Iesaki rakstu: 
Pēc skandāla ar nekvalitatīvi izstrādāto, 35 000 eiro izmaksājušo pētījumu Rīgas domes vajadzībām zvērinātu advokātu birojs Dzanuškāns&partneri sašķēlies. Šī sadalīšanās divos birojos, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, gan ir formāla un īstenota risku diversifikācijai pēc tam, kad "mātesbiroja" reputāciju un nākotnes izredzes iepirkumos iedragāja nesenais skandāls.
Jauno advokātu biroju uz jau eksistējošas firmas bāzes izveidojis viens no Jāņa Dzanuškāna biroja advokātiem Jānis Strencis. Pirms aptuveni nedēļas notikusi jaunā biroja telpu prezentācija, - tās atrodas tajā pašā Elizabetes 57. namā, kur Dzanuškāna birojs. Interesanti, ka jaunā biroja grīdas segumam izlietoti no apgrozības Latvijā kopš eiro ieviešanas izņemtie santīmi (attēlā fragments no Dzanuškāna "meitasbiroja" interjera). European Councel juridiskā adrese gan ir cita – Strēlnieku iela 2-11.
Birojā Dzanuškāns&partneri līdz šim praktizējušais advokāts Jānis Strencis savu biroju izveidojis uz brāļa Ivara Strenča vadītās firmas SIA European Counsel bāzes. Formāli zvērinātu advokātu birojs ar šādu nosaukumu funkcionējis arī iepriekš, un Strencis to norādījis kā savu prakses vietu, Dzanuškāna biroju uzrādot tikai kā papildu prakses vietu.
Interesanti, ka zvērinātu advokātu birojs European Counsel it kā aptaujāts arī, Rīgas domei meklējot 35 000 eiro izmaksājušā pētījuma veicējus. Oficiālā versija ir, ka European Counsel izvēlējies savu piedāvājumu pašvaldībai neiesniegt. Tomēr, ņemot vērā, ka Strenča faktiskā prakses vieta jau tobrīd bija Dzanuškāna birojā, šī epizode liek domāt, ka European Counsel aptaujāts tikai formāli, lai radītu iespaidu, ka pētījuma veicējs izraudzīts godīgā cenu aptaujā un uz līgumu bijusi konkurence.
European Counsel arī patstāvīgi vismaz vienreiz figurējis Rīgas domes iepirkumā, kad 2013. gada oktobrī ar to slēgts 12 000 latu (aptuveni 17 000 eiro) līgums par Rīgas domes interešu pārstāvēšanu Latvijas Krājbankas maksātnespējas lietā saistībā ar pašvaldības bankā zaudēto līdzekļu atgūšanu. Līgumu parakstījis Strencis un Rīgas mērs Nils Ušakovs.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
