Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad Frīdrihs Nīče pasludināja „Dieva nāvi”, viņš to nedarīja kā ateistisks, materiālistisks intelektuālis, bet gan kā pareģis, kas aicināja ātrāk aptvert Eiropas kultūras krīzi un pārvarēt nihilismu, ko viņš jau bija izdarījis pats iekšēji. Bez „mūžīgās atgriešanās”, „Pārcilvēka” un „Dionīsa” tradicionālās morāles bojāejai var būt arī negatīvais scenārijs – pēdējā cilvēka valdīšana. Atšķirībā no „Pārcilvēka” pēdējais cilvēks nepārvar sevi, nemīl dzīvi un likteni, bet gan no tā visa ir noguris. Pēdējais cilvēks grib tikai komfortu un drošību.

Vairāk nekā gadsimtu pēc Nīčes pareģojuma varam paskatīties uz pasauli sev apkārt. Kas uzvarēja? „Dievs ir miris”, bet arī pārcilvēka nav. Tā vietā ir patērētājs, patērētāju sabiedrība un „mainstream” masu kultūra, kas atzīst tikai iespaidu, šovu, izklaidi, kairinājumus, bet noliedz jebkādu metafiziku vai augstāku mērķi. Pēdējais cilvēks.

Process bija pakāpenisks, bet visaptverošs un efektīvs. Anarhistu un nihilistu kustību ārdīšanās, kā to apraksta pats M.Velbeks, izcīnīja savu cīņu 19. un 20. gadsimtā un pielika savu roku Rietumu novājināšanā. Nelielais eksperiments ar Rietumiem, kas aizsākās 1789. gadā Francijā, tuvojas savai izskaņai. Brīvība, vienlīdzība, brālība. Negatīvā brīvība („brīvība no”), pārprastā vienlīdzība (ne tiesībās, bet pēc būtības – no tā arī prasība pēc vienlīdzības ekonomiskajos rezultātos, jeb komunisms), visas cilvēces brālība, kas pastāv tikai rietumnieku iztēlē.

Pseidoliberālisma īpaši indīgais kokteilis savukārt piemēroja t.s. „kritisko teoriju” un citas kreiso perifērijas idejas kultūrā, politikā un akadēmiskajā vidē – minoritātes pret apspiedējiem, ģimene, reliģija, dzimumlomas un patriotisms kā pataloģijas, „rasisms”, „seksisms”, politkorektums. Vērtības, kas nodrošināja Rietumu sabiedrības pastāvēšanu un turpināšanos, tika pārcirstas un apgrieztas otrādi.

Lai arī šie marksisti ļoti satraucās par cilvēka „atsvešinātību” kapitālistiskajā sabiedrībā, nekad agrāk neviens nav bijis tik atsvešināts viens no otra kā šobrīd. Ļoti fascinējošā filmā „The Swedish Theory of Love” šis fenomens tiek parādīts tā ekstrēmajā formā. Ideja, ka cilvēks ir vislaimīgākais tad, kad ir maksimāli neatkarīgs no citiem – bērni no vecākiem, laulātais no laulātā, vecvecāki no saviem bērniem. Tā ir pārprastā „brīvība no”. Cilvēka dzīves iznākums šādā modelī var arī būt divus gadus pēc savas nāves pūt savā dzīvoklī, jo automātisko nodokļu maksājumu sistēma nodrošina vienīgo pienākumu pret sabiedrību.

Brīvības paradokss ir tas, ka tā tiek nodrošināta ar savstarpēju sadarbību un mijiedarbību, nevis neatkarību. Neviens no mums nav „neatkarīgs” – jau sākot ar to, ka mums ir nepieciešams skābeklis, ūdens un pārtika un beidzot ar to, ka visi mūsu domāšanas procesi un zināšanas ir tikai visu iepriekšējo paaudžu paveiktā izmantošana un tālāka attīstīšana. Zenta Mauriņa raksta: „Cilvēks par sevi nav nekas, – viņš aug tikai attieksmē pret līdzcilvēku. Neviens nav Es. Katrs ir Mēs. Tu un Es. Raidītājs un uztvērējs.” Tas ir aizmirsts.

Kāds tam var būt iznākums? Cik ilgi šāds atsvešinātības un atomizācijas modelis var pastāvēt? Šeit jāizdala vismaz divas fāzes. Vispirms tā ir totalitārisma fāze. Hanna Ārente savā darbā „Totalitārisma izcelsme” secina, ka indivīda izolācija un vientulība ir totalitārisma priekšnoteikums. Atsvešinātos un atomizētos indivīdus ir ļoti viegli pakļaut totalitārā modelī, kas vēlāk „ārstē” šo atsvešinātību ar tieši tikpat pārspīlētu kolektīvismu un indivīda apspiešanu. Šo fāzi Rietumi jau izdzīvoja 20. gadsimtā.

Nākamā fāze – „barbaru” iebrukums. Kad individuālisms ir visaugstākā sabiedrības vērtība, tad iegūst tās sabiedrības, kuras ir ciešāk saliedētas un mobilizētākas, ar labākiem demogrāfiskajiem rādītājiem. Imigrantu kopienas iesakņojas Rietumu sabiedrībā ātri un efektīvi, jo ieviest jaunu kārtību starp atomizētajiem, apātiskajiem pēdējiem cilvēkiem ir ļoti vienkārši.

Senajā Romā šāda agonija ilga veselus piecus gadsimtus, līdz morāles un demogrāfiskās krīzes novājināto impēriju pārņēma „barbari’, kas tobrīd daudziem jau šķita laba alternatīva. Daudzi meklēja glābiņu un iespēju atgriezties pie vienkāršām, patiesām vērtībām un bēgt no pašu romiešu barbarisma.

Impērijas norietu tā īsti neviens arī nepamanīja – kad vienam no pēdējiem imperatoriem Honoriusam paziņoja, ka Roma ir gājusi bojā, viņam šķita, ka runa ir par viņa vistu vārdā Roma… Mūsdienu tehnoloģiju iespējas un demogrāfiskais sprādziens uz dienvidiem no Vidusjūras šo procesu var ievērojami paātrināt.

Iespējams, ka Velbeks ir pētījis Romas impērijas pieredzi. Veids, kā tiek attēlota Rietumu civilizācijas aizstāšana ar musulmaņu civilizāciju, šķiet pārsteidzošs – tas notiek ātri, vienkārši, bez lieliem satricinājumiem, jo, kā izrādās, Rietumu ateistiem, ģimenes vērtību noliedzējiem un hedonistiem nav īsti nekādu vērtību, ko aizstāvēt.

Musulmaņu pusē ir viņu Dievs un vēsturiskās misijas apziņa. Viļa Daudziņa attēlotajam intelektuālim tikmēr ir citas prioritātes. Politika viņu nesatrauc, lai arī viņam ir šādi tādi uzskati par sabiedrību, kurus viņš gan neaizstāv. Par metafiziskām, reliģiskām un citām augstām lietām viņš īpaši nedomā – kā Rietumu sabiedrības pēdējo cilvēku vairums. Sēžot savā dīvānā, skatoties TV un pasūtot prostitūtas, viņš pat nemana milzīgos vēsturiskos procesus, kas iznīcina tūkstošgadīgo Rietumu civilizāciju.

Nav vairs neviena, kas par to vispār satrauktos, lai to vēl aizstāvētu. Nav neviena, kuru uzrunātu senie simboli, kas reiz vienoja kristīgo civilizāciju. ”Reiz beigs pastāvēt pēdējais Rembranta portrets un pēdējā Mocarta nots (..), jo būs zudušas pēdējās acis un pēdējās ausis, kas spētu uztvert to vēstījumu,” rakstīja vācu vēsturnieks Osvalds Špenglers. Komforts, labklājība un individuālisms ir radījis viegli pakļaujamu masu, kas bez pretestības pieņem jauno islāma kārtību.

Velbeks arī ļoti labi paredz tuvākās nākotnes politisko procesu attīstību. Vispirms jau cīņu starp patiesi labējiem, nacionālistu spēkiem pret kreisajiem, kas ir kļuvusi aktuāla tieši pēdējā gada laikā. Garlaicīgo „cīņu” starp centriskiem spēkiem aizstāj cīņa starp tiem, kas vēl tic nacionālai valstij un ģimenei, un tiem, kas to grib aizstāt ar „globālu ciematu”. Šī cīņa norit mūsu acu priekšā.

Interesantāka ir nākamā fāze, ko paredz arī Velbeks  – „globālā ciemata” aizstāvji beidzot ir nospēlējuši savu nelielo, smieklīgo vēsturisko lomu, sagrāvuši to, ko varēja sagraut, un sagatavojuši visus priekšnoteikumus Eiropas musulmaņu partijai – „Musulmaņu brālībai”.

Imigranti vairs neatdod savas balsis „velkamistiem”, bet gan balso par savējiem. Cīņa tagad ir starp vietējiem eiropiešiem Identitāriešiem/Nacionālo fronti un jauno kārtību. Izrādē šī cīņa īsti netiek parādīta, un var noprast, ka tā nemaz arī nenotiek. Kā būtu reālajā dzīvē? Vai tiešām tik miermīlīgi? Par nelaimi mūsu paaudze atbildi uz šo jautājumu redzēs savas dzīves laikā.

Pārpublicēts no www.nacionalaapvieniba.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...