Pēc raksta par "Saskaņas” saistību ar Krievijas specdienestiem "Facebook" izdzēš manu profilu
Jānis Rubenis13.09.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šodien no rīta nācās secināt, ka Facebook bez jebkāda brīdinājuma ir izdzēsis manu personīgo kontu, kuru aktīvi lietoju jau vismaz gadu ar pusi. Kontā nekad nebiju lamājies, postojis nepiedienīgas bildes vai nodarbojies ar naida kurināšanu. Profilu pamatā izmantoju, lai lasītu ziņas, sekotu līdzi aktuālajam sabiedrībā, kā arī dalītos ar saviem rakstiem.
Savdabīgā kārtā mana profila izdzēšana notika tieši dienu pēc tam, kad es nopublicēju rakstu par partijas „Saskaņa” vizīti Maskavā un iespējamajiem kontaktiem ar Krievijas spiegu Dmitriju Jermolajevu. Šī un dažu citu iemeslu dēļ man ir nelāgas aizdomas, ka mana profila izdzēšana, iespējams, bija politiski motivēta. Ja tā, tad mana profila izdzēšana ir klajš vārda brīvības pārkāpums.
Īsumā ieskicēšu tos aspektus, kas, manuprāt, norāda uz to, ka mana profila pēkšņo pazušanu varētu būt tieši ietekmējusi partija „Saskaņa” vai citi pret mani naidīgi noskaņoti interneta darboņi -
1) Manā profilā netika izmantoti lamuvārdi, netika kurināts naids, publicēts neatbilstošs saturs utml.. Mans profils nepārkāpa Facebook vispārējos noteikumus.
2) Man iepriekš nav bijušas domstarpības ar Facebook administrāciju. Es neesmu bijis viņu redzeslokā kā „aizdomīgs profils”.
3) Savās publikācijās un ierakstos personīgajā profilā esmu vairākkārtīgi kritizējis un vērsies tieši pret partiju „Saskaņa” un tai draudzīgo Krievijas režīmu.
4) Mans profils tika izdzēsts tieši pēc tam, kad blogā nopublicēju rakstu par „Saskaņas” sakariem ar Krievijas specdienestiem.
Es apzinos, ka esmu „maza zivs” lielajā politikas spēlē, taču iepriekšminētie aspekti man domāt liek, ka mana izdzēšana tomēr nav bijusi vienkārši nejaušība. Manuprāt, aiz mana profila bloķēšanas stāv „Saskaņas” aktīvisti, kas masveidā ir vērsušies pie Facebook administrācijas, ar lūgumu izdzēst manu profilu. Nevienam nav noslēpums, ka „Saskaņai” ir savi sociālo tīklu aktīvisti (rupji sakot „troļļi”), kas pārstāv partijas intereses internetā. Līdz ar to es neredzu iemeslu, kādēļ, lai „Saskaņa” vajadzības gadījumā tos neizmantotu savu oponentu apklusināšanai internetā.
Protams, pastāv arī otra iespēja, ka aiz mana profila nobloķēšanas stāv Krievijas specdienesti un specifiski iepriekšminētais spiegs Dmitrijs Jermolajevs. Tiesa šis variants man šķiet mazticams, tā kā es dziļi šaubos vai Krievijas ārējās izlūkošanas aparātam būtu padziļināta interese par kādu maznozīmīgu blogeri no Latvijas.
Uz šo brīdi es esmu nosūtījis vēstuli Facebook palīdzības centram ar lūgumu skaidrot mana profila izdzēšanas iemeslus.
Šeit arī publicētais raksts:
Krievu spiegs dalās savās pārdomās par „Saskaņu”
Aizvadītajā nedēļā partijas „Saskaņa” biedri viesojās Maskavā, lai tiktos ar tur mītošajiem Latvijas tautiešiem. Starp sanākušajiem bija pamanāms arī kāds Dmitrijs Jermolajevs, īsa auguma, apaļīgs vīriņš ar nenodzēšamu smīnu uz lūpām.
Jermolajevs, lai gan pats mitinās Krievijā, vienmēr ir bijis ieinteresēts jautājumos, kas ir saistīti ar mazo Latviju. No 2002.-2005.gadam Latvijā ieinteresētais Krievijas pilsonis strādāja kaimiņvalsts vēstniecībā Rīgā. Šajā laikā viņš tikaidentificēts, kā Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta spiegs, kurš Latvijā darbojās diplomāta piesegā. Šī iemesla dēļ Jermolajevs bija spiests pamest „iemīļoto” Latviju un atgriezties dzimtenē.
Neskatoties uz „diplomātiskās” karjeras beigām, Jermolajevs Maskavā nav sēdējis rokas klēpī salicis un turpina aktīvi strādāt Latvijas virzienā. Piemēram, 2010.gadā Jermolajevs Maskavā organizēja protesta akcijas un informācijas kampaņu, saistībā ar Džohara Dudajeva ielas pārdēvēšanu Rīgā. Tāpat Jermolajevs Krievijā uztur pats savu mediju resursu „Rossijskije Vesti”, kurā periodiski izplata dezinformāciju par Latviju, kā arī raksta publikācijas Kremļa propagandas ruporam „Sputnik”. Pēdējā laikā krievu spiega vārds publiskajā telpā parādījies saistībā ar Latvijas žurnālista Andreja Tatarčuka uzņemto propagandas filmu „Krāsainais Sektors”.
Pēc „Saskaņas” pasākuma apmeklēšanas Maskavā Jermolajevs iepriekšminētajā propagandas vietnē „Sputnik” ir dalījies ar savām pārdomām par partijas ideoloģiskajiem uzskatiem un mērķiem. Īsumā ieskicēšu Jermolajeva novērojumus par Latvijā neviennozīmīgi vērtēto partiju „Saskaņa”.
Savā publikācijā Jermolajevs norāda, ka tikšanos ar partijas „Saskaņa” politiķiem esot uztvēris ar zināmu skepsi un domājis, ka tā aprobežosies ar stāstiem par „jauniem veloceliņiem un kaķīšiem”. Jermolajeva prognozes neesot piepildījušās. Tikšanās laikā „Saskaņas” premjera amata kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis esot norādījis, ka Rīgas uzplaukums ir sācies Krievijas impērijas laikā, bet pagrimums līdz ar Ulmaņa nākšanu pie varas.
Politiķa imperiālistiskie uzskati esot bijuši pārsteigums pat rūdītajam spiegam Jermolajevam, kurš pēc dzirdētā retoriski raksta – „kā cilvēks ar šādiem uzskatiem vispār varēja būt ministrs „Vienotības” vadītajā valdībā? - Laikam Štirlics”.
Dombrovska „vēsturiskajām” pārdomām esot piebalsojis vēl viens „Saskaņas” politiķis – Sergejs Potapkins. Viņš klātesošajiem izcēlis, ka Krievijas impērija atbalstīja jaunlatviešu kustību un spēlēja nozīmīgu lomu latviešu nacionālās pašapziņas izveidē.
Tāpat sanākušie ar lielu entuziasmu esot sprieduši arī par Krievijas impērijas pozitīvo lomu latviešu strēlnieku vienību dibināšanā. Saeimas deputāts Boriss Cilevičs pat izvirzījis ideju, ka strēlnieku dibināšanas gadadienu ir, jāpasludina par valstiski atzīmējamu dienu. Lieki piebilst, ka „Saskaņas” vadītās diskusijas ietvaros pozitīvi vērtēti tika arī sarkanie strēlnieki. „Saskaņas” politiķi un potenciālie vēlētāji secinājuši, ka latviešu strēlnieku vienības esot spēlējušas nozīmīgu lomu, gan Krievijas impērijas, gan Padomju Krievijas karaspēkos. Cik var noprast, iepriekšminētie imperiālistiskie uzskati Jermolajevu pozitīvi pārsteiguši.
Pēc minētā pasākuma portāls „Delfi” uzrunāja Dombrovski, lai pārliecinātos par viņa sakariem ar Jermolajevu. Premjera amata kandidāts norādīja, ka par šādu personu neko nezina un nav informēts par viņa iepriekšējo darbību (spiegošanu). Neskatoties uz to, Dombrovskis un Jermolajevs ir draugi sociālajā tīklā Facebook.
Personīgi es neticu tam, ka Dombrovskis un citi „Saskaņas” biedri nebija informēti vai neatpazina krievu spiegu Jermolajevu. Ja nu kādam ir piemirsies, tad atgādināšanu, ka „Saskaņa” vēl salīdzinoši nesen sevi pozicionēja kā Kremļa projektu - bija „Vienotās Krievijas” sadarbības partnere, bet Rīgas mērs Nils Ušakovs par paveikto atskaitījās Krievijas vēstniecībai Maskavā, kurā agrāk bija strādājis Jermolajevs.
Jāsecina, ka Jermolajeva publikācijā netiek pausta nedz negatīva, nedz pozitīva nostāja pret „Saskaņu”. Krievija vispār šajās vēlēšanās cenšas distancēties no aktīvas „Saskaņas” atbalstīšanas, tā kā tas traucētu politiskajam uzstādījumam „rietumnieciskot” Latvijā mītošos Kremļa šovinistus. Neskatoties uz to, no Jermolajeva publikācijas ir skaidrs, ka viņam, visticamāk, simpatizēja „Saskaņas” politiķu Maskavā paustie imperiālistiskie vēstījumi, un Krievijas specdienesti joprojām „Saskaņu” uzskata par potenciālu sadarbības partneri.
Avoti: http://www.sab.gov.lv/?a=s&id=17&pgoffset=4&jid=17
http://www.sab.gov.lv/?a=s&id=17&pgoffset=4&jid=11
https://ru.sputniknewslv.com/authors/dmitriy_ermolaev/
https://ru.sputniknewslv.com/authors/dmitriy_ermolaev/
https://ru.sputniknewslv.com/columnists/20180906/9301321/Dombrovskis-Moskve-otrugal-Ulmanisa.html
http://jauns.lv/raksts/zinas/173533-usakovs-regulari-atskaitijies-krievijas-vestniecibai
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
