pārņēma „barbari’, kas tobrīd daudziem jau šķita laba alternatīva. Daudzi meklēja glābiņu un iespēju atgriezties pie vienkāršām, patiesām vērtībām un bēgt no pašu romiešu barbarisma.

Impērijas norietu tā īsti neviens arī nepamanīja – kad vienam no pēdējiem imperatoriem Honoriusam paziņoja, ka Roma ir gājusi bojā, viņam šķita, ka runa ir par viņa vistu vārdā Roma… Mūsdienu tehnoloģiju iespējas un demogrāfiskais sprādziens uz dienvidiem no Vidusjūras šo procesu var ievērojami paātrināt.

Iespējams, ka Velbeks ir pētījis Romas impērijas pieredzi. Veids, kā tiek attēlota Rietumu civilizācijas aizstāšana ar musulmaņu civilizāciju, šķiet pārsteidzošs – tas notiek ātri, vienkārši, bez lieliem satricinājumiem, jo, kā izrādās, Rietumu ateistiem, ģimenes vērtību noliedzējiem un hedonistiem nav īsti nekādu vērtību, ko aizstāvēt.

Musulmaņu pusē ir viņu Dievs un vēsturiskās misijas apziņa. Viļa Daudziņa attēlotajam intelektuālim tikmēr ir citas prioritātes. Politika viņu nesatrauc, lai arī viņam ir šādi tādi uzskati par sabiedrību, kurus viņš gan neaizstāv. Par metafiziskām, reliģiskām un citām augstām lietām viņš īpaši nedomā – kā Rietumu sabiedrības pēdējo cilvēku vairums. Sēžot savā dīvānā, skatoties TV un pasūtot prostitūtas, viņš pat nemana milzīgos vēsturiskos procesus, kas iznīcina tūkstošgadīgo Rietumu civilizāciju.

Nav vairs neviena, kas par to vispār satrauktos, lai to vēl aizstāvētu. Nav neviena, kuru uzrunātu senie simboli, kas reiz vienoja kristīgo civilizāciju. ”Reiz beigs pastāvēt pēdējais Rembranta portrets un pēdējā Mocarta nots (..), jo būs zudušas pēdējās acis un pēdējās ausis, kas spētu uztvert to vēstījumu,” rakstīja vācu vēsturnieks Osvalds Špenglers. Komforts, labklājība un individuālisms ir radījis viegli pakļaujamu masu, kas bez pretestības pieņem jauno islāma kārtību.

Velbeks arī ļoti labi paredz tuvākās nākotnes politisko procesu attīstību. Vispirms jau cīņu starp patiesi labējiem, nacionālistu spēkiem pret kreisajiem, kas ir kļuvusi aktuāla tieši pēdējā gada laikā. Garlaicīgo „cīņu” starp centriskiem spēkiem aizstāj cīņa starp tiem, kas vēl tic nacionālai valstij un ģimenei, un tiem, kas to grib aizstāt ar „globālu ciematu”. Šī cīņa norit mūsu acu priekšā.

Interesantāka ir nākamā fāze, ko paredz arī Velbeks  – „globālā ciemata” aizstāvji beidzot ir nospēlējuši savu nelielo, smieklīgo vēsturisko lomu, sagrāvuši to, ko varēja sagraut, un sagatavojuši visus priekšnoteikumus Eiropas musulmaņu partijai – „Musulmaņu brālībai”.

Imigranti vairs neatdod savas balsis „velkamistiem”, bet gan balso par savējiem. Cīņa tagad ir starp vietējiem eiropiešiem Identitāriešiem/Nacionālo fronti un jauno kārtību. Izrādē šī cīņa īsti netiek parādīta, un var noprast, ka tā nemaz arī nenotiek. Kā būtu reālajā dzīvē? Vai tiešām tik miermīlīgi? Par nelaimi mūsu paaudze atbildi uz šo jautājumu redzēs savas dzīves laikā.

Pārpublicēts no www.nacionalaapvieniba.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Runā, ka...

FotoCilvēce vēl nav noskaidrojusi, kas vai kurš bija pirmais. Kas bija pirmais, vista vai ola? Kā bija patiesībā, kurš to redzēja?
Lasīt visu...

21

Mazās partijas būs spiestas pieņemt arī “oligarhu” ziedojumus

FotoGrozījumi politisko partiju finansēšanas likumā ir mēģinājums “iekonservēt” pašreizējo politisko eliti un izslēgt no spēles mazās partijas. Jaunais likumprojekts veicinās administratīvo resursu izmantošanu politiskajā cīņā, kas neizbēgami novedīs pie varas stagnācijas.
Lasīt visu...

21

Atraktīvā politiskā hronika: 10. oktobris

FotoPēc 2018.gada 6.oktobra sociāli politiskā dzīve ir ļoti intensīva. Tā tam ir jābūt. Atbilstoši tautas politiskajai gribai todien pie varas nāca manis dēvētā “6.oktobra paaudze”, un latviešiem šajā saulē sākās jauns laikmets. No 13. Saeimas deputātiem 65% tika ievēlēti pirmo reizi. Tas ir radikāls pagrieziens. Tas ir neapstrīdams pierādījums jauna laikmeta sākumam parlamentārā republikā. Un, lūk, jauns laikmets vienmēr sākas ar sociāli politisko procesu sakāpinātu intensitāti. Katru dienu ir kaut kas neparasti jauns un negaidīti jauns. Jaunie politiskie spēki vēlas pēc iespējas ātrāk visu piekārtot savam cilvēciskajam līmenim un profesionālajam līmenim. Viņi steidzas. Īpaši steidzas, apzinoties savu neleģimitāti visā sabiedrībā.
Lasīt visu...

21

Sarūgtināt Bordānu un atlikt partiju finansējuma pieaugumu līdz nākamās Saeimas ievēlēšanai

FotoAicināsim 13. Saeimas deputātus neatbalstīt sasteigtu likumprojektu, kas paredz būtisku valsts finansējuma palielinājumu politiskām partijām jau no nākamā gada!
Lasīt visu...

3

Uz kopējā fona "Repharm" ir tīri labs un valstiski nozīmīgs koncerns

FotoKatru gadu rudenī atrodas kāds, kas raksta apskatu par šādu tēmu. "Sagadīšanās pēc” katru rudeni farmācijas tirgus sašūpojas, notiek lielākas vai mazākas aktivitātes likumdošanā, normatīvajos aktos, īpašumu maiņā, ražotāju un tirgotāju attiecībās. Vārdu "sagadīšanās" es šeit lietoju tādēļ, ka rudenī tiek izstrādāts valsts budžets un budžetā nekad netiek pietiekami daudz naudas izdalīts medicīnai.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ko gan citu darīt zaglim, kurš noķerts ar svešu maku rokā?

Šorīt notērēju pārdesmit minūtes laika, lai kļūtu par divsimt deviņdesmit un nezin kuro cilvēku, kurš...

Foto

Latvieši vairs nav "varoņu tauta", drīzāk jau kalpu un pielīdēju tauta

Politmafija Latvijā visu ir nostādījusi tā, ka nav iespējams dzīvot Latvijā un nebūt šīs mafijas...

Foto

Ziņojums par komandējumu uz Amerikas Savienotajām Valstīm no 2019.gada 22.septembra līdz 24.septembrim

Saskaņā ar Ministru prezidenta 2019.gada 19.augusta rīkojumu Nr.219 “Par Ilzes Viņķeles komandējumu” no 2019.gada...

Foto

Gribēja kā labāk, sanāca kā vienmēr

Latvijas satiksmes drošības telpā ir uzsprāgusi verbālā bumba, jo Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks paziņoja, ka no stacionāro fotoradaru sodiem...

Foto

Modernā banalitāte

Banalitāte ir oriģinalitātes trūkums, pliekanums, bezgaumīgums. Sastopama, tā teikt, arhaiska banalitāte – sen zināma un sen apnikusi banalitāte. Sastopama relatīvi jauna banalitāte – moderna...

Foto

Auniem ir jāzina, ko viņi nobada

Jebkura jauna partija mūsu valstī, kas gribēs izmainīt sapuvušo, smirdīgo oligarhu sistēmu, tiks norieta un samīdīta. Tāds pats liktenis sagaida...

Foto

Kādā veidā visiem aizbāztas mutes par Skultes gāzes termināļa afēru?

Nezināmu personu iecerētā Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa būve ir krietni nokavēta, un pašlaik tas ir cinisks...

Foto

Partijas pamodušās no miega

Izskatās, ka Latvijas politikā vasaras brīvdienas beidzot ir beigušās. Arvien aktīvāk izpaužas gan valdošās koalīcijas partijas, gan opozīcijas partijas. Līdz ar to...

Foto

Objektīvā realitāte

Ko nozīmē «objektīvs»? (Runa nav par video vai foto kameras piederumu). Ko nozīmē – būt objektīvam? Vai es, šobrīd rakstot šīs rindiņas, esmu objektīvs? Vai...

Foto

Skumīgi, bet varbūt godīgi…

Pagājusi Skolotāju diena. Kā prasta ikdienība. Nekas no aizgājušo dienu dāsno mūžu un goda plākšņu salkanās godības nav mainījies. “Gada skolotājs”, “Zelta...

Foto

Mīļie draugi, dārgie skolotāji, apsveicu jūs Skolotāju dienā

Mīļie draugi! Dārgie skolotāji! Apsveicu jūs Skolotāju dienā! Mēs visi esam izgājuši caur skolotāju rokām - mēs vispār...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: intelektuālisma iznīdēšana

XX gadsimta otrajā pusē Rietumu civilizācijā sāka ieviesties jauna vērtību sistēma. Tā kļuva masveidīga. Jaunajā vērtību sistēmā kardināli izmainās attieksme pret...

Foto

Likumpārkāpējs - valdība

Kas notiek ar iedzīvotājiem, kuri tiek pieķerti, pārkāpjot likumu? Atkarībā no likumpārkāpuma rakstura un smaguma pakāpes viņiem iestājas vai nu administratīvā vai kriminālatbildība...

Foto

Apķēzīšanas dinamika

Jau pašā sākumā tika rakstīts, ka “nācijas tēvs” centīsies apķēzīt visu, kas latviešu tautas vēsturē ir svēts. Tagad ir pienākusi kārta Latvijas Centrālajai padomei...

Foto

NMPD atbilde par pirmās palīdzības apmācību valstī

Saistībā ar Pietiek publicēto rakstu vispirms jāuzsver, ka pirmās palīdzības apmācība ir valsts pārvaldes iestādes funkcija, nevis bizness, kā...

Foto

Kā Rīgā pulcējās “Aukstā kara 2.0” zaudētāji

„Dažās valstīs ir izveidojusies īpaša akadēmisko prusaku kategorija, kas tekalē no vienas politiskās virtuves uz otru un atkārto tekstus,...

Foto

Jautrība valdošajā koalīcijā

Šķiet, ka valdošajā koalīcijā vajadzētu būt mieram un klusumam, jo valdība paziņoja, ka ir sagatavots nākamā gada budžets. Tomēr atsevišķas partijas un politiķi...

Foto

Prātojums par "labo budžetu" un "sliktajiem baņķieriem"

“PNB bankas” darbības apturēšana sagādājusi rūpestus un kreņķus tās klientiem, bet tie ir tīrie sīkumi, salīdzinot ar laikiem, kad...