Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau kopš 2014.gada vienu vai citu iemeslu un apstākļu dēļ nākas (un neslēpšu - ir arī interesanti) sekot līdzi pedagogu algu jautājumam. Ja vienā teikumā, tad teiktu: "Kā pa celmiem," bet šoreiz plašāk.

Algu aprēķina sistēma ir sarežģīta, un tam ir gan vēsturiski, gan pavisam objektīvi, gan diemžēl arī politiski iemesli.

Trūkst godīgas sarunas par to, kā tad īsti ir (un kurš gan vispār saprot līdz galam, kā), un kāpēc lai pēc tās meklētu tikpat godīgus risinājumus vienkāršošanai.

Divas būtiskas lietas - ne visi, spriežot par algām, atceras, ka vairumā gadījumu pedagogu algām ir divi avoti - valsts UN pašvaldību mērķdotācija.

Otrs, kas mēdz piemirsties, ir pedagoga slodze un stundu skaits nedēļā pilnai slodzei (atšķirīgs no klasiski pieņemtajām 40h/ned.).

Viedoklis - piemirstot iepriekšminētos priekšnoteikumus, labā ticībā iecerētai, godīgai sarunai par to, vai algas mazas/lielas un kurš pie tā "vainīgs", pievienojas vispārināšana jeb nesalīdzināmu lielumu salīdzināšana.

Valsts uzdevums ir noteikt godīgu, taisnīgu zemākās (!) algas likmi par pilnu slodzi (no šī gada 36 h, iepriekš 30h nedēļā), no valstij pieejamajiem budžeta līdzekļiem šim mērķim. Par maz vai daudz - tas ir citas sarunas jautājums.

Valsts mērķdotācijas aprēķina formulas pamatā ir skolēna izmaksa (sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas) + programmu koef. (padziļinātās, speciālās, ģimāzijas utml.) + reģionālie koeficienti (pamatā atkarībā no apdzīvotības blīvuma) + kvalitātes %, ja skolēnu-skolotāju proporcija virs vidējās valstī.

Valsts nosaka zemāko algas likmi pedagogam par pilnu slodzi, nosaka, cik skolēnu konkrētās pašvaldības izglītības iestādēs mācās, sarēķina papildu koeficientus konkrētajās "+" izglītītības programmās, vecumposmos, pievieno reģionālo koeficientu un pārskaita X naudas summu pašvaldībai.

Pašvaldības kā izglītības iestāžu dibinātāji ir tās, kas pieņem lēmumu - atvērt, slēgt skolu, cik un kur, kādas skolas pašvaldībā vajadzīgas, tāpēc, manuprāt, loģiski, ka valsts mērķdotācija nonāk katras pašvaldības rīcībā, nevis kā senāk, kad nauda tiešā veidā sekoja skolēnam.

Nesaku, ka šis ir ideāls modelis, bet pirms 10+ gadiem igauņi ieviesa un viņiem izdevās resursus, ko Latvijas pedagogu algām no valsts atvēl lielākus (šis kādam var būt pārsteigums), caur pašvaldību atbildības iedarbināšanu aizvirzīt uz skolotāju maciņiem, ne ekonomiski neefektīvām skolām.

To ņemot vērā, pašvaldības rīkojas dažādi: kāda uztur skolas ar proporciju - 6 skolēni uz 1 skolotāju, nespējot samaksāt pat cienīgu algu vai nodrošināt pilnas slodzes darbu, kādi optimizējas, spējot pierobežā maksāt Rīgi līdzvērtīgas algas, kādi dreifē, gaidot, kad valsts pieliks naudu.

Teorijā pašvaldībā drīkstētu pastāvēt arī skola ar 10 skolēniem, kamēr izglītības līmenis ir kvalitatīvs:

A) spējot pārējās skolas efektivizēt izmaksu ziņā, lai arī šīs uzturēšanai resursu pietiktu;

B) maksājot no pašvaldības līdzekļiem.

Te arī slēpjas atbilde, kāpēc īsti neticu skolēnu skaita (klasē/izglītības posmā) noteikšanai kā panākumu atslēgai uz labāku izglītību. Valstij jādomā par sistēmu lielajos rāmjos un nosacījumos, kamēr pašvaldībām ir spēja vērtēt un pielāgot individuālus gadījumus.

Pašvaldību mērķdotācija.

A) veids, kā radīt konkurenci (manuprāt, vairāk +, jo konkurence stimulē uzlabojumus un attīstību);

B) veids, kā kompensēt pašas pašvaldības lēmumus vai to nepieņemšanu;

C) rīks, kas sakropļo priekšstatus.

Nepareizo variantu nav.

Un slodzes... Pilna no šī gada tuvināta 40h (36), bet ilgu laiku bija 30h nedēļā. Nu, kā var godīgi salīdzināt 900 eur par 30h nedēļā pret vidējo algu valstī (abas vairs neaktuālas vienības, ja kas) 1200 eiro par 40h? Ne emocionāli šoreiz. Nevar.

Punkts.

Tāpat nedrīkst iedomāties, ka, ja zemākās algas likme ir, piemēram, 1450 eur par slodzi, tad visi tā saņem. Kāds strādā 0,3 slodzes (paša izvēle vai priekšmeta specifika), kāds 1,2 slodzes. Kādam tikai valsts mērķdotācija, bet kādam palaimējies ar pašvaldības piešprici. Salīdzināt nevar.

Un visbeidzot - šis ieraksts. Tik gari, jo, ja būtu pavisam vienkārši, būtu vieglāk, saprotamāk un izsekojamāk, un arī dažam politiķim nebūtu jāsamudžinās līkločos, bet, ja gribas vienkāršāk:

A) pārņemt visu valstij - lemšanu, kvalitāti, uzturēšanu (nedomāju, ka var atļauties);

B) turpināt strādāt ar pašvaldībām par "iedalīto" resursu efektīvu un uz kvalitāti vērstu izglītības nodrošināšanu, sagaidot, kad esošais finansēšanas modelis īstenosies pilnībā, analizēt rezultātus un pilnveidot, ja nepieciešams.

C) valsts daļu tiešā veidā uzreiz skaitīt pašvaldībām un valstij atstāt tikai satura, kvalitātes un kontroles jautājumus (ne izmisuma risinājumus LIZDA prasību izpildei vai pašvaldību piespiešanai optimizēt tīklu). Par daudz laika tam velta ministrija.

Tādas, lūk, pārdomas.

Novērtē šo rakstu:

14
32

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Trampa atgriešanās – nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros

FotoNeatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Lasīt visu...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

18

Citējam reperi ansi, bet tikmēr Kremļa pakalpiņi pie arēnas Rīgā izkar ķīniešu reklāmas

FotoLatvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
Lasīt visu...

10

Šis režīms ved mūsu tautu uz kapiem

FotoNo rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Lasīt visu...

21

Valstij jābūt ar ierobežotām funkcijām

FotoRēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Lasīt visu...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi