Pēc visa spriežot, SPRK atbalsta „Sadales tīkla” iecerēto megazādzību
Māris Niklass01.06.2023.
Komentāri (28)
Iesaki rakstu: 
24.maijā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprināja Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencētos tarifus, kas stāsies spēkā šā gada 1.jūlijā. Regulatora padomes priekšsēdētāja Alda Ozola paziņoja: “Sadarbībā ar iesaistītajām pusēm ir panākts labākais iespējamais risinājums, maksimāli samazinot negatīvo ietekmi uz mājsaimniecībām un uzņēmumiem.” Tiktāl šo labi atalgotās amatpersonas teikto varētu uzskatīt par reklāmu.
Iepazīstoties ar publiski pieejamo informāciju par tarifu projektu, daudziem no mums kā sistēmas pakalpojumu saņēmējiem nav skaidrības par to pamatotību un iespējamo piemērošanu. Tiek apgalvots, ka Sadales tīkla (ST) pakalpojumu tarifi pieaugs vidēji par 32%. Faktiski pats mazākais – mājsaimniecībām ar vienas fāzes 16 A pieslēgumu – tarifa pieaugums ir no 3,87 eiro uz 7,55 eiro mēnesī jeb +95,1%. Mājsaimniecībām ar triju fāžu 32 A pieslēgumu tarifa pieaugums ir no 7,74 eiro uz 36,4 eiro mēnesī. Pieaugums – 370,3%.
Tarifa pieteikuma iesniedzēji nav pamatojuši ar konkrētiem aprēķiniem, kāpēc tiek diferencēta maksa par jaudas uzturēšanu un kāpēc ir tik lielas atšķirības pakalpojumu cenā – līdz pat 9,5 reizēm!
Nav saprotams, kālab mājsaimniecībām atkarībā no pieslēguma jaudas ir jāmaksā tik dažādi? Vai ST ir tāda izdevumu struktūra un uzskaite, kas pamato šādu tik atšķirīgu diferencētas maksas pakalpojumu piemērošanu mājsaimniecībām? Vai tiešām 3 fāzu 32 A pieslēgumu jaudas uzturēšana AS Sadales tīkls izmaksā piecas reizes dārgāk nekā mājsaimniecībām ar 1 fāzes 16 A pieslēgumu?
Pēc provizoriskiem aprēķiniem no mājsaimniecībām vien par jaudas uzturēšanu pēc AS Sadales tīkls publiski sniegtās informācijas papildus tiks iekasēti vairāk nekā 80 miljoni eiro. Ja 2022.gada rudenī tarifa projektā tika plānots tarifu palielināt par 75%, kas ST kasi papildinātu ar 182 miljoniem eiro,tad aprīlī iesniegtā pieteikuma 32% pieaugums ir 77 miljoni eiro.
Tātad tikai no mājsaimniecībām vien paredzētā “par jaudas uzturēšanu” papildus iekasējamā summa pilnībā nosedz plānoto 32% tarifa pieaugumu pret pašreiz spēkā esošo.
Par jaudas uzturēšanu maksās arī iestādes un uzņēmumi. Kopumā valstī ir 1,11 miljoni pieslēgumu pie ST. Ja vienam vidēji palielina maksu tikai par 7 eiro mēnesī, tas dod papildu ienākumu – 93,24 miljonus eiro gadā. Šie skaitļi liek aizdomāties, vai tikai tarifu projekts nav ar krietnu uzkūlumu? Varbūt padomāt par citiem risinājumiem, kas nav tik atšķirīgi, piemērojot maksu par jaudas uzturēšanu?
Vai tiešām ir izdarīts viss, lai tarifa projekts, kas ietekmēs katru mājsaimniecību, iestādi, uzņēmumu ilgtermiņā, valsts konkurences spēju un attīstību, ir pilnībā pamatots ar precīziem aprēķiniem?
Nesen TV24 raidījumā Saeimas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs publiski atzina, ka valstī nav enerģētikas stratēģijas, ka visu nosaka Latvenergo. Te nu prātā nāk pirms trim gadiem 13. Saeimas OIK afēras izmeklēšanas komisijas pēc deviņu mēnešu darba secinājums: 25 gadus eksistējusi sistēma, kas neatbilda Latvijas interesēm. Ne ministri, ne Saeimas komisiju deputāti neizpildīja Satversmē noteiktos pienākumus – aizsargāt savas tautas un valsts intereses. To pašu gribu teikt arī par 14. Saeimas priekšstāvjiem, kuru uzdevums ir kontrolēt SPRK darbību. Šai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai likums uzliek par pienākumu – aizstāvēt enerģijas patērētājus. Aizdomīgais klusums un bezdarbība no institūciju puses neliecina par pienākumu veikšanu.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
