Iesaki rakstu: 
Tautu tēvam, skolotājam un bendem Staļinam par vēlēšanu norisi pieder zelta domu graudi. Nav svarīgi, kā balso, bet gan - kā balsis saskaita.
Tas, kā dzīvē pielietoja Staļina norādījumu, izjutām jau 1940. gadā "Saeimas" vēlēšanās. Tad kāds vēlēšanu iecirknis jau divas stundas pirms tā slēgšanas paziņoja vēlēšanu rezultātus, bet citā nobalsoja apaļi 100%. Līdzīgas situācijas notika ari turpmākajos gados, kad bija jāvēl režīma Augstākā Padome. Faktiskā ievēlēšana jau notika, kandidātus izvirzot. Bet vēlēšanu dienā bija tikai komēdijas noslēgums. Jo vienmēr izvirzītie kandidāti tika iebalsoti.
Toreiz jau laikam zināja, kā balsis "pareizi" skaitīt, jo vienmēr pēc kompartijas norādījuma rezultāts bija tuvu 100%, Par tik labu balsu skaitīšanu nekas traģisks neatgadījās ar pašiem "pareizo" balsu skaitītājiem...
Vai pēc neatkarības atjaunošanas CVK arī mācēja tik vēlami skaitīt balsis, kā vajadzīgs, ir jāpadomā. Jo, tās skaitot, mīklaini un traģiski no dzīves šķīrās pat divi CVK priekšsēži - Atis Kramiņš un Andris Līgotnis.
Ka tagad veicas vajadzīgās balsis saskaitīt šī dzīvībai riskantā amata mantiniekam Arnim Cimdaram? Laikā, kad pilnīgi tiek slēpti kandidātu biogrāfiju dati par okupācijas periodu, bet balsošanai pa pastu atvēl tik maz laika, ka novēloti biļeteni nederīgi nonāk CVK atkritumu kastē.
Nupat aizvadītās Eiropas Parlamenta vēlēšanu laikā atkārtoti griezos pie CVK, lai uzzinātu kandidātu slēptās biogrāfijas un laicīgi saņemtu vēlēšanu biļetenus. Rezultātu nebija. Biļetenus saņēmām tikai pēc diviem mēnešiem, un biļeteni mums tika piegādāti uz trim dažādām adresēm.
Nolēmām tos izpildītus atpakaļ sūtīt kopīgi, lai nenoklīst. Dēla mājās nebija vairākas dienas. Mēs neriskējām gaidīt un nekavējoties aizsūtījām tikai trīs biļetenus. Kad Dzintars atgriezās mājas, viņš izskaitļoja, ka novēloti ir sūtīt biļetenu uz Latviju un vēlēšanās piedalīties nevarēs.
Gribējām uzzināt, ka mūsu biļeteni patiesi Rīgā ir saņemti, balsis godīgi saskaitītas un nenotiek zināmā Staļina norādījumu izpilde. Tādēļ pierakstījām papildus klāt arī dēla vārdu, kurš nepaspēja piedalīties vēlēšanās.
Nosūtīju CVK šādu vēstuli: "Vai ir vai nav saņemtas laikā vēlēšanu aploksnes no balsotājiem ASV Indianas štatā Lotārs Stūre, Stefānija Stūre, Dzintars Stūre, Vēsma Stūre? Gribam zināt precīzus saņemšanas datumus un vai laicīgi tika nobalsots. Gaidīsim ātru atbildi. Lotārs Stūre."
23.maijā saņēmu šādu oficiālu atbildi: "Labdien, Stūres kungs! Paldies par Jūsu e-pastu. Ar prieku vēlamies Jums darīt zināmu, ka visas Jūsu sūtītās aploksnes Vēlēšanu iecirkni balsošanai pa pastu ir sasniegušas jau š.g. 16.maijā. Aploksnes tiks atvērtas un balsis tiks skaitītas pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas Latvijā atbilstoši likumā un instrukcijās noteiktajām normām. Ar cieņu, Nora Labanovska. Vēlēšanu iecirkņa balsošanai pa pastu komisijas priekšsēdētāja Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments."
Lai neviens neteiktu, ka notikusi pārskatīšanās un kļūdīšanās, tad vēlreiz pārjautāju Labanovskas kundzei: "Godātā Labanovskas kundze! Liels paldies par priecīgo atbildi, un liekas neticami, ka tik ātri var ceļot vēstule no ASV uz Latviju. Parasti vēstules ceļo 2 reizes ilgāk. Patiešām prieks, ka apgalvojat, ka mūsu ģimenes vēlēšanu aploksnes jau saņemtas 16. maijā. Vēl mēs gribam uzzināt, vai 24. maijā mūsu biļeteni no Lotārs Stūre, Stefānija Stūre, Dzintars Stūre, Vēsma Stūre no ASV ir atvērti un piedalījušies balsošanas procesā????? 2014.gada 29.maijā."
3.jūnijā saņēmu otru oficiāli apstiprinošu atbildi. Tātad kļūdas vai pārskatīšanās vairs nevar būt: "Labdien, Stūres kungs! Labprāt atbildēšu uz Jūsu pirmo jautājumu – visas Jūsu atsūtītās aploksnes tika atvērtas, kad pasta balsošanas iecirknis uzsāka balsu skaitīšanu, un Jūsu izvēlētie vēlēšanu saraksti pievienoti pārējiem atsūtītajiem sarakstiem un pieskaitīti balsošanas procesā.
Savukārt Jūsu otro jautājumu esam pārsūtījuši Centrālajai vēlēšanu komisijai atbildes sniegšanai. Ar cieņu, Nora Labanovska. Vēlēšanu iecirkņa balsošanai pa pastu komisijas priekšsēdētāja Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments. Elizabetes ielā 57 Rīgā, LV- 1050 [email protected]"
Kā var tikt ieskaitīta balss, ja tā nemaz nav nosūtīta!? Nevienā valstī, kur ir cieņā kaut kādas demokrātiskas vērtības, nevar notikt kaut kas tamlīdzīgs, kad balsi ieskaita, kad vēlētājs nav balsojis.
Patiesībai kalpo pierādījums - neatvērtā aploksne ar vēlēšanu biļeteniem, vēlēšanu un reģistrācijas aploksnēm.
Vai tas viss neliecina, ka ari CVK seko Staļina vai cita norādījumiem un saskaita biļetenus, kā pavēlēts, nevis, ka tauta balsojusi?
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
