Pēc solījuma dot papildu naudu kultūrai Nacionālā apvienība solījusi atbalstīt Fiskālās disciplīnas līgumu; Saeima to arī pieņem
PIETIEK31.05.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nacionālās apvienības frakcija ceturtdienas agrā rītā pēc tikšanās ar finanšu ministru Andri Vilku (Vienotība) apsolījusi tomēr atbalstīt Eiropas Savienības (ES) jaunā Fiskālās disciplīnas līguma pieņemšanu Saeimā otrajā lasījumā - ar nosacījumu, ja nākamā gada valsts budžetā kultūras jomai, par kuru politiski atbild Nacionālā apvienība, tiks piešķirts papildu finansējums. Solījums arī tika pildīts, un ceturtdien Saeima jauno līgumu atbalstīja.
Lai gan pēdējās nedēļās lielākā kaulēšanās par atbalstu tā dēvētā Eiropas Savienības jaunā fiskālās disciplīnas līguma pieņemšanai Saeimā noritējusi starp premjera partiju Vienotība un Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), līguma pieņemšanu otrajā lasījumā ceturtdien varēja izšķirt tieši koalīcijas partnera - Nacionālās apvienības frakcijas 14 deputātu balsis.
Finanšu ministrs Vilks, kurš pie Nacionālās apvienības devās, jo premjers Valdis Dombrovskis atrodas komandējumā ārvalstīs, Pietiek atzina, ka koalīcijas partneris nav varējis sniegt konkrētus aprēķinus par kultūras sfērai nepieciešamo papildu naudu. Tomēr Vilks esot apstiprinājis, ka tādām vajadzībām kā Dziesmu svētku sarīkošana nākamgad utml. budžeta sastādīšanas gaitā tiks pievērsta īpaša labvēlība.
Vilkam pēc sarunas ar Nacionālās apvienības frakciju bija radies iespaids, ka 14 tās deputātu balsis Fiskālās disciplīnas līguma pieņemšanai šorīt būs, un to pēc tam publiski apstiprināja arī Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars. Sarunā ar Nacionālo apvienību piedalījās arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Reformu partija) un Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis.
Vilks arī informēja, ka premjers Dombrovskis trešdienas vakarā neformālā sarunā ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli guvis apstiprinājumu, ka pat par spīti Francijas iebildēm par Fiskālās disciplīnas līguma ratifikāciju esošajā redakcijā Latvijai to pēc pieņemšanas nevajadzēs akceptēt vēlreiz jau grozītu. Tieši šīs bažas, nevis vēlme izkaulēt papildu finansējumu kultūrai, piedraudot "noraut" ceturtdienas alsojumu Saeimā, bija Nacionālās apvienības trešdienas vakarā formāli minētais iemesls pēkšņajai nostājas maiņai.
Eiropas valstu līderu nefrmālajās sarunās trešdienas vakarā panākta vienošanās, ka Francijas vēlme līgumu papildināt ar ekonomiskās izaugsmes sadaļu tiks iestrādāta, pieņemot papildu protokolu pie līguma. Vilks nevarēja precīzi pateikt, vai Latvijai šādu protokolu nāktos īpaši akceptēt Saeimā, bet pat, ja tā būšot, viņš tur nesaskatot problēmu.
Nacionālās apvienības frakcijas sēde trešdien turpinājās līdz pulksten 20 un beidzās bez lēmuma pieņemšanas. Tas tika atlikts uz ceturtdienas agru rītu frakcijas ārkārtas sēdē pēc sazvanīšanās ar premjeru Valdi Dombrovski.
Viens no Nacionālās apvienības Visu Latvijai-TB/LNNK līderiem Roberts Zīle Pietiek trešdien, balsojuma priekšvakarā apstiprināja: frakcija gaida no premjera Valda Dombrovska (Vienotība) apstiprinājumu, ka Latvija, pasteidzoties ar jaunā līguma ratifikāciju, "nenonāks muļķa lomā", ja tuvākajos mēnešos tas negūs citu ES dalībvalstu atbalstu un mūsu Saeimai nāksies ar grūtībā pieņemto līgumu grozīt un pieņemt atkārtoti. "Zinu, ka premjeram šovakar ir neformāla tikšanās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, kurā viņš šos jautājumus var noskaidrot," atsaucoties uz valdības vadītāja dalību trešdien Baltijas jūras valstu samitā Štrālzundē (Vācijā), teica Zīle.
Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars Pietiek atzina, ka trešdienas pēcpusdienā sazvanījies ar Vācijā esošo premjeru un skaidrojis partijas bažas, pretī saņemot solījumu vakarā neformālās konsultācijās ar Merkeli noskaidrot fiskālās disciplīnas līguma pieņemšanas izredzes citās ES valstīs šajā redakcijā. Ceturtdienas rītā Dzintaram bija plānota atkārtota sazvanīšanās ar Dombrovski, kurā premjers informēs par neformalo konsultāciju rezultātiem, un Nacionālā apvienība agrā rītā pirms Saeimas sēdes frakcijas ārkārtas sēdē izlems, vai balsot par. "Francijas jaunais prezidents ir licis saprast, ka viņa valsts šo līgumu esošajā redakcijā neatbalstīs, Vācija un Itālija to sola parakstīt jūnijā. Var izrādīties, ka Latvijai pie šādas steigas nāksies līgumu grozīt un pieņemt vēlreiz," Nacionālās apvienības pēkšņo svārstību skaidroja Dzintars.
Viņš tā arī nesniedza konkrētu atbildi, vai Nacionālā apvienība varētu nobalsot pret līguma pieņemšanu otrajā lasījumā. "Es nedomāju, ka būtu jāmaina viedoklis starp pirmo un otro lasījumu, tomēr mūsu apvienība visticamāk publiski paudīs cerību, ka "premjers zina, ko dara"," teica Zīle.
Politikas kuluāros izskan spekulācijas, ka Nacionālās apvienības nostāja par fiskālās disciplīnas līguma pieņemšanu varētu būt mainījusies saspēlē ar ZZS, kura pēdējās nedēļās pārāk izgaismojusies ar politisko tirgu par "dividendēm" no šī balsojuma. Izskan spekulācijas, ka Nacionālās apvienības "tēvzemiešu" spārns konsultācijās ar ZZS "patronu" Aivaru Lembergu vienojušies šī līguma pieņemšanu pagaidām "iesaldēt" ar savām rokām. Zīle, izdzirdot par šādām kuluāru runām, skaļi smējās. "Kādas muļķības! Mums nav nekādas vienošanās ar Ventspili. Lemberga rokas te nav," apgalvoja Zīle. Arī Dzintars šīs spekulācijas noliedza. "Tas ir smieklīgi. Varu apgalvot, ka 90% Nacionālās apvienības biedru Lembergu nav redzējuši klātienē," teica Dzintars.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
