Pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā Lato Lapsa pieprasa no Drošības policijas oficiālu atvainošanos
PIETIEK06.10.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad ar nepārsūdzamu Rīgas apgabaltiesas spriedumu atstāts spēkā pirmās instances tiesas spriedums, ar kuru tika izbeigta pret Lato Lapsu Drošības policijas safabricētā administratīvā pārkāpuma lieta, Lato Lapsa vērsies ar oficiālu iesniegumu pie Drošības policijas priekšnieka Normunda Mežvieta, pieprasot ne tikai oficiālu atvainošanos, bet arī atzinumu, ka Drošības policija ir iepazinusies ar spriedumu un savā turpmākajā darbībā apzinīgi un konsekventi ņems vērā tajā izteiktos atzinumus, lai nepieļautu atkārtotus personu tiesību aizskāruma gadījumus. Publicējam šo otrdien Drošības policijas jau saņemto iesniegumu:
"2015. gada 12. maijā plkst. 14.44 Rīgā, Kr.Barona ielā 99a Jūsu vadītās iestādes darbinieki mani aizturēja par to, ka es neesot pakļāvies policijas darbinieku likumīgajām prasībām, kad tie pildīja dienesta pienākumus, un esot ignorējis policijas darbinieku rīkojumu pārtraukt Latvijas Republikas Drošības policijas ēkas, dienesta automašīnu, amatpersonu un apmeklētāju filmēšanu.
Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 30.jūnija spriedumu tika izbeigta lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā attiecībā pret mani par pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas APK 175.pantā. Tiesa spriedumā saistībā ar minēto aizturēšanu norādīja, ka, pārbaudot un novērtējot lietā esošos materiālus un rakstveida pierādījumus, konstatējusi, ka lieta izbeidzama administratīvā pārkāpuma sastāva trūkuma dēļ, kas konstatēts, vērtējot kopsakarā visus lietā esošos pierādījumus.
Šajā spriedumā bija ne tikai konstatēts tas, ka nekādu filmēšanu es netiku veicis, bet arī norādīts, ka administratīvā pārkāpuma protokolā vispār nav atsauču uz normatīvajiem aktiem, atbilstoši kuriem filmēšana uz ielas pie Drošības policijas ēkas būtu aizliegta, ja es filmēšanu būtu veicis.
Spriedumā norādīts, ka Jūsu vadītās iestādes inspektora dežuranta E.Neimaņa ziņojumā norādītā atsauce uz Ministru kabineta noteikumu Nr.887 "Valsts noslēpuma objektu saraksts" 2.5.,2.6.,2.7.,2.10. punktu ir konkrētajai situācijai neatbilstoša, jo no lietas materiāliem neizriet, ka man būtu pārmests, ka es mēģinātu iegūt jebkādu informāciju, kas ir ietverta minētajos noteikumos, un šie noteikumi neuzliek fiziskai personai nekādus pienākumus vai aizliegumus veikt jebkādas darbības.
Tāpat tiesas spriedumā minēts: pat ja minētais normatīvais regulējums nav pietiekošs valsts noslēpuma aizsardzībai, tas nedod pamatu policijas amatpersonām to patvaļīgi paplašināt.
Ar Rīgas apgabaltiesas 2015. gada 5. oktobra spriedumu, kas stājies spēkā 2015. gada 5. oktobrī, minētais Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 30.jūnija spriedums ir atstāts negrozīts un stājies spēkā.
No tiesas sprieduma līdz ar to izriet, ka manis aizturēšanai, ko 2015. gada 12. maijā veica Jūsu vadītās iestādes darbinieki, nebija nekāda likumīga pamata, tā bija nepamatota un prettiesiska.
Līdz ar to vēlos desmit darba dienu laikā saņemt no Jūsu vadītās iestādes rakstisku atzinumu, ka tā ir iepazinusies ar minēto Rīgas apgabaltiesas spriedumu un savā turpmākajā darbībā apzinīgi un konsekventi ņems vērā tajā izteiktos atzinumus, lai nepieļautu atkārtotus personu tiesību aizskāruma gadījumus.
Tāpat minētajā termiņā vēlos saņemt no Jūsu vadītās iestādes rakstisku atvainošanos par manis nepamatoto un prettiesisko aizturēšanu 2015. gada 12. maijā.
Pielikumā - Rīgas apgabaltiesas 2015. gada 5. oktobra sprieduma kopija uz 16 lapām."
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
